Kas ir mīlestība? Aktieru pāris Baiba Neja un Kristaps Rasims, kuri ir kopā jau desmit gadu, sev to ir noformulējuši: «Mīlestība ir darbs. Vispirms jau ar sevi. Mīlestība neatnāk pati, tāpat kā koks neieaug dārzā pats no sevis. Tā nenotiek pati no sevis – cik daudz tu iedod, tik arī saņem pretī. Un, ja tev ir prieks dot un ir prieks to darbu darīt, tas pamazām pārvēršas par tādu atkarību, ka viens bez otra vairs nevar iztikt.»
Sagaidot Svētā Valentīna dienu, Māja aicināja abus uz sarunu, un mēs runājām gan par emocionālo bildinājumu šova Izklausies redzēts fināla tiešraidē pērnā gada 29. novembrī, gan par kāzām, kas gaidāmas jau šogad, gan par mīlestību, kas jākopj un jālolo kā trausls zieds. Un, protams, par mazajām atvasēm, kas abiem ir prioritāte numur viens.
Ūdens atrakciju parkā
Svētā Valentīna dienu romantiskā divvientulībā Baiba un Kristaps ir baudījuši vien četrus gadus, un, kā paši saka, tā vairs nebūs nekad. Jo nu šī diena, 14. februāris, ir viņu pirmdzimtā – dēla Ernesta – dzimšanas diena. Un izvēle, kā to pavadīt, nu jau pieder puikam, kuram svētdien palika pieci gadi. Tad nu šajā reizē visa ģimene – arī meitiņa Terēze (3) – devās uz Pērnavu Igaunijā, kur atpūtās un izklaidējās ūdens atrakciju parkā. «Noīrējām ģimenes numuriņu, turpat netālu ir akvaparks, kas piemērots arī pavisam maziem bērniem – tikai trīs mazas trubiņas, pāris burbuļvannu un silti baseini. Esam tur jau bijuši,» Baiba nosaka, piebilstot, ka bērniem šī vieta jau pirmajā reizē tik ļoti iepatikās, ka gribas tur atgriezies vēlreiz.
Būt par māti ir vairāk
Bet, atgriežoties atpakaļ tajā vakarā pirms divarpus mēnešiem, kad Kristaps Baibu bildināja, viņi abi mīļi saskatās un Kristaps sāk stāstīt: «Mūsu attiecības ar Baibiņu sākās ļoti, ļoti klusi. Mēs bijām kursabiedri, kopā studējām aktieros, un tur tā dzirksts iedegās. Tas notika pirmā kursa beigās, taču mēs to tik profesionāli slēpām, ka kursabiedri neko par mums nezināja līdz pat studiju beigām. Nu, labi, nevis slēpām, bet īpaši neafišējām, un neviens arī neko neprasīja.»
Aktieris atklāj, ka gribējis savu mīļoto bildināt jau pirms sešiem gadiem, kad abi strādāja Dailes teātrī. «Teātrī bija plānots koncerts, un jau biju izdomājis, ka pirmizrādē, nodziedājis to pašu Džo Kokera dziesmu, ko dziedāju šovā, es to izdarīšu. Taču koncerts nenotika. Vispirms to pārcēla uz nākamo sezonu, pēc tam vispār atcēla. Un pēc tam pieteicās Ernestiņš. Drīz pēc tam piedzima arī Terēzīte. Un, ar Baibiņu apspriežoties, vienojāmies, ka neprecēsimies tikai tāpēc, ka tā vajag. Bet laiks gāja, un es sapratu, ka gribu izdarīt kaut ko foršu – pierādīt, ka Baibiņa man ir ļoti svarīga, ka viņa nav tikai manu bērnu māte, kas gan nav nekāds «tikai». Būt par bērnu māti manā uztverē ir daudz vairāk nekā būt par sievu,» apgalvo Ernesta un Terēzes tētis, sakot, kāpēc gan to nepierādīt pavisam trakā veidā?!
