Katrā sabiedrībā ir un būs cilvēki, kuri paši par sevi parūpēties nespēj, tāpēc palīgā jānāk valstij un pašvaldībai, sabiedriskajām organizācijām, radiem, draugiem un kaimiņiem.
Ventspils pašvaldība uzskata, ka par grūtdieņiem ir jārūpējas ne tikai valsts noteiktās likumdošanas ietvaros, bet daudz vairāk, rūpīgi izvērtējot, kam un kāpēc nepieciešams morāls, fizisks vai naudas izteiksmē vērtējams atbalsts, kas vienlaikus nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīves komfortu un dotu iespēju viņiem attīstīties un izpausties savu individuālo iespēju robežās.
Invalīdi izbrauc pilsētā un pludmalē
Vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir viena no lielākajām problēmām Latvijā. Par to gan pēdējos gados daudz tiek runāts un rakstīts – kaut kas tiek arī darīts, bet līdz tam, lai mēs varētu teikt, ka invalīds ratiņos var nokļūt tur, kur viņš vēlas, ir stipri pāragri. Situācija Latvijas pilsētās ir ļoti dažāda, un šķiet, ka Ventspilī tā ir vislabākā. Protams, vienmēr var gribēt vēl vairāk un labāk, taču, vērojot vides pieejamības uzlabojumus šajā pilsētā, skaidri redzams, ka izvēlētā stratēģija ir pareiza, un rezultātus uzskatāmi var redzēt pilsētas ielās – nekur citur uz ielām nav tik daudz cilvēku ratiņkrēslos. Maz ticams, ka Ventspilī invalīdu ir vairāk nekā citviet, atbilde ir cita – šeit viņus var redzēt, jo viņiem ir vieglāk tikt ārā no mājām, vieglāk pārvietoties pa pilsētu, ērti iekļūt sabiedriskajās ēkās, viņi ir īpaši gaidīti pat pludmalē, baseinā un bibliotēkā, nemaz nerunājot par slimnīcu, poliklīniku un sociālo dienestu, kurp šie cilvēki dodas visbiežāk.
Ventspils pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe neslēpj gandarījumu: «Mani pašu ļoti aizkustināja redzētais, kā cilvēks ratiņos ar slaidu loku no ielas iebrauca tieši Sociālā dienesta ēkā un apstājās pie administratora. Tajā brīdī es tā pa īstam sapratu, cik liela nozīme ir tam, ka ietvēm ir nolīdzinātas nobrauktuves, ka ēku ieejām nav sliekšņu, ka durvis atveras automātiski un gaiteņi ir pietiekami plati.» Visas sabiedriskās ēkas, kurās norit rekonstrukcija vai tiek būvētas no jauna, ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāda ir arī jaunā poliklīnika un Pārventas bibliotēka, kas faktiski ir kultūras centrs, kur norit arī koncerti un izstādes. Šajā ēkā vispār nav kāpņu – stāvi tiek savienoti ar spirālveida slīpnēm. Vietās, kur nav iespējams iekārtot pandusus, ir ierīkoti pacēlāji un lifti. Arī sabiedriskais transports ir piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem – gan starppilsētu, gan pilsētas maršrutos kursē zemās grīdas autobusi, kā arī katrā maršrutā ir zināmi reisi, kad kursē autobusi ar pacēlājiem.
Pagājušajā gadā ir iegādāts mobilais pacēlājs, kas dod iespēju cilvēku ratiņkrēslā nogādāt no dzīvojamās mājas augstākajiem stāviem un uzvest atpakaļ. Pakalpojums gan iepriekš jāsaskaņo ar Sociālo dienestu, un tas ir bez maksas visiem invalīdiem ar kustību traucējumiem. Pirmām kārtām tiek apkalpoti cilvēki, kam jādodas pie ārsta, uz rehabilitāciju vai kādās oficiālās darīšanās, bet tikpat labi šo pakalpojumu var pieteikt, ja cilvēks ilgstoši netiek svaigā gaisā un uz sabiedriskiem pasākumiem.
Vēl vairāk – tagad Olimpiskā centra Ventspils baseinā un vasaras sezonā arī ūdens atrakciju parkā ir uzstādītas speciālas iekārtas, lai cilvēks ar kustību traucējumiem varētu izjust ūdens veldzējošo spēku baseinā. «Baseinā strādā apmācīti cilvēki, kuri palīdz pārvarēt kāpnes un iekļūt baseina telpās, kā arī ievieto cilvēku ūdenī, lai viņš atbilstoši savām spējām izbaudītu ūdens procedūras. Iekārtas ir dažādas un pielāgojamas katra cilvēka fiziskajām iespējām,» skaidro Dace Kaņepe.
Vaicāta par pludmales pieejamību, Sociālā dienesta vadītāja informē: «Pieeja pludmalei ar katru gadu tiek pilnveidota – ir uzbūvētas koka laipas pār kāpu, lai pludmalē varētu nokļūt visi, kas to vēlas, tajā skaitā māmiņas ar bērnu ratiņiem un invalīdi ratiņkrēslos. Galvenā pieeja jūrai invalīdiem ir vispiemērotākā – tā ir ne tikai lēzena un pietiekami plata, bet papildus ierīkotas arī platformas, kur cilvēki ratiņkrēslos var netraucēti atpūsties un vērot jūru, elpot spirdzinošo gaisu.» Arī ūdens atrakciju parkā veikti uzlabojumi, kas atvieglo šādu cilvēku dzīvi, – ir iekārtotas speciāli invalīdiem domātas dušas un tualetes, kā arī jau iepriekš minētais pacēlājs cilvēka ievietošanai ūdenī.
