Profesionāli tehnisko iestāžu tīkls pēdējos gados ir piedzīvojis lielas izmaiņas – no 58 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajām mācību iestādēm šobrīd palikušas vairs 24.
Viena daļa no tām reorganizētas, diezgan mehāniski apvienojot un izveidojot profesionālās izglītības kompetenču centrus, lai palielinātu audzēkņu skaitu un varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu.
Profesionālo izglītību piedāvā ne tikai profesionāli tehniskajās skolās, kas pakļautas dažādām ministrijām un pat augstskolām (Banku augstskolai un Jūras akadēmijai, un, ļoti iespējams, drīzumā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātei – Bulduru Dārzkopības vidusskola), bet arī vidusskolās un koledžās. Pēdējo desmit gadu laikā, strauji sarūkot skolēnu skaitam, liela daļa mācību iestāžu kļuvušas patukšas, un desmit no tām skolēnu skaits nokrities zem 300. Šā brīža statistika ir šāda: no 24 skolām 17 ir profesionālās izglītības kompetenču centri (PIKC), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja IZM Vispārējās izglītības departamenta direktore Evija Papule. Joprojām aktuāls esot jautājums, ko darīt ar skolām, kurās ir 300 līdz 500 audzēkņu – tās nevar kļūt par PIKC, līdz ar to nevar pretendēt uz ES naudu infrastruktūras uzlabošanai, jo tiek atbalstītas tikai lielākās mācību iestādes (noteikums ir, ka skolēnu skaits tajās nedrīkst būt mazāks par 500).
Kopumā valsts budžeta un ar ES palīdzību finansētajās grupās mācās 27 436 audzēkņi, no tiem 10 894 – pirmajā kursā jeb 39,7%. Kā novērojusi IZM – interese par arodizglītību aizvien aug, un ik gadu audzēkņu skaits palielinās par 0,5%, tāpēc esot cerība, ka mērķis – 2017. gadā panākt, lai 40% no izglītojamajiem mācītos proftehniskajās skolās – tikšot sasniegts. Tomēr pašlaik, kā atzina E. Papule, demogrāfijas lejupejošā līkne ir jūtama arī šajā sektorā – apmēram 16% mazāk skolēnu nekā pirms pieciem gadiem (vispārējā izglītībā – par 30%). Tomēr priecējot, ka daļai proftehnisko skolu izdodas pat pārsniegt uzņemšanas plānu, piemēram, Daugavpils Būvniecības tehnikumam, Rīgas 3. arodskolai, Valmieras tehnikumam, Liepājas Jūrniecības koledžai. Diemžēl ir vērojams arī atbirums – aptuveni 8 līdz 10%. Lai piesaistītu lielāku audzēkņu skaitu, uzņemšana notiekot ne tikai līdz 1. septembrim, bet arī oktobrī – tad piesakoties aptuveni vēl 500 mācīties gribētāju. Tas ir ievērojams daudzums jauniešu, kas tā vietā, lai klīstu pa ielām, apgūs profesionālās iemaņas, noteica IZM pārstāve. Attiecībā uz absolventiem – aptuveni puse strādā profesijā, 17,5% turpina izglītību, 17,7% nodarbināti citā profesijā, 6% strādā ārzemēs, bet par 5% nav ziņu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vērsa uzmanību uz piecām mācību iestādēm, kas ir pašvaldību pārziņā un kurās mācās vairāk nekā 1500 jauniešu. Lai gan IZM apgalvo, ka arī viņi līdz 2016. gada 1. septembrim saņems tikpat lielas stipendijas (150 eiro) kā valsts proftehniskajās skolās, tomēr jau šobrīd trijās no tām nav pārskaitīts ne centa – par spīti līgumam ar IZM. E. Papule atzina, ka tā ir problēma. Ja šobrīd IZM nav paredzējusi nevienu no skolām atdot vietvarām, tad 2009. gadā šāds uzstādījums bijis un vairākas pašvaldības atsaukušās uz šo ministrijas aicinājumu. IZM mēģināšot atrisināt šo jautājumu un cerot, ka jau nākamgad tiks ieviests uz citiem principiem balstīts finansēšanas modelis.
Savukārt deputāti Ingūna Rībena un Arvīds Platpers iebilda pret Kultūras ministrijas plāniem apvienot Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu, izveidojot PIKC Nacionālo mākslas vidusskolu. Viņi uzskata, ka tāda rīcība ir amorāla, jo tas viss notiek, lai tikai dabūtu naudu no ES. Tad jau daudz saprātīgāk būtu salikt kopā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Doma kora skolu.
