Pasaules bankas pētījums un rekomendācijas slimnīcu reformai satrauca Alūksnes un citu tuvējo novadu iedzīvotājus, kuri rekordīsā laikā savāca vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu, iestājoties par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu.
Vakar no Alūksnes uz Saeimu iedzīvotāju parakstus atveda un iesniedza likuma noteiktajā kārtībā Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins (Vidzemes partija), Alūksnes invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars un Alūksnes novada domes deputāts Jānis Sadovņikovs. «Iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti liela, parakstījās ne tikai Alūksnes pilsētas iedzīvotāji, bet arī Apes, Balvu un Gulbenes iedzīvotāji, kopumā Saeimā iesniegto parakstu skaits ir 10 982, un tad, kad mēs jau bijām ceļā uz Rīgu, uzzinājām, ka uz domi atnesti vēl 400 paraksti,» stāstīja A. Fomins. Par tālāko parakstu virzību jālemj Saeimas prezidijam, taču jautājums ticis apspriests arī valdību veidojošo partiju sēdē, kur izskanējusi apņemšanās Alūksnes slimnīcu saglabāt arī turpmāk kā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu, kas strādā augu diennakti.
«Alūksnes iedzīvotāji nebija gatavi padoties bez cīņas, paplašinot nevis veselības pakalpojumu saņemšanas iespējas, bet gan Alūksnes kapsētu,» tā par priekšlikumu reformēt Alūksnes slimnīcu teica viens no iniciatīvas autoriem, Alūksnes invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars.
Saskaņā ar Pasaules bankas ieteikumiem Alūksnes slimnīca būtu jāpārveido par dienas aprūpes centru, kas strādātu 12 stundu dienā. Tajā pašā laikā Alūksne ekspertu izveidotajā kartē atrodas tādā kā «pelēkajā zonā», jo no šā rajona ne uz vienu slimnīcu pietiekami ātri nav iespējams aizvest pacientus neatliekamā situācijā. Banka ieteica apsvērt domu alūksniešus vest uz Rēzekni. Veselības ministrija pašlaik gatavo informatīvo ziņojumu par reģionālo slimnīcu tīklu. Tikai tad, kad būs skaidrs, kāds ir primārās aprūpes tīkls, tiks vērtētas lokālās slimnīcas, tajā skaitā Alūksnes slimnīca. Pašlaik jautājumu par Alūksnes slimnīcas nākotni esot jānoņem no dienaskārtības.