Kristaps atzīstas: lēmums par bildinājumu nācis impulsīvi, lai gan viņš uzskata, ka neviena impulsīva ideja nedzimst impulsīvi – tā nāk ārā tikai, kad ir nobriedusi. «Tas bija salīdzinoši īss laika periods, kurā to izlēmu, jo viss kaut kā saslēdzās: Baibiņas mīļākā dziesma, džeks, kurš nepārtraukti svīst tāpat kā es, kurš dzied no sirds tāpat kā es... Man vienkārši tādā veidā gribējās padarīt šo pasauli vēl skaistāku...» Kristaps vaļsirdīgi atzīstas. Šova Izklausies redzēts uzvarētājs ir neglābjams romantiķis, un viņš par to absolūti nekaunas.
Ai, apprecamies!
Noklausījusies Kristapa atzīšanos, Baiba pavisam lietišķi nosaka: «Es biju riktīgi šokā.» Viņa atzīstas, ka bija domājusi – ja abi kādreiz apprecēsies, tad iztiks bez priekšspēles, ko sauc par bildināšanu. «Un man tas liktos tikai pašsaprotami, jo jau desmit gadus kopā, divi bērni... Es drīzāk varētu iedomāties, ka nākam no Rimi, apkrāvušies ar iepirkumu maisiem un abiem bērniem padusē un kaut kur pa ceļam viņš saka: «Ai, zini ko, apprecamies!» Jo tādi mēs esam.»
Kristapam, protams, ir ko piebilst. «Jo ilgāk divi cilvēki dzīvo kopā, jo romantika attiecīgi mazinās. Tā vienkārši ir. Tāpat kā standarts: ja esi attiecībās tikai gadu, tad taisīt kāzas ir romantiski. Bet, ja esat kopā jau ilgi, ja ir jau bērni, tad esat jau norakstīti. Tad romantika uz mums vairs neattiecas?! Tie stulbie standarti un priekšstati ir jāapgāž!» Kristaps uzskata un ar savu piemēru to arī dara.
Lūgti atklāt, vai jau tiek plānotas kāzas, viņi atteic, ka ne svinību norises laiks, ne vieta vēl nav izvēlēta, vien skaidrs, ka tas notiks šogad un «kāzas būs mums abiem četriem». Vēl nav skaidrs arī lielā notikuma scenārijs, tāpēc līgava vēl nezina teikt, vai viņai būs balta kāzu kleita. Baiba it kā jautājoši paskatās uz Kristapu, uz ko viņš mīļi nosaka: «Ko tu skaties uz mani, man jau kleita nebūs jāvelk. Izdomā pati!»
«Nu, jā, viņam jau viss vienkārši – uzvelk kreklu, uzliek šlipsi un iet! Bet, tā kā man pašai īsti nav skaidrs, vai kāzas būs telpā vai ārā, es tiešām vēl nezinu,» Baiba godīgi atzīstas, atklājot, ka kāzu ceļojuma galamērķis gan ir zināms – tā būs Barselona, kurp jau sen sapņojusi aizbraukt.
Atklāj bērniem Latviju
Baiba un Kristaps secina: ceļojumā divatā abi nav bijuši sešus gadus. Vien pagājušogad uz Tallinu, uz divām naktīm. «Pirms tam tur nebiju bijusi. Izstaigājām vecpilsētu, bijām Kumu mākslas muzejā, kas ir viens no lielākajiem Igaunijā un viens no lielākajiem mākslas muzejiem Ziemeļeiropā. Pirmoreiz dzīvē muzejā smējos, nekad muzejā nebiju tā smējusies – nezinu, ko tas igaunis pīpē...» Baiba pasmaida un tad izstāsta, ka viņi ceļo arī kopā ar bērniem. Piemēram, pagājušogad visi četri bijuši Baltijas lielākajā tematiskajā parkā – Lotes zemē Igaunijā, kur skaistā jūras piekrastes mežā izveidots Izgudrotāju ciems, kas pazīstams no Lotes animācijas filmām, mūzikliem un grāmatām. Bijuši arī pie delfīniem Klaipēdā. Ir plānā aizbraukt uz Sāremā Igaunijā.
