Solārija pakalpojumus saskaņā ar likumu ir aizliegts sniegt personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, izņemot gadījumus, ja skolēns var uzrādīt ārsta izziņu, tomēr saskaņā ar biedrības Dermatologi pret ādas vēzi veikto aptauju tikai katram desmitajam pusaudzim solārijā ir prasīta ārsta izziņa.
«Mūs satrauc fakts, ka no mūsu pētījuma izriet, ka solāriju sāk apmeklēt pusaudži jau vidēji 14 gados, turklāt apmeklē to četras un vairākas reizes mēnesī,» uzsver biedrības valdes priekšsēdētājs ārsts dermatologs Raimonds Karls.
Solāriji Latvijā ir populāri, īpaši cilvēkiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem. To apliecina arī pagājušā gada Eiromelanomas (melanoma ir viens no ādas vēža veidiem) dienā akcijas ietvaros veiktās aptaujas rezultāti. Apmēram trešdaļa iedzīvotāju, kuri šajā dienā apmeklēja dermatologus, atzinuši, ka regulāri apmeklē solāriju, lai iegūtu iedegumu, no tiem neliela daļa dodas uz solāriju vairāk nekā 20 reizes gadā, kas tiek uzskatīts par biežu solāriju apmeklējumu.
Biežāk solārijus apmeklē sievietes vecumā līdz 35 gadiem – no aptaujas dalībniecēm tādas bija pat 50 procenti. Augstāks solāriju apmeklējums no valstīm, kuras piedalījušās pētījumā, ir Igaunijā, otrajā vietā – Latvija.
Domā, ka solārijs ir stilīgi
Eiromelanomas dienā, kas notiks arī šogad, ir iespējams bez maksas pārbaudīt ādas stāvokli, piemēram, secināt, vai esošie ādas veidojumi var būt bīstami. Iepriekšējo divu gadu akcijās vismaz 235 cilvēkiem tika atklāti aizdomīgi ādas veidojumi, to skaitā vairāk nekā 30 cilvēkiem melanoma, gandrīz simtam pacientu – bazaliomas (cits ādas vēža veids).
Lai arī visbiežāk ādas ļaundabīgos audzējus konstatē gados vecākiem cilvēkiem, tomēr to, kāds ir ādas stāvoklis, nosaka dzīves veids visa mūža garumā. Lielāko dermatologu satraukumu raisa solāriju popularitāte tieši jauniešu un pat pusaudžu vidū. Dermatologs Raimonds Karls norāda, ka aptaujā atklājies – desmitā daļa pusaudžu apmeklē solāriju un tikpat liels īpatsvars skolēnu dara to jau četrus līdz sešus gadus. Trešā daļa meiteņu un piektā daļa zēnu apmeklē solāriju četras un vairāk reižu mēnesī, tātad vismaz vienu reizi nedēļā. Lielākā daļa pusaudžu uzskata, ka solārijs uzlabo ādas stāvokli, ka, sauļojoties tajā, var iegūt organismam nepieciešamo D vitamīnu vai ka tas ir stilīgi.
Nav vēl sodīti
Kopš 2010. gada Latvijā ir spēkā noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām, kuros noteikts, ka «pakalpojumu ir aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem, izņemot gadījumus, ja persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai». Dermatologi no aptaujas secinājuši, ka tikai katram desmitajam skolēnam šāda zīme ir prasīta un tikai katrs desmitais skolēns vispār ir devies pie ārsta pēc izziņas. Tāpat noteikumi paredz, ka solārija darbinieki ir atbildīgi, lai to apmeklētājs tiktu informēts par riskiem veselībai, kas saistīti ar ultravioletā (UV) starojuma ietekmi. Trešdaļā gadījumu solāriju darbinieki skolēniem ir skaidrojuši UV staru ietekmi uz ādu. Solārijos ir jābūt arī publiski redzamai informācijai par UV starojuma ietekmi, ādas tipiem, sauļošanās ietekmi. Aptaujā savukārt atklājies, ka, visticamāk, skolēni zina, ka solāriji ir kaitīgi ādas veselībai, jo uz jautājumu – vai, apmeklējot solāriju, var iegūt ādas vē
zi – apstiprinoši atbildējuši teju visi aptaujātie. Tajā pašā laikā puse skolēnu joprojām uzskata, ka ādas iedegums ir veselīguma pazīme.
Pēc Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļas speciālistes Solvitas Kļaviņas teiktā, 2011. gadā veiktas 285 kontroles solārijos. «Daļai solāriju personāla nav zināmi nosacījumi par pakalpojuma sniegšanu nepilngadīgajiem un par to, ka jāsniedz informācija, tomēr pagaidām naudas sodi nav piemēroti, izteikti tikai brīdinājumi,» atzina S. Kļaviņa.
