Strīds par atskurbtuvju piederību novedis pie situācijas, kad dažās pašvaldībās šādas telpas ir, bet citas izlīdzas, kā nu situācija pieļauj.
Jau 2013. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) kopā ar pašvaldībām sprieda par atskurbtuvju ierīkošanu. Droši vien būtu mazāk sprieduši, ja atskurbšanas telpu ierīkošanai atrastos lieka nauda – tad tās vienkārši ierīkotu.
Tagad Rīgas dome nākusi klajā ar pārliecību, ka pašvaldībām jādod tiesības veidot atskurbtuves. Tāpēc Labklājības ministrija tiek aicināta valsts līmenī izstrādāt atskurbšanas telpu tiesisko regulējumu, deleģējot organizatorisko pasākumu veikšanu pašvaldībām, savukārt Finanšu ministrija tiek aicināta segt atskurbšanas pakalpojumu izmaksas no alkohola akcīzes nodokļa. Šādu lēmumu nesen pieņēma Rīgas pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja. Pretējā gadījumā turpināsies jau 20 gadu notiekošais – dzērāji un iedzērāji dzer, speciālu atskurbšanas telpu nav. Kā norāda iepriekšminētās komitejas vadītājs Dainis Turlais, valsts līmenī nav arī aprēķināti nepieciešamie resursi, lai šādu telpu izveidotu. Starp citu, LSK iepriekšējās diskusijās informējis, ka viena klienta atskurbšanas izmaksas Rīgas naktspatversmē nav lielas – trīs lati (4,26 eiro). Rīgai ir vairāki jautājumi, kuriem nepieciešams arī tiesisks regulējums, – kam ir jānodarbojas ar alkohola reibumā esošu cilvēku savākšanu, kur viņi jānogādā, kādām iekārtojuma un higiēnas prasībām jāatbilst atskurbšanas telpām, kas tās apsaimniekos, kas par to maksās? Rīgā ik dienu palīdzība jāsniedz no 20 līdz 90 cilvēkiem atkarībā no gadalaika. Līdz 30 cilvēkiem var ievietot LSK naktspatversmē Gaiziņa ielā 7, kur šo pakalpojumu apmaksā pašvaldība, pārējie tiek nogādāti pilnīgi nepiemērotās, parastās patversmēs, sacījis D. Turlais. Turklāt Gaiziņa ielā nonāk ne tikai cilvēki, par kuriem bieži vien saka – bomži un dzērāji, bet arī pār mēru sadzērušies ārzemnieki un pielillājušies cilvēki ar ļoti augstiem ienākumiem.
Rīga ir izteikusi gatavību sameklēt vajadzīgo personālu un uzstādīt videokameras, vien nepieciešami 200 000 eiro starta izdevumiem un 48 000 eiro katru gadu. Piemēram, Cēsīs no atskurbtuves ierīkošanai nepieciešamo līdzekļu aprēķiniem tikuši tālāk – Cēsu novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu veidot šādu iestādi, negaidot valsts atbalstu. Atskurbt varētu Cēsīs blakus slimnīcai, apvienojumā ar naktspatversmi un dienas centru bezpajumtniekiem.Tādējādi tiktu ietaupīti pašvaldības līdzekļi. Savukārt liepājnieki pamatoti lepojas ar savām lieliskajām atskurbšanas telpām, kuras pieredzes apmaiņā (bet ne atskurbt) lūkot braucis ne viens vien. Liepājā atskurbšana notiek Pašvaldības policijas Īslaicīgās aizturēšanas telpās, kur zaļā pūķa upurus pieskata feldšeris. Vidēji diennaktī atskurbst astoņi cilvēki.
Pērn Ministru kabineta komitejā iesniegtais informatīvais ziņojums liecina, ka varētu izstrādāt tiesisku un likumisku pamatu atskurbtuvju darbībai, ja vien nākamā gada valsts budžetā šim mērķim būtu nauda. LSK bija aprēķinājis, ka viena cilvēka uzturēšana šādā iestādē izmaksātu nevis trīs, bet nu jau 12 latu (17,04 eiro). Savukārt desmit atskurbtuves Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksātu gandrīz 600 000 eiro.