«Kamēr bērni ir mazi, nav jābrauc uz Kanāriju salām vai Antarktīdu,» uzskata Kristaps. Baiba viņam piekrīt, sakot, ka var jau braukt arī uz Kanāriju salām, bet katrs vislabāk pazīst savus bērnus un zina, kur ar viņiem var vai nevar braukt.
Tāpēc tagad viņi sev atklāj Latviju, Baltiju. Pat braucot uz Latgali pie Kristapa radiem, nekad nav tā, ka iekāpj mašīnā un aizbrauc – bieži izbrauc kādu līkumiņu. Baiba stāsta: nesen iegādājušies arī kasāmkarti Latvija – tā pārklāta ar zeltītas krāsas slāni, uz kura atzīmētas Latvijas novadu robežas un lielākās pilsētas, bet zem tā atklājas attiecīgās vietas karte: pilsētas un ciemi, upes un ezeri, ceļi un nacionālie parki. Tā tiks likta bērnistabā pie sienas, lai uzskatāmi varētu redzēt, cik no Latvijas 110 novadiem ir apmeklēti un cik vēl jāiekļauj nākamo ceļojumu maršrutos.
Sprīdītis atgriežas mājās
«Man ir parādījies brīvais laiks, kāds agrāk nebija. Man ir parādījusies stabilitāte un paredzamība. Man ir parādījušies pat brīvi līdzekļi,» Baiba priecīgi stāsta, atklājot, cik ļoti gada laikā ir mainījusies viņas dzīve. «Forši, ka nav parādījies cits vīrietis!» Kristaps mīļi iespraucas sarunai pa vidu, uz ko Baiba atteic, ka viņas klientes ir galvenokārt sievietes. Jau gadu viņa strādā Dr. Mauriņa Lāzermedicīnas klīnikā, kur ir ķermeņa estētikas speciāliste.
Aktrises pirmā izglītība ir medicīnas māsa – savulaik pabeigusi Rīgas 5. medicīnas skolu, Baiba trīs gadus nostrādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, gadu – fleboloģijā un ķirurģijā Veselības centrā 4. Un tad iestājās aktieros, kam, kā pati atzīst, nav loģiska izskaidrojuma. Tā rezultātā medicīnas māsas diploms nomira dabiskā nāvē. Lai to atjaunotu, aktrise, jau būdama divu bērnu mamma, atkal sēdās pie mācību grāmatām, vēlreiz nokārtoja visus eksāmenus un ar atjaunoto sertifikātu izgāja stradiņos arī ārstnieciskās klasiskās masāžas kursu.
To, ka Baiba atgriežas savā pirmajā profesijā, dakteris Mauriņš izlasīja intervijā Neatkarīgajai un piedāvāja viņai darbu savā klīnikā. «Pirms desmit gadiem jau bijām kopā strādājuši,» viņa nosaka un atzīst, ka nu jūtas kā Sprīdītis, kurš atgriezies mājās. «Un ir labi. Patiešām, goda vārds! Ir brīnišķīgi, un es to saku absolūti bez lišķības.»
Iemācīt meitai cept pankūkas
Baiba stāsta, ka viņa strādā nepilnu slodzi, tāpēc ir parādījies brīvais laiks. Bet kā tad ar teātri? «Man ir galvenā loma izrādē Čigānmeitēns Ringla, ko spēlējam mūzikas namā Daile. Pagaidām tas ir viss. Ja būs kādi piedāvājumi, izsvēršu, vai tas ir draudzīgi manai ģimenei – vai es to varu pacelt, nekaitējot saviem tuvākajiem. Jo es zinu: ja tas mani interesēs, mani atbalstīs. Bet, jā, šobrīd ir citas prioritātes,» aktrise atzīst.
