Ventspils Tehnikumā mācās 700 izglītojamo. No viņiem 585 vidējās profesionālās izglītības līmenī un 115 apgūst profesiju jau pēc vidusskolas beigšanas.
Nākamajā gadā tehnikums pārcelsies uz jaunu rekonstruētu ēku, kas dos iespēju palielināt izglītojamo skaitu līdz 1000 audzēkņiem. Šogad tiek uzņemti 300 jaunieši.
Intervija ar Ventspils Tehnikuma direktores pienākumu izpildītāju Inetu Burcevu.
– Aizvien biežāk no uzņēmējiem dzirdam sūdzības, ka trūkst kvalificēta darbaspēka. Vai Ventspils Tehnikums sagatavo speciālistus, kas nepieciešami tieši vietējiem uzņēmējiem?
– Tāds ir mūsu virsuzdevums. Faktiski mēs strādājam pēc uzņēmēju pasūtījuma. Ventspils darba tirgu papildinām ar kvalitatīvu darbaspēku visās nozarēs, tajā skaitā metālapstrādē un mašīnbūvē, viesmīlībā, kas ietver ēdināšanu un viesnīcu biznesu, auto mehānikā, datorzinībās, enerģētikā, kā arī tirgzinības, reklāmas un grāmatvedības jomās. Šogad pirmo gadu uzņemam audzēkņus ēku inženiertīklu tehniķu apmācībā, kas ir pirmais solis turpmākai būvniecības nozares mācību programmu ieviešanai mūsu skolā.
– Par vienu no lielākajām problēmām profesionālās izglītības jomā tiek uzskatīts skolu absolventu profesionālo un praktisko iemaņu trūkums. Vai Ventspils Tehnikuma audzēkņi ir sagatavoti arī praktiski?
– Visi audzēkņi iziet praksi atbilstošās nozares uzņēmumos. Ventspils uzņēmēji ir sapratuši – ja viņi vēlas saņemt labus speciālistus, tad viņiem ir jāiesaistās šo speciālistu sagatavošanā, tāpēc ļoti labprāt pieņem audzēkņus praksē, uztic viņiem nopietnus uzdevumus un maksā arī algu. Piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmums SIA Bucher Schoerling Baltic jau pirms vairākiem gadiem izteica priekšlikumu veikt attiecīgās specialitātes audzēkņu praktisko apmācību viņu uzņēmumā. Faktiski tā ir sistēma, ko šodien saprotam ar jēdzienu «darba vidē balstīta vai duālā apmācība».
– Vai prakses vietas ir jāmeklē pašiem audzēkņiem?
– Nē, mums ir daudz sadarbības partneru ne tikai starp Ventspils uzņēmumiem, bet visā Latvijā, tāpēc varam piemeklēt prakses vietu pilnīgi visiem audzēkņiem, turklāt tuvu viņa pastāvīgajai dzīvesvietai, lai prakses laikā viņiem nebūtu jādzīvo kopmītnēs. Atzīmēšu, ka mūsu tehnikumā mācās jaunieši no visas Latvijas – arī no Daugavpils, Jēkabpils un Rīgas.
Prakses vietas piedāvājam arī Eiropas Savienības valstīs. Pagaidām tās pārsvarā tiek realizētas viesmīlības nozarē. Piemēram, šobrīd Vācijā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās praksi iziet 76 tehnikuma audzēkņi. Viņiem ir nodrošināta dzīvesvieta, ēdināšana, un viņi saņem algu. Aktīvi darbojamies arī to iespēju izmantošanā, ko piedāvā Leonardo Da Vinči programma. Ceram, ka tuvākajā laikā izdosies atrast iespēju auto mehāniķiem un citu tehnisko specialitāšu audzēkņiem praktizēties ārvalstu uzņēmumos.
– Vai varat teikt, ka visi skolas absolventi atrod darbu?
– Tie, kuri grib strādāt, darbu atrod. Liela nozīme ir tam, ka viņi jau mācību laikā iegūst ne tikai zināšanas, bet arī dzīves pieredzi – viņi zina, kā ir strādāt ārzemēs, un tas viņiem dod pārliecību par sevi.
– Pēdējos gados daudz tiek runāts par vispārizglītojošo priekšmetu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Vai Ventspils Tehnikuma absolvents ir spējīgs sekmīgi mācīties augstākajā mācību iestādē?
– Ja jūs man to jautātu pirms gadiem sešiem septiņiem, es teiktu, ka viņam būtu grūti. Pēdējos gados profesionālās vidējās izglītības sistēmā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, un tās ir jāskata kontekstā ar domāšanas veida izmaiņām. Kādreiz no pamatskola saņēmām tikai tos skolēnus, kuri nespēja vai negribēja turpināt izglītoties vidusskolās – visi spējīgākie aizgāja uz vidusskolām. Tagad ir mainījusies filozofija un pie mums nāk arī ļoti labi jaunieši – spēcīgi vispārizglītojošajos priekšmetos un labi motivēti aroda apgūšanai. Dzīve pierādījusi, ka lielākā daļa jauniešu ar vidējo profesionālo izglītību un augstāko izglītību faktiski atrodas vienādās sociāli ekonomiskajās pozīcijās.
