Katru gadu aptuveni 12 000 iereibušu, piedzērušos vai pārdzērušos personu tiek nogādātas atskurbtuvēs un attiecīgi pielāgotās telpās. Daļa nonāk slimnīcās, kur neatliekamās palīdzības nodaļas tiek pārvērstas par atskurbtuvēm piespiedu kārtā. Viena dzērāja aprūpe izmaksā vairākus desmitus eiro, ko (ne)laipni atvēl nodokļu maksātāji. Jo atskurbtuvju klientiem visbiežāk ir nauda, lai piedzertos, bet ne lai samaksātu par dzēruma izgulēšanu siltās telpās.
Kaut kā izlāpās
Visās Latvijas pašvaldībās atskurbtuvju nav un neesot arī vajadzīgs, bet nav skaidrs, kam kaut ko tādu vajadzētu ierīkot un apmaksāt – pašvaldībai, Veselības, Iekšlietu vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Turklāt trūkst vienotu prasību jau esošajām telpām. VARAM norāda, ka Lietuvā atskurbšanas jautājumu risināšana ir iekļauta veselības aprūpes sistēmā, bet Dānijā ar to nodarbojas policija, savukārt citās valstīs ir īpaši izveidotas institūcijas.
Latvijā notiek, kā sanāk. Kā pašvaldības grib un var, tā dzērāju problēmu risina. Ir pašvaldības, kas atvēlējušas naudu īstas atskurbtuves ierīkošanai. Ir detoksikācijas palātas slimnīcās. Piemēram, Balvos atskurbtuvi atvēra pagājušā gada vasarā. Arī Rīgas pašvaldība uzsākusi nopietnas sarunas ar VARAM par atskurbtuves izveidi – cik ilgi tad var izlāpīties ar naktspatversmes telpām.
Valsts iedod nedaudz
Tomēr vismaz ieilgušais kašķis par speciālām atskurbšanas telpām starp valsti un pašvaldībām izkustējies no nulles punkta. Valdība ir piekritusi 13 pašvaldībām kompensēt izdevumus, kas pērn radušies saistībā ar atskurbtuvju pakalpojumu sniegšanu, un piešķīrusi 153 735 eiro.
Kompensācija no valsts ir 15 eiro par katru atskurbināšanas telpā ievietoto personu. Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis priecājas – daudz neesot, tomēr naudas izteiksmē tie būšot 10 000 eiro, kas ieripošot atpakaļ municipalitātes maciņā.
Dzer, smird un trako
Šajās dienās LTV raidījums Ceturtā studija vēstīja par bomzi Borisu, kurš vairākus gadus terorizējot Tukuma slimnīcu un pat nekaunoties savas pieslapinātās bikses žāvēt uz radiatoriem medicīnas iestādē. Rīgas domes Labklājības departamenta šogad rīkotajā diskusijā Rīgas Austrumu slimnīcas un Stradiņa slimnīcas pārstāvji stāstīja ne mazāk derdzīgus un diemžēl ikdienišķus notikumus.
Stradiņos 2014. gadā tika ievesti 1609 bezpajumtnieki. Atutoti, nomazgāti, paēdināti un pārģērbti, saņēmuši nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Un prom viņi ir. Nopietnas kaites ir labi ja 10 procentiem.
Nereti viņi mediķu rokās nonāk apziņas traucējumu dēļ. Salietojušies apreibinošas vielas. Tos, kuri atvesti alkohola reibumā, pārējiem pacientiem blakus negulda. Atrod stūrīti gaitenī vai citviet. Vislielākā problēma ir personas ar alkohola abstinenci un agresīvie. Lai tādus izolētu, slimnīcām vajadzīgas papildu telpas un darbinieki. Bet nav. Tāpēc nepieciešama atskurbtuve, jo pašlaik šī funkcija ir uzspiesta slimnīcām.
Ogres novada pašvaldības šefs saka to pašu – ja nebūtu atskurbtuves, kurp nogādāt agresīvos sadzērušos klientus, pašvaldība justos kā spīlēs.
Pamest nevar
Atskurbtuvēs dzērājklientu skaits pēdējos gados ir nostabilizējies. Mazu drusciņu pat sarucis, kā Jelgavā – par 7,6 procentiem. Jūrmalā tie esot ap 600 cilvēku gadā, Ogrē mēdzot uz vienu vai otru pusi svārstīties par 50 cilvēkiem, bet vidēji – 760 cilvēku gadā. Dienā tātad divi. Jelgavā atskurbuši gandrīz 2400 cilvēku. Tomēr nav dzirdēts, ka kādu atskurbtuvi grasītos likvidēt. Ja jau gadījies nokrist cilvēka necienīgā paskatā publiskā vietā, tad lai vismaz atskaidrojas cilvēka cienīgos apstākļos.
Piemēram, dzērājus uz Ogres atskurbtuvi ved vēl no trim novadiem – Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes. Līdzīgi sadarbojas citas pašvaldības – mārupieši savus dzērājus labprāt aizgādātu uz Jūrmalas atskurbtuvi.
Ogrē atskurbtuvei pašreizējās telpas ir jāatstāj, bet tiek meklēts cits risinājums. Ventspilī noskatītas pārvietojamas atskurbšanas telpas, ko Ogres novada pašvaldībai piedāvājusi Valsts policija. «Izskatās, ka lēmums būs pozitīvs un tuvākajā laikā pārvietojamie konteineru moduļi būs Ogrē, pateicoties pašvaldības rīcībai. Tie vēl jāsagatavo un jāpielāgo darbam, tas nav vienā dienā izdarāms. Atskurbtuve jaunajās telpās varētu darboties gada otrajā pusē,» lēš Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Ulmanis.
Tāpēc Ogrē dzērāju aprūpe, iespējams, izmaksās dārgāk. Tagad tie ir apmēram 50 eiro vienam. Ja telpu un jaunu darbinieku meklējumi pašvaldības budžetam varētu izmaksāt 100 000 eiro, tad arī viena dzērāja atskurbināšana kļūs dārgāka.
Ogrē no dzērumu izgulējušā nauda netiek prasīta. «Septiņdesmit procentu ir maksātnespējīgi, bomži, bezdarbnieki. Lai dzertu, naudu gan viņi atrod. Atstāt uz ielas mēs viņus nevaram, jo citi cilvēki jāpasargā no viņiem. Maksātspējīgie ir tādi, kurus izņemam no ģimenēm, jo viņi ir agresīvi. Kas maksās par viņa uzturēšanos atskurbtuvē? Sieva, kura izsauca policiju?» saka U. Ulmanis. Savukārt Jūrmalas pašvaldības policijas maksas pakalpojumu cenrādī kopš 2012. gada ir iekļautas izmaksas personas atskurbšanas nodrošināšanai no alkohola reibuma speciāli ierīkotā telpā – 25,61 eiro. Samaksājot vien 15 procenti klientu, nopūšas policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.
VALSTS KOMPENSĀCIJA ATSKURBTUVĒM PAR 2014. GADU
Kopumā piešķirti 153 735 eiro.
Liepājas domei – 42 600 eiro,
Daugavpils domei – 33 420 eiro,
Jelgavas domei – 34 470 eiro,
Ogres novada domei – 10 050 eiro,
Jūrmalas domei – 9615 eiro.
Pārējām pašvaldībām kompensācijas apmērs ir no 930 eiro līdz 5655 eiro. Kompensāciju lūgušas arī Rēzekne, Ventspils, Balvu novads, Daugavpils novads, Dobeles novads, Krāslavas novads, Preiļu novads un Talsu novads.
