Raidījums ''Nekā personīga'' jau februārī stāstīja, ka pieklibo uzraudzība tam kā Krievijas pierobežā dzīvojošajiem tiek izsniegtas atļaujas ceļošanai uz kaimiņvalsti. Kopš šāda kārtība ieviesta, atvieglotās ceļošanas dokumentus saņēmuši jau vairāki tūkstoši. Tomēr drošības iestādes iesaka kontroli pār šiem cilvēkiem padarīt stingrāku. Kāda mūsu skatītāja izstāstīja, ka vienā no pierobežas pagastiem Kārsavā ir kāds mācītājs, kurš ir īpaši pretimnākošs cilvēkiem, kuri grib nokārtot dokumentus, lai iebrauktu Krievijā, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Lai nokļūtu Krievijā, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama vīza. Tā maksā naudu un dokumentu kārtošana prasa laiku. Alūksnē, Kārsavā, Ludzā, Viļakā, Zilupē un vēl citos pierobežas pagastos dzīvojošie vīzas vietā var pieteikties īpašai atļaujai. Šāda kārtība stājās spēkā 2013.gadā.
http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/753
Starp Latviju un Krieviju noslēgtajā starpvalstu līgumā teikts -atļauju iebraukt valstī var saņemt persona, kam kaimiņvalsts pierobežā 1)dzīvo radi, 2)ir ģimenes kapi, 3)regulāri jāpiedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos, 4) pieder kāds īpašums. Iedzīvotājam jāsaņem dokumentāls apliecinājums, ka viņš kvalificējas vismaz vienai no šīm prasībām. Tomēr Kārsavas novadā radīta inovatīva pieeja.
Kārsavas pareizticīgo baznīcā vietējie ar laipnu mācītāja gādību var tikt pie iespējas iebraukt Krievijā. Nekā Personīga skatītāja raksta, ka šādu atļauju var saņemt arī tie, kuriem lielajā kaimiņvalstī nav ne radu, ne ģimenes kapu. Pareizticīgo mācītājs Aleksejs Vinogradovs uzrakstot izziņas, ka šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti apmeklēt pierobežas svētvietas un baznīcas.
Kārsavas novada domē zina, ka mācītājs aktīvi izsniedz apliecinājumus cilvēkiem. Bet kā tas notiek pašvaldība nepārbauda. Šo cilvēku vārdi tiek iekļauti domes sarakstā, ko vēlāk formāli iesniedz robežsardzei.
INĀRA SILICKA
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja
Skatāmies, vai cilvēks, kurš ir iesniedzis iesniegumu ir 3 gadi šeit deklarēts. Vismaz 3 gadi. Un otrkārt - vai viņam ir šis attaisnojošais dokuments, ko paredz likumdošana. Pēc kādiem principiem un kuri cilvēki varētu atvieglināti šķērsot robežu.
Un ja baznīca šo dokumentu ir izsniegusi, tad viss ir kārtībā?
Mēs nevaram apšaubīt.
Tur cilvēki nāk un lūdz un viņš jau nevar atteikt.
Kārtība tāda izveidojusies un var būt kāds to var izmantot ļaunprātīgi.
Nu nav izslēgts. Mēs visi esam cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem. Un dažādi ir starp mums. Tāpēc strikti teikt - jā vai nē. Es to neuzņemos.
Pašvaldībai nav ziņu, cik no 6065 vietējiem iedzīvotājiem ir saņēmuši atvieglotās iebraukšanas atļaujas. Domē ir tikai saraksts ar kārsaviešiem, kuri iesnieguši pieteikumus, lai sāktu kārtot dokumentus. 2015.gadā tādu bijis 503. Gandrīz puse - 220 kā brauciena mērķi norādījuši reliģiskus pasākumus.
INĀRA SILICKA
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja
Un tad principā var katru nedēļu braukt?
Jā, laikam. Vai 10 dienās. Katru nedēļu. Jā, ar automašīnu. Ar akcizēto preci. Nedēļā reizei akcizētai precei. Kājām šķērsot var katru dienu. 90 dienas pusgadā.
Ja arī cilvēki pārsvarā - tie, kuriem ir šīs vīzas, brauc ne tikai uz kapiem vai baznīcām, bet brauc vienkārši savā nelielā biznesā, ja to var nosaukt par biznesu. Degvielas piepildes dēļ. Nu, nekādu tādu lielāku, augstāku, kas varētu būt saistīts ar drošību mūsu valsts... Es to negribētu teikt, ka tā varētu būt.
Pēc robežsardzes ziņām laikā no 2013.gada jūlija līdz 2016.gadam Latvijas iedzīvotājiem bija izsniegtas 9420 atļaujas. Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā - 864 atļaujas.
Krievijā pierobežā atrodas ne tikai baznīcas, kapi un veikali ar lētākām precēm. 70 kilometrus no Kārsavas ir Ostrova. Vieta, kur Krievija pirms dažiem gadiem izvietojusi bāzi ar supermodernajiem kaujas helikopteriem.
Jau iepriekš mūsu drošības dienesti ieteica iesaistītās iestādes pastiprināti uzraudzīt pierobežas ceļotājus un atļauju izsniegšanas kārtību. Tā vietā noticis pretējais. Turklāt, ja iebraucējiem no Latvijas ceļošanas atļauju termiņš tuvojas beigām, viņi nepieciešamos dokumentus var saņemt arī Krievijas baznīcās. Tur tos dodot visiem gribētājiem.
Pareizticīgo mācītājs, kurš palīdz kārsaviešiem nokļūt Krievijā, baznīcā nav sastopams. Viņš jau kādu laiku esot apslimis.
Kārsavai kaimiņos Balvos vēl pirms neilga laika atviegloto ceļošanas vīzu organizēšanā bija iesaistījies vietējais deputāts no Saskaņas Ivans Baranovs. Viņš ar domes vadītāja laipnu atļauju izveidoja un vadīja Starptautiskās sadarbības komiteju. Tā gan neko nedarīja. Baranovam amats kalpoja par pamatu, lai viņš varētu kļūt par pašvaldības pārstāvi, kurš vietējo iedzīvotāju vārdā dodas kārtot dokumentus uz Krievijas konsulātu.
Drīz pēc tam Starptautiskās sadarbības komiteju dome likvidēja. Savukārt šonedēļ Baranovs zaudēja arī deputāta amatu - viņam nelabvēlīgi beidzās tiesāšanās ar Valsts valodas centru par latviešu valodas slikto pārzināšanu. Savukārt Kārsavā un citviet pierobežas baznīcās vāji uzraudzītā atviegloto vīzu saņemšana turpinās.
NORMUNDS GARBARS
Valsts robežsardzes priekšnieks
Šajā konkrētajā gadījumā iet runa par to, ka cilvēki mēģina atrast kaut kādus risinājumus, lai pierādītu, ka viņiem ir.. pienākas šī vienkāršotā robežas šķērsošana. Jā, iespējams, ka šis konkrētais gadījums acīmredzot gan pašvaldībai, gan arī iespējams Krievijas pusei būtu jāvērtē pietiekami stingrāk.
Un robežsardzei?
Robežsardze paliks darīt savas lietas savas kompetences ietvaros šajā brīdī.
20 eiro ziedojumos vietējie saka, ka viņš it kā prasot par šādu te pakalpojumu.
Es nekomentēšu konkrētu cilvēku vai organizāciju. Ir ļoti daudz piemēri, kur cilvēki it kā palīdzot līdzcilvēkiem, prasa par to naudu un tas, protams, lai paliek uz katra sirdsapziņas.
