Novadu mākslas un mūzikas skolas nereti ir spiestas izmantot dažādas tām ne īpaši piemērotas un šauras telpas. To nekādā ziņā nevar teikt par Kārsavu, kur interešu izglītībai atvēlēta bijusī sākumskolas ēka, kas pirms gada tika skaisti atjaunota.
Ilgus gadus skola mitinājās Teātra ielas vecajā ēkā. Bijusi doma to atstāt tad, kad tiktu uzcelts jauns nams. Bija pat izstrādāts projekts, taču sākās krīzes gadi, un tā arī tas viss palika atvilktnē. Tad radās iecere Mūzikas un mākslas skolu izvietot vienā no vidusskolas liekajiem korpusiem, kas pēc remonta vēra durvis mācību iestādes 55. jubilejas gadā. «Nu visi varam būt kopā – gan māksla, gan mūzika. Iepriekš vizuālās un plastiskās mākslas programma tika īstenota vispārizglītojošās skolas telpās,» stāsta skolas direktore Vera Krišāne.
Lai lauku bērniem nevajadzētu braukt uz pilsētu, lai zīmētu un veidotu, mācību iestādei ir arī divas filiāles – Mežvidos un Mērdzenē, kur strādā divas interešu izglītības skolotājas. Piedāvājuši skolēniem apgūt arī mūziku turpat skolās, taču lielas atsaucības nav bijis, un tie, kas vēlas spēlēt kādu instrumentu, brauc to darīt uz Kārsavu. Laikam jau svarīgas ir arī telpas, un te tās tiešām ir plašas un skaistas, atzīst skolas direktore. Arī programmu klāsts ir plašs – kopumā 11: klavieres, vijole, akordeons un dažādi pūšamie instrumenti. Šogad tiks pievienota arī sitamo instrumentu spēle. Tāpat nule iegādātas digitālās ērģeles, jo viena no bijušajām audzēknēm ir pabeigusi ērģeļmūzikas klasi Latvijas Mūzikas akadēmijā un piedāvā šo māku apgūt arī novada jaunajai paaudzei. Tāpēc klavierklases audzēkņiem būs iespēja izvēlēties – pēc četru gadu mācībām piektajā turpināt mācīties tradicionālo instrumentu vai arī papildus skoloties ērģeļspēlē.
Vēl Kārsavā un arī Salnavas pagastā ir iespēja izkopt ritmiku. Šogad pēc sešu gadu kursa bija pirmais deju klases izlaidums, un audzēkņi varēja rādīt savas prasmes gan klasiskās, gan vēsturiskās, gan mūsdienu dejās. Programma veidota tā, lai pēc tās beigšanas bērni varētu startēt horeogrāfijas vidusskolās. Taču šķiet, ka jāsāk mācīt vēl no agrāka vecuma (šobrīd to sāk no astoņiem deviņiem gadiem), spriež V. Krišāne, izsakot cerību, ka deju kolektīvu vadītāji viņi būs labi, jo zināšanas dotas daudzpusīgas. Arī tautas deju pratēju novadā netrūkst. Žēl, ka šogad uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem tikuši vien divi kolektīvi. Toties lepnums par orķestra sniegumu, jo tas savā grupā (C) ieguvis zelta godalgu, arī lauku kapela izpelnījusies godu piedalīties tautas mūzikas koncertā Lai balstiņas tālu skan.
Novada vadītāja Ināra Silicka uzteic skolas labo atmosfēru un pedagogus. Lai arī demogrāfija laukos neesot iepriecinoša, tomēr te ik gadu mācās mazliet mazāk par 200 audzēkņiem. Arī viņas meita beigusi akordeona klasi un nu sākusi apgūt saksofona spēli. Jūtoties te labi un novērtēta, kas bērniem ir ļoti būtiski. Priecējot arī tas, ka no kopumā 18 pedagogiem liela daļa ir gados jauni, tostarp arī bijušie audzēkņi. «Nu patīk bērniem jauni ļaudis. It īpaši jau – ja tie ir puiši. Šogad man sāk strādāt jauns čella spēles pasniedzējs,» pasmaida V. Krišāne.
Runājot par algu reformu, direktores balsī ieskanas arī kāda skumjāka nots. Tuvojas jaunais skolas gads, bet skaidrības, kas būs, neesot. Tik vien zinot, ka šogad jaunais modelis nesāks darboties. Gribētos, lai atgriežas algas vismaz trekno gadu līmenī, jo tad varējuši neknapināties tā, kā tas ir tagad.
