No profesionāli tehnisko izglītības iestāžu pirmajiem kursiem ik gadu atbirst vidēji ap 10% audzēkņu. Iemesli tam ir dažādi – gan nevēlēšanās mācīties izvēlēto specialitāti, gan pārāk lielā slodze, gan sarežģījumi savstarpējās attiecībās. Vieni no atbirušajiem aiziet uz parastajām vidusskolām, vēl citi nedara neko vai sāk strādāt kā nekvalificēti darbinieki, vai aizbrauc uz ārzemēm.
«Patiesībā divus līdz trīs no katras pirmā kursa grupas varam jau prātā norakstīt gada sākumā,» apliecina Malnavas tehnikuma direktors Juris Bozovičs. Daļai jauniešu, izrādās, lēciens no pamatskolas uz tehnikumu ir pārāk straujš un prasības par grūtu. Viņiem šķitis, ka profesionāli tehniskajā skolā tās būs zemākas, taču drīz vien atskārst, ka tā vis nav, - te jāapgūst tie paši mācību priekšmeti kā parastajā vidusskolā, tiesa, stundu apjoms ir par trešdaļu mazāks, taču centralizētie eksāmeni jākārto tāpat. Tam klāt vēl jāpieskaita profesionālie priekšmeti, un tad slodze iznāk visai ievērojama. Un kur tad vēl atrautība no ierastās vides un mājām, jauniešu savstarpējo attiecību līkloči.
«Cenšamies jau palīdzēt - gan grupu audzinātāji, gan direktora vietnieks audzināšanas darbā dara, ko var, lai audzēknis paliktu skolā. Un, ja pirmo kursu iztur, tad jau tālāk iet gludāk,» novērojis J. Bozovičs. No tiem, kas tomēr «aizbēg», daļa aizejot uz parasto vidusskolu (konkurence ar vispārējās izglītības iestādēm esot sīksta - gandrīz par katru skolēnu), kas ir tuvāk mājām, daļa nedara neko vai sāk strādāt nekvalificētu darbu, - diemžēl ir darba devēji, kas ņem pretī šādus jauniešus bez amata prasmēm. Arī Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs min tos pašus scenārijus, vēl pieskaitot aizbraukšanu uz ārzemēm, - tā gan vairs nav tik apjomīga kā pirms pāris gadiem, taču joprojām nav apsīkusi. Tāpat esot vienkārši klaiņotāji, kas ceļo no skolas uz skolu. Ir pat tādi, kas galu galā atgriežas Priekuļos. Šogad no pirmā kursa atskaitīti 18 audzēkņi un, pirms atlaist viņus, piedāvāti dažādi varianti - arī iegūt profesiju, nemācoties vispārējos priekšmetus. Gan Priekuļos, gan Malnavā, gan Smiltenes tehnikumā tiek piedāvātas programmas (būvstrādnieks, motorzāģa operators, drēbnieks) arī tiem, kam nav pamatskolas izglītības dokumenta, bet gan 7. un 8. klases liecība. Triju gadu mācību kursu beidzot, jaunieši iegūstot pamatizglītību un arī profesiju. Tāpat tehnikumi piedāvā tā sauktās Jg (jauniešu garantijas) programmas, ko finansē Eiropas Savienības Sociālais fonds un kurās audzēkņi pusotra gada laikā apgūst amata prasmes bez vispārējiem vidusskolas mācību priekšmetiem. Pēc šīm grupām esot liels pieprasījums. Ir pat tāda iespēja: 17 gadus saniegušie, kuri pašmācības ceļā apguvuši profesiju, var nokārtot eksāmenu (tas gan ir par maksu) tehnikumā un, ja zināšanas ir pietiekamas, saņemt kvalifikācijas diplomu.
Attiecībā uz projektiem - nereti tajos iesaistīties liedz pārāk lielā birokrātija, kas, gadiem ejot, tikai augot augumā. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte min Proti un dari, kas paredzēta jauniešu aroda prasmju apgūšanai. Atteikušies tajā piedalīties, jo nevarot taču diviem jauniešiem pielikt klāt vēl divus pieaugušos, kas tad fiksētu katru viņu darbību un rakstītu atskaišu kaudzes.