Daudzi jautā, vai tiešām viņai nepietrūkst teātra. «Pietrūkst,» viņa nemēģina noliegt. Taču Baibai pietrūkst nevis iespējas būt uz skatuves, bet teātra vides, komunikācijas ar kursabiedriem, radīšanas procesa. Vienīgi viņu vairs nevilina neproduktīva laika tērēšana, no kuras aktiera profesijā nevarot izbēgt. «Es to vairs nevaru atļauties, jo mans laiks ir mana nauda, mans laiks ir mani bērni. Tāpēc šobrīd man ir labi tā, kā ir. Redzēs, kā būs tālāk,» aktrise nesaka, ka «nekad» vairs neatgriezīsies teātrī. «Mēs nezinām, kas būs rīt. To pierāda kaut vai tas, cik krasi mana dzīve mainījusies pēdējā gada laikā. Es gāju tajās durvīs, kas man vērās, bet nezinu, kādas vēl vērsies. Mēs neviens nevaram to prognozēt,» viņa uzskata. Un viņa nešaubās, ka dzīves pēdējā stundā neviens nav nožēlojis: ak dievs, es par maz esmu strādājis! Drīzāk – es esmu par maz bijis kopā ar savu ģimeni un bērniem, par maz esmu runājis ar savu mammu, vecmāmiņu... «Tāpēc es priecājos, ka man darbā ir brīnišķīgs grafiks un varu veltīt laiku saviem tuvākajiem. Kaut vai iemācīt meitai cept pankūkas un kopā ar dēlu skriet maratonā. Jā, Ernestam ir plāns piedalīties visos bērnu maratonos. Viņa krusttēvs, Kristapa brālis, ir skrējējs, atveda viņam kalendāru, kur atzīmēti visi maratoni. Mums jau ir ātrās kedas, un mēs iesim uz mežu trenēties,» Baiba aizrautīgi stāsta, aizdomājoties: kur tad pati liksies, kad Ernests skries? «Būs arī pašai jāskrien.»
Personības dalīšanās
Tikmēr Kristaps, kuru TV skatītāji pazīst arī kā Jezupu TV3 seriālā UgunsGrēks, jau šajā pavasarī atgriežas uz teātra skatuves – muzikālā monoizrādē Personības dalīšanās, ar ko viņš dosies tūrē pa Latvijas pilsētām un ko iestudē režisors Valdis Pavlovskis. «Tas būs stāsts par cilvēkiem. Par mums. Par cilvēciskām vājībām. Protams, caur manu prizmu. Man patīk paironizēt par citiem, bet, pirmkārt, pašam par sevi.»
Aktieris atklāj, ka izrādē būs apvienoti dažādi žanri – tas nebūs gluži stand up, lai gan būs daudzi šī žanra paņēmieni, tas nebūs mūzikls, lai gan būs mūzika un dziesmas. «Tas būs pilnīgs krosouvers, un es tādu žanru Latvijā vēl neesmu redzējis,» viņš saka un atklāj, ka pirmizrāde plānota 4. martā Ropažu kultūras centrā. Kad taujāju, kā šovs Izklausies redzēts vairojis viņa atpazīstamību, Baiba iesaucas: «Tas ir brīnišķīgi, ka beidzot zina viņa vārdu, ka pazīst kā Kristapu Rasimu, nevis tikai: Jezup, Jezup...!»
Bet Kristaps tik pasmaida, sakot, ka portālā draugiem.lv viņam klāt nākuši vismaz trīs tūkstoši jaunu draugu. «Protams, ja cilvēki uzraksta ko pozitīvu vai nāk klāt un saka labus vārdus, tas motivē un raisa tikai pozitīvas emocijas.»
Nevis māja, bet mājas ģimenei
Ar pozitīvām domām Baiba un Kristaps būvē gan savu ģimeni, gan savas ģimenes mājas. «Mēs dzīvojam Pierīgā, bet tā ir mūsu pagaidu mītne. Ropažos būvējam māju, kam drīz jābūt gatavai. Mūsu galvenais uzstādījums ir, lai tā nebūtu liela. Jo nav jau jābūvē māja, ar ko daudzi šauj garām, – ir jābūvē mājas savai ģimenei,» Kristaps uzskata. Vadot dažādus korporatīvos pasākumus, viņš sapratis, ka nejūtas omulīgi milzīgās telpās. Viņam patīk, ka viss notiek kompakti, ka visi rīvējas cits gar citu, ka šķiet – ir pat mazliet par šauru. «Tāpēc arī savas mājas gribam radīt tādas, lai katram ir savs kaktiņš, bet ikdienā lai visi forši rīvējas cits gar citu...».
