Ņemot vērā, ka dažādas ministrijas ilgstoši nav spējušas vienoties par to, kā un kam būtu jārisina jautājums par atskurbtuvju izveidošanu, Rīgas domes deputāti mudina valsts līmenī izstrādāt atskurbšanas telpu tiesisko regulējumu, deleģējot organizatorisko pasākumu veikšanu pašvaldībām, kurās šī problēma ir aktuāla.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas jautājumu komitejas deputāti šodien nolēma aicināt Labklājības ministriju izstrādāt atskurbšanas telpu tiesisko regulējumu, deleģējot organizatorisko pasākumu veikšanu pašvaldībām, vienlaikus nosakot, ka atskurbšanas pakalpojumu izmaksas būtu jākompensē Finanšu ministrijai no alkohola akcīzes nodokļa.
Komitejas sēdē piedalījās vairāki Labklājības, Iekšlietu, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvji, kuri savstarpēji turpināja Ministru kabinetā uzsākto neveiksmīgo diskusiju par to, kurai ministrijai un kā atskurbtuvju jautājumu vajadzētu risināt, taču komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) pauda viedokli, ka šo problēmu veiksmīgāk varētu atrisināt pašvaldības, ja vien valsts tām dotu tādas tiesības un nepieciešamo finansējumu. Šo viedokli atbalstīja arī pārējie komitejas deputāti.
"Kamēr ministrijas strīdas, dzērāji guļ uz ielas. Atskurbtuvju nodrošināšanas funkcija pašvaldībām nav deleģēta, bet izdevumi ir reāli - esam kā bezmaksas taksometrs, kas dzērājus ved uz mājām vai slimnīcām," norādīja Turlais.
Gan Rīgas Pašvaldības policijas, gan Labklājības departamenta speciālisti šodien komitejas sēdē norādīja, ka žūpība Rīgā ir problēma, ar kuru ir grūti cīnīties. Policija ik mēnesi saņem ap 500 līdz pat 1000 izsaukumus par pārmērīgi piedzērušiem cilvēkiem, kurus nākas nogādāt vai nu mājvietā, vai slimnīcā.
Rīgas Pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš norādīja, ka policijas ieskatā atskurbtuve ir sociāli-medicīniska pakalpojuma iestāde publiskās vietās atrastu reibuma stāvoklī esošu personu pasīvai detoksikācijai. Viņaprāt, deleģējot pašvaldībām tiesības veidot šādas telpas, jānosaka arī tiesības sniegt šo "pakalpojumu" bez iedzērušās personas piekrišanas.
Žūpība ir nopietna problēma arī Rīgas pašvaldības naktspatversmēs. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norādīja, ka teorētiski tajās neuzņem cilvēkus alkohola reibumā, tomēr aukstā laikā patversmes uz šo noteikumu "pievērušas acis" un uzņēmušas arī iereibušus bezpajumtniekus, kā rezultātā iedzērušu patvēruma meklētāju skaits ir ievērojami audzis - daži jau ierodas dzēruši, citi šo piekāpšanos izmanto ļaunprātīgi, izlavās no telpām, lai piedzertos, un tad atgriežas. Tādējādi tiek traucēta patversmes kārtība un apdraudēti citi patversmes klienti, kuriem patvērums nepieciešams īslaicīgi objektīvu iemeslu dēļ. Kopumā vasarā patversmēs nonāk vidēji 30 iereibuši cilvēki dienā, ziemā - līdz pat 90 dzērājiem dienā.
Līdz šim vienīgā naktspatversme, kura oficiāli nav atteikusies uzņemt bezpajumtniekus alkohola reibumā, ir Latvijas Sarkanā Krusta patversme Gaiziņa ielā 7, līdz ar to tā daļēji pārvērtusies par neoficiālu atskurbtuvi un uzņem ap 30 iereibušas personas ik dienu. Moors kritizēja Labklājības ministrijas ieceri atskurbtuvju pakalpojumu organizēšanā piesaistīt Sarkano krustu, norādot, ka šī organizācija nodarbojas ar donoriem, cilvēku meklēšanu, brīvprātīgo darbu, pirmo palīdzību, bet ar žūpu atskurbināšanu būtu jānodarbojas citām institūcijām ar lielāku pieredzi.
Komitejas lēmuma projektā norādīts, ka patversmes izmantošana Gaiziņa ielā 7 var būt tikai pagaidu risinājums, tāpēc Rīgas pilsētas izpilddirektoram lūgts līdz maijam izvērtēt iespējas izveidot oficiālu atskurbtuvi kā atsevišķu pašvaldības iestādi.
Ņemot vērā, ka nogādāt personas atskurbtuvē var gan pašvaldības policija, gan Valsts policija, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, turklāt no 31.marta stāsies spēkā likuma grozījumi, kas ģimenes drošības dēļ ļaus varmākas alkohola reibumā izraidīt no mājokļa, Kudiņš uzskata, ka Rīgas atskurbtuvē būtu jāparedz ne mazāk kā 50 vietas - 40 vietas vīriešiem un 10 vietas sievietēm. Vadoties pēc patversmju pieredzes, Moors minēja, ka Rīgas atskurbtuvē jābūt līdz pat 90 vietām.
"Problēma ir visnotaļ aktuāla, un mēs aicinām valdību veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Mēs esam gatavi atrisināt visas šīs problēmas, ieskaitot pašvaldības policijas un medicīniskā personāla piesaisti, videokameru uzstādīšanu un tamlīdzīgi, ja valsts piešķirs mums tiesības veidot atskurbtuves un apkalpot to klientus un paredzēs nepieciešamo finansējumu," uzsvēra Turlais.
Saskaņā ar pašvaldības aplēsēm Rīgā atskurbtuves uzturēšanai gadā būtu jāparedz ap 480 000 eiro.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pērn izstrādājusi priekšlikumu atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai "Latvijas Sarkanais Krusts" un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai. Toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele (V) protestēja, ka Labklājības ministrijai nav nekādas saistības ar atskurbtuvēm. Kā šodien komitejas sēdē atzina Labklājības ministrijas pārstāvji, līdzīga nostāja, visticamāk, būs arī jaunajam labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS).
Arī veselības ministre Ingrīda Circene (V) aicināja saprast, ka šī nav valsts funkcija un tā nav nedz veselība, nedz arī labklājība. "Ja cilvēki dzer, viņi to dara brīvprātīgi. Līdz ar to tā nav valsts funkcija," teica ministre, uzsverot, ka tā drīzāk ir vietējo pašvaldību funkcija. Veselības ministrija arī nepiekrīt uzņemties atbildību par atskurbtuvju jautājuma koordinēšanu.
Strīds par to, kurai no ministrijām būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu un finansējuma pieprasījuma sagatavošanu, Ministru kabinetā joprojām nav atrisināts un jautājums palicis bez virzības.