Lai arī pretēji dermatologu brīdinājumiem par solāriju kaitīgo ietekmi izskan viedokļi, piemēram, par it kā pārspīlējumiem, ko cilvēkam var nodarīt mākslīgais iedegums, dermatologs R. Karls norāda: UV starojums ir galvenais un uz pierādījumiem balstītais ādas vēža rašanās cēlonis. «Mūsdienu dermatoloģija joprojām ir spiesta atspēkot un atmaskot stereotipus par sauli un ultravioleto starojumu, kas radušies 20. gadsimta divdesmitajos līdz trīsdesmitajos gados,» norāda R. Karls. Jau 1928. gadā medicīnas literatūrā ir pirmās publikācijas par UV starojuma avotu bīstamību, un jau trīsdesmitajos gados UV starojums tika atzīts par kancerogēnu.
Pētījumi ir uzticami
Eksperti piedāvā iepazīties ar virkni pētījumu, kas pasaulē veikti par solārijiem un to saistību ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem. Nav pamata tiem neticēt.
Ārsts R. Karls norāda, ka Starptautiskās vēža pētījumu aģentūras, kas ietilpst Pasaules veselības organizācijā, pētījumā atzīts, ka saules starojums un tā ultravioletā starojuma daļa ir galvenais apkārtējās vides ādas vēža riska faktors, kas spēj izraisīt ļaundabīgo ādas audzēju (melanomu). Ārsts arī norāda, ka daudzās valstīs solāriju bīstamība atzīta valstiskā līmenī kā bīstama, to lietošana ierobežota vai pat aizliegta. Brazīlijā ir pilnīgs aizliegums tirgot un apmeklēt solārijus. Francijā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Baltijas valstīs (arī Latvijā) ir aizliegts solāriju apmeklēt personām līdz 18 gadiem, Austrālijā – personām līdz 18 gadiem un personām ar pirmo fototipu. Somijā ir atļauta tikai noteiktu iekārtu lietošana, bet 32 ASV štatos ir dažāda veida ierobežojumi.
Melanomu gadījumu skaits pieaug jaunu sieviešu vidū, šie secinājumi ir iegūti vairākos pētījumos, viens no pēdējiem ir 2010. gadā veiktais Dānijā. Melanoma ir biežākā vēža forma pieaugušajiem 25 līdz 29 gadu vecumā un ir otrā biežākā forma vecuma grupā 15 līdz
29 gadu vecumā. Epidemioloģiskie dati liecina par šo faktu saistību ar solāriju apmeklēšanu. Britu pētnieki 2004. gadā secināja, ka
25 procenti melanomu jaunām sievietēm var būt saistītas ar solāriju lietošanu. Savukārt amerikāņu pētniece Anna Lazoviča 2010. gadā atzinusi, ka pakļautība UV starojumam solāriju apmeklējumu laikā ir riska faktors melanomas un plakanšūnu karcinomas attīstībai. Sauļošanās solārijā vecumā līdz 35 gadiem palielina melanomas attīstības risku par 75 procentiem.
Vairāk sauļojas, vairāk atklāj slimību
Interesants ir pētījums par Islandi. Pētījums atklāja, ka 70 procenti sieviešu un 35 procenti vīriešu šajā ziemeļu valstī apmeklē solāriju. Sākoties solāriju pieejamībai, 1992. gadā tika novērots straujš melanomas gadījumu pieaugums jaunu sieviešu vidū – vairāk nekā 15 procenti katru gadu. Šis pieaugums, pēc autoru domām, saistīts ar solāriju skaitu Reikjavīkā: trīs solāriji 1970. gadā un 207 solāriji 1998. gadā, Neatkarīgajai stāsta R. Karls.
Kopš 1989. gada veikti 16 pētījumi (18 ziņojumi) Austrālijā, Eiropā un ASV par solāriju lietošanu bērnu un pusaudžu vidū 8 līdz
19 gadu vecumā. Visi pētījumi atklāj biežu solāriju apmeklēšanu šajā vecuma grupā. 30 procenti pusaudžu Zviedrijā un 24 procenti ASV 13 līdz 19 gadu vecumā «jebkad» apmeklējuši solāriju, attiecīgi 8 un 12 procenti bija to apmeklējuši «bieži». Pasaulē tiek apspriesta pat iespēja pilnībā aizliegt solārijus. R. Karls norāda, ka vajadzētu runāt par tādu aspektu kā nodokļiem, proti, solārijiem vajadzētu maksāt akcīzes nodokli (kā par tabakas un alkohola produktiem), ko varētu novirzīt cilvēku ārstēšanai.