Gribu uzsvērt, ka mācību intensitāte vidējās profesionālajās mācību iestādēs ir daudz lielāka, nekā mācoties parastā vidusskolā, – pie mazāka stundu skaita ir jāapgūst vienāds zināšanu daudzums vispārizglītojošajos priekšmetos un klāt tam visam jāiegūst profesija. Vērtējot mūsu audzēkņu eksāmenu rezultātus, es teiktu, ka tie ir labi, bet var būt vēl labāki.
– Nevar noliegt, ka liela loma skolēna sagatavošanā ir pasniedzējam, it īpaši profesionālajā izglītībā – skolotājam ir jābūt profesionālim savā jomā, kā arī pedagogam.
– Jā, mēs labi apzināmies, ka ar skolas ēku un iekārtojumu ir daudz par maz – skola ir jāpiepilda ar augstvērtīgu saturu, ko lielā mērā nodrošina pasniedzēji. Tāpat kā tiek vērtētas audzēkņu sekmes, mēs vērtējam savus pasniedzējus. Arī šogad speciālisti no Latvijas Universitātes hospitēja skolotāju darbu, izdarīja secinājumus un iesniedza priekšlikumus pasniedzēju darba kvalitātes uzlabošanai.
Nu jau trešo gadu Ventspils Tehnikumam ir profesionālās izglītības kompetenču centra statuss, kas paredz arī metodisko darbu, sadarbību ar citām mācību iestādēm un attiecīgo nozaru profesionālām asociācijām.
– Tapšanas stadijā ir tehnikuma jaunā ēka. Kas mainīsies?
– Tā būs jauna pasaule. Nākamajā gadā ir plānots pārcelties uz pilnībā rekonstruēto veco tehnikuma korpusu, kas papildināts ar vairākām piebūvēm, kurās būs izvietotas darbnīcas un laboratorijas. Tā ir skola pilnīgi no nulles – sākot no mūsdienīgas mācību vides, beidzot ar jaunākajām tehnoloģijām profesionālo un vispārizglītojošo priekšmetu apguvei. Tā ir nākotnes skola, ko kopā realizē Izglītības un zinātnes ministrija, Ventspils pašvaldība un Ventspils Tehnikums.
Viena no iespējām, ko pavērs jauno tehnikuma korpusu būvniecība, būs jaunas mācību programmas izveidošana auto mehatronikā, kas papildinās jau esošo auto mehāniķu programmu. Attīstīsim būvniecības nozares profesiju apguvi, ieviešot vairākas jaunas mācību programmas, kā arī piedāvāsim frizieru un vizāžistu apmācību.
– Ja Ventspils Tehnikumam ir piešķirts kompetenču centra statuss, tas nozīmē, ka šī mācību iestāde ir valsts kompetencē. Cik liela loma ir vietējai pašvaldībai?
– Projektu Ventspils Tehnikuma – Ziemeļkurzemes kompetences centra infrastruktūras attīstības projekts finansē valsts un Eiropas reģionālās attīstības fonds Darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi 3.1.1.1. aktivitātes Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai ietvaros, tomēr bez pašvaldības ieguldījuma šā projekta realizācija būtu praktiski neiespējama – projekta sagatavošanā lielu ieguldījumu ir devusi Ventspils pilsētas pašvaldība. Lieli finanšu līdzekļi ieguldīti zemes iegādei, kā arī būtisku ieguldījumu projekta virzības procesā sniedza vietējās pašvaldības speciālisti. Veiksmīgai projekta ieviešanai ir izveidota Ventspils Tehnikuma – Ziemeļkurzemes kompetences centra infrastruktūras attīstības projekta Uzraudzības komiteja, kurā darbojas Ventspils Tehnikuma un pašvaldības pārstāvji. Arī tagad projekta realizāciju lielā mērā pārrauga un virza pašvaldības pārstāvji. Mēs, tehnikuma pārstāvji, diezin vai tik sekmīgi bez viņu atbalsta tiktu ar to galā.
– Tehnikumā mācās jaunieši no visas Latvijas. Kā ir ar kopmītņu nodrošinājumu?
– Tehnikuma valdījumā ir morāli un fiziski novecojušas kopmītnes ar 56 vietām. Tas ir daudz par maz, jo patlaban skolai ir nepieciešamas 200 vietas kopmītnēs. Tāpēc šobrīd izmantojam gan Ventspils augstskolas, gan Olimpiskā centra Ventspils viesnīcu.
Taču situācija mainīsies jau nākamgad, jo vienlaikus ar mācību korpusu būvniecību norit dienesta viesnīcas būvniecība ar 250 vietām. Tā būs mūsdienīga, interesantas arhitektūras ēka, kas atrodas tieši blakus mācību korpusiem.
Ventspils ir radījusi kārtējo objektu, kas veicina ne tikai reģiona attīstību, bet ir būtisks ieguldījums valsts turpmākajā izaugsmē.
