Ventspils pašvaldība aicinās Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu, pārveidojot tās par kapitālsabiedrībām, sacīja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").
Tāpat tiek vērtēti arī vairāki juridiskie aspekti un pašvaldība apsver iespēju vērsties arī Satversmes tiesā.
Vītoliņš norādīja, ka Saeima ir ignorējusi pašvaldības priekšlikumus, kā rezultātā pašvaldība ir zaudējusi jebkādas iespējas rīkoties ar savu īpašumu.
"Pašvaldībai kapitālsabiedrības izveidošana nav pieņemama, jo viss īpašums, kas 25 gadu laikā, kopīgi strādājot ar valsti, ir radīts, tajā skaitā, izmantojot pašvaldības īpašumu, tagad tiks nacionalizēts jeb ekspropriēts," uzsver Vītoliņš.
Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka 170 miljonus eiro vērtais Ventspils Brīvostas pārvaldes īpašums tiek nosaukts par valsts īpašumu. Savukārt, lai pašvaldība varētu piedalīties kapitālsabiedrībā un iegūtu 40% kapitāldaļu, tai liks ieguldīt vēl 113 miljonus eiro. Pašvaldība uzskata, ka tas ir absolūti negodīgi, turklāt nav skaidrs, kādas būs mazākuma kapitāldaļu turētāja tiesības un iespējas ietekmēt lēmumus.
Vītoliņš atgādina, ka pērn 1.decembrī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), viesojoties Ventspilī, informēja, ka kapitālsabiedrības līgumprojekts ir sagatavots, taču pašvaldība par tā saturu neko nezinot pat līdz šai dienai.
Pašvaldības īpašumu, kas atrodas brīvostas teritorijā un ir vairāk nekā 150 miljonu eiro vērts, automātiski nodos valdījumā jaunajai kapitālsabiedrībai, un tā varēs rīkoties, neko nesaskaņojot ar pašvaldību. Pašvaldībai pat nav jāpieņem lēmums par to, ka tā savu īpašumu nodod valdījumā, kas ir nepieņemams kāda tiesību ierobežojums, uzskata Ventspils mērs.
"Manuprāt, Latvijas neatkarības laikā tāda tiesību ierobežošana nav pieredzēta. Tas nav likumīgi un ir pretrunā ar vairākiem spēkā esošiem normatīviem aktiem," sacīja Vītoliņš.
Pašvaldība bija rosinājusi, ka komersants var iegādāties zemi, uz kuras atrodas tam piederošais nekustamais īpašums, taču arī tas tika noraidīts. Pašvaldībai esot vairāki iesniegumi no komersantiem, tajā skaitā arī ārzemju komersanti, kuri vēlētos apvienot īpašumus, jo viņus neapmierina ilgtermiņa nomas tiesības. Vītoliņš atgādināja, ka Civillikumā noteikts, ka ēka un zeme ir vienots īpašums, un arī Tieslietu ministrija ir aicinājusi neveidot dalītus īpašumus, tādēļ neesot saprotams, kāpēc šo priekšlikumu neatbalstīja.
Domes priekšsēdētājs norādīja, ka Ventspils Brīvostas pārvalde, divu gadu laikā kopš pašvaldības pārstāvji nav tās valdē, nav rosinājusi nevienu rūpniecības attīstības projektu.
"Mēs tādu esam iniciējuši Ganību ielā 99, lai izveidotu 45 jaunas darba vietas. Mūsu [pašvaldības] priekšlikums bija līdzekļus, ko iegūst no zemes pārdošanas komersantiem, ieguldīt līdzfinansējumā rūpniecības attīstības projektiem, taču tas tika noraidīts," sacīja Vītoliņš.
Viņš piebilda, ka, valstij pārvaldot brīvostu, divu gadu laikā kravu apgrozījums samazinājies no 20,5 miljoniem tonnu 2019.gadā līdz 11 miljoniem tonnu 2021.gadā. Tāpat būtiski samazinājies Brīvostas pārvaldes atbalsts sabiedriskās kārtības uzturēšanai, kultūrai un sportam pilsētā.
Kā vēstīts, Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.
Kapitālsabiedrība kā ostas pārvaldības forma plaši tiek īstenota daudzviet Eiropā, tajā skaitā Roterdamas, Tallinas, Klaipēdas un Gdaņskas ostās, debatēs atzīmēja satiksmes ministrs, kurš cer, ka jaunais pārvaldības modelis dos pienesumu Rīgas un Ventspils ostu darbībai.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars norādīja, ka varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei.
Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Ministru kabinetam (MK) un Rīgas pašvaldībai līdz šā gada 1.septembrim jāpieņem lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Panākot vienošanos par kopīgas - valsts un pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība - tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.
Tāpat noteikts, ka AS "Ventas osta" pamatkapitālā līdz 1.septembrim valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.
Abās kapitālsabiedrībās valstij piederēs ne mazāk kā 60% un pašvaldībai - ne vairāk kā 40% kapitāla daļu. Kapitāla daļu turētāji noslēgs akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu turētāju tiesības un pienākumus un atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību.
Noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija un navigācijas iekārtas un ierīces, ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas un būves. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā pārvaldes valdījumā atradīsies ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās - valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes.
Ostas pārvalde būs tiesīga tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.
Tāpat pārvaldei būs tiesības būvēt uz tās valdījumā esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs ēkas ostas pārvalde ierakstīs zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei būs arī attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts personālservitūts.
Reizē noteikts, ka ostas pārvalde darījumos ar tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīga par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.
Likumā noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022.gada 31.decembrim. Lēmumu par likvidāciju pieņems valdība, un likvidācijas procesu īstenos tās apstiprināta likvidācijas komisija. Noteikts, ka likvidācijas komisijas jāizveido līdz 2022.gada 31.martam.
Līdz šī gada 31.decembrim tiks pārjaunoti Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes noslēgtie un spēkā esošie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgo brīvostu pārvalžu vietā stājoties kapitālsabiedrībām.
Likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas tiks nodotas turējumā šādās proporcijās: 40% SM un pa 20% FM, EM un VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā noteikts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas nosaka ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanā. Izmaiņu autoru skatījumā tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.
Ostu pārvaldības reforma attiecas uz Ventspils un Rīgas ostu. Liepājas Speciālā ekonomiskā zona (SEZ) saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.
