Alūksnes slimnīca pašlaik izsprukusi no Veselības ministrijas plānotās reorganizācijas, tomēr SIA Alūksnes slimnīca valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa saka: «Vēl jau nekas nav beidzies.» Sarunas ar Veselības ministriju turpinās. M. Kauliņas nostāja nav mainījusies – jāsaglabā daudzprofilu slimnīcas sniegto pakalpojumu apjoms, visu diennakti jānodrošina neatliekamā palīdzība, nevis jāmētā pacienti no vienas slimnīcas uz citu tepat Latvijā un varbūt pat – uz Igauniju.
Iedzīvotāji ir pret slimnīcas pārprofilēšanu par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku. Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji ir savākuši vairāk nekā 11 000 parakstu. Lai varētu palīdzēt slimnīcai un pacientiem, medicīnas iestādi finansiāli atbalstījusi arī pašvaldība. Pagaidām dzīve rit pa vecam, vismaz slimniekiem.
F64
Nogriezt un pielīmēt Igaunijai?
Beidzamajā diskusijā ar Veselības ministriju esot izskanējis viedoklis, sak, varbūt alūksniešiem izdevīgāk pievienoties Igaunijas pierobežas pilsētas Viru slimnīcai. «Nu, Viru slimnīca no mums ir ap 55 kilometru attālumā,» noteic M. Kauliņa. «Mēs esam tādā ģeogrāfiskā vietā, ko Veselības ministrija nosaukusi par Bermudu trīsstūri. Tālu no reģionālajām slimnīcām, bet ja visus vedīs tikai uz reģionālajām slimnīcām... Un Alūksni nekur tuvāk pievilkt nevar!» Igaunijā neatliekamā palīdzība saglabāta pat cita citai tuvumā esošās slimnīcās, «jo laikam saprot, ka neatliekamās palīdzības pacientu vešana izmaksā diezgan dārgi, bet nav jau prece, ko ved, tas ir cilvēks. Attālums akūtā situācijā ir nozīmīgs».
Viņa piebilst, ka Latvijā nezin kāpēc pieņemts - ātrā palīdzība cilvēkus ved tikai uz neatliekamās palīdzības slimnīcām, lai gan ne vienmēr situācija ir akūta. To var izvērtēt mediķis uz vietas, bet... tik un tā aizved uz slimnīcu, naktī izraksta, jo konstatē, ka situācija nav akūta, - un cilvēks nezina, kā tikt mājās. Viss varētu notikt iejūtīgāk, cilvēcīgāk un vienkāršāk, ja pacientu neraustītu šurpu, turpu. Turklāt, kā saka M. Kauliņa, pēc tikšanās Vidzemes reģionā ir skaidrs, ka Valmieras slimnīca nemaz nevar uzņemt visus neatliekamos reģiona pacientus.
Bažas par jaunajiem kadriem
«Ministrija domā: ja kaut ko samazina, tad visi ārsti būs kā ceļš uz Romu. Nebūs. Aiztaisīja Rīgas 1. slimnīcu, kas bija neatliekamās palīdzības slimnīca. Ārsti, brīnišķīgi speciālisti, aizbrauca uz ārzemēm,» atgādina M. Kauliņa. Viņa uzsver, ka Alūksnes slimnīcas iespējamā pārprofilēšana ir vissliktākais vēstījums jaunajām medicīnas māsām un jaunajiem ārstiem rezidentiem, ar kuriem ir noslēgti līgumi par to, ka viņi atgriezīsies strādāt Alūksnē, jo pašvaldība viņiem mācību laikā maksā stipendijas vai apmaksā studijas rezidentūrā.
Palīdzība jāsniedz visiem
Nupat Alūksnes novada dome piešķīrusi finansējumu SIA Alūksnes slimnīca, jo tā pārtērējusi valsts apmaksātās kvotas pacientu hospitalizācijai. Valsts līdzekļu bijis daudz mazāk, nekā vajadzīgs, turklāt tā notiek gadu no gada, jo slimnīcā ārstē ne tikai Alūksnes un Apes novada iedzīvotājus, bet arī citu novadu ļaudis. Un tās pašvaldības par savējo ārstēšanu nemaksājot.
Alūksnes slimnīca izpelnījusies pārmetumus par to, ka cilvēki tiek nepamatoti bieži stacionēti. M. Kauliņa nepiekrīt - hroniski slimo pacientu procents neatšķiras no Rīgas slimnīcām, tāpat kā problēmas ir līdzīgas gan galvaspilsētā, gan ārpus tās. «Medicīna attīstās, un cilvēka mūžs ir pagarinājies. Un arī hroniski slimi pacienti slimo ar akūtām kaitēm. Jā, ir daudz vecu cilvēku, viņi slimo ar vairākām slimībām savos gados. Tāpēc jārēķinās, ka pieaugs izdevumi veselības aprūpei. Piemēram, cilvēkam ir insults, viņš izdzīvo, pēc tam viņš akūti jāoperē. Mums vecākajai pacientei bija 100 gadu, viņai bija jāliek elektrokardiostimulators. Bet viņa ir dzīva! Ir jāizmanto visas iespējas, lai cilvēku ārstētu, neskatoties uz to, cik viņam gadu,» M. Kauliņa runā skarbi.