Atbalsts trūcīgajiem jaunajiem talantiem
Ventspilī spēkā ir pabalsta veids, kāds ir reti kurā pašvaldībā. Bērni, kuru ģimenēm piešķirts maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, mācoties vidējā profesionālajā vai augstākajā mācību iestādē pilna laika studijās un viņu vidējā atzīme nav zemāka par 6,5 ballēm, ik semestri var saņemt ievērojamu materiālo palīdzību. Pabalsta apmērs tiek diferencēts atkarībā no vidējās atzīmes; no tā, vai skola atrodas Ventspilī vai ārpus tās; vai tā ir vidējā profesionālā vai augstākā mācību iestāde. Vislielākais pabalsts pienākas tiem, kuri mācās augstākajā mācību iestādē ārpus Ventspils un viņu vidējā atzīme ir augstāka par 8 ballēm. Šādā gadījumā jaunietis saņem 845 eiro mēneša laikā pēc semestra beigām un iesnieguma uzrakstīšanas Sociālajā dienestā. Vismazākā summa ir 355 eiro, ko bērns saņem, mācoties kādā no Ventspils vidējām profesionālajām mācību iestādēm un viņa mācību vidējā atzīme ir no 6,5 līdz 7,9 ballēm. Šogad pabalstu ir saņēmuši 34 jaunieši. Vidējā summa pēc pavasara sesijas noslēguma sastādīja 495 eiro. Pabalsts pēc attiecīgu kritēriju izskatīšanas tiek piešķirts par katru mācību semestri.
Bērniņa piedzimšanas pabalstu atkal saņem visi
Līdz ar valsts mēroga ekonomisko krīzi, uz dažiem gadiem arī Ventspilī tika apturēta bērniņa piedzimšanas pabalsta izmaksāšana visiem ventspilniekiem – to saņēma tikai maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes. Tagad pabalsts ir atjaunots un tas tiek piešķirts visiem mazajiem ventspilniekiem, ja viņu vecāki ir deklarēti Ventspilī. D. Kaņepe skaidro: «Pabalsta apmērs tiek diferencēts atkarībā no tā, vai abi bērniņa vecāki ir deklarēti Ventspilī, vai tikai viens, kā arī no ģimenes ekonomiskās situācijas. Vislielāko pabalstu 170,74 eiro apmērā saņem maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes, ja abi vecāki deklarēti Ventspilī. 156,52 eiro pabalstu saņem materiāli nodrošinātās ģimenes, ja abi vecāki ir deklarēti Ventspilī. Ja Ventspilī ir deklarēts tikai viens no vecākiem, pabalsta apmērs ir uz pusi mazāks.»
Šā gada pirmajos sešos mēnešos bērniņa piedzimšanas pabalsts izmaksāts 147 personām. Pagājušajā gadā, kad tas pienācās tikai maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, šo pabalstu izmaksāja tikai 20 personām. Tas apliecina, ka Ventspilī ģimenes pieaugums galvenokārt ir ģimenēm ar pietiekamiem ienākumiem.
Ģimenes asistents – palīgs saglābt ģimeni
Lai kā negribas par to runāt, taču mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri nevēlas pildīt vecāku pienākumus. Nav skumjāka brīža par to, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu izņemt no ģimenes bērnus, jo vecāki par viņiem nerūpējas – bērnam nav tīru drēbju, bieži vien pat skolai nepieciešamo lietu, viņš regulāri nav paēdis un izmācījies, neapmeklē skolu, un neviens viņu neaizved pie ārsta. Vēl sliktāk, ja vecāki ar savu rīcību apdraud bērnus. Latvijas Samariešu apvienība jau vairākus gadus Rīgas pašvaldības uzdevumā strādā ar ģimenēm, kurās iepriekš minētie jautājumi ir ļoti aktuāli. Tagad līgumu ar Samariešu apvienību ir noslēdzis arī Ventspils Sociālais dienests.
«Samariešu apvienībā ir cilvēki ar pieredzi šādu jautājumu risināšanā, ir izstrādāta metodika un zināms, kā ar ģimeni jārunā pirmajā tikšanās reizē, kādam jābūt progresam. Iepriekšējā pieredze rāda, ka, intensīvi strādājot ar vecākiem, progress tiek panākts gada līdz divu gadu laikā. Protams, ir situācijas, kurās esam bezspēcīgi un galu galā bērni no ģimenēm ir jāizņem. Taču mēs ceram, ka, līdz ar ģimenes asistentu institūcijas izveidošanu, šādu gadījumu būs daudz mazāk.»
Ģimenes asistents nav nedz mājkalpotāja, nedz aukle – tas ir cilvēks, kurš regulāri apmeklē riska grupā iekļauto ģimeni un visu laiku atgādina vecākiem par viņu pienākumiem pret bērniem. Liek sakopt mājokli, atgādina, ka bērns jāved pie ārsta, jāizmazgā drēbes un jāpalīdz bērnam izmācīties. Tas ir tāds cilvēks bikstītājs, kas atkal un atkal vecākiem aizrāda viņu neizdarības un norāda uz kļūdām. «Mums ir svarīgs katrs ventspilnieks!» noslēgumā teic Dace Kaņepe.
