Pirmais Maxima veikals Latvijā atvērās pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem. Pa šo laiku ir attīstījusies gan mazumtirdzniecības nozare, gan arī uzņēmums, kas šobrīd ir kļuvis par lielāko privāto darba devēju valstī. SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers intervijā Neatkarīgajai atklāj jaunākās tendences šajā nozarē un nākotnes prioritātes.
- Kāds mazumtirdzniecības nozarei bija pagājušais gads?
- Nozarei kopumā pagājušais gads nebija viegls. Pārtikas mazumtirdzniecībā pieaugums gada griezumā bija vien 0,3 procenti. 2016. gada sākuma mēnešos šīs nozares apgrozījums bija par aptuveni 1,5% lielāks nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā, bet gada vidū kopējais apgrozījums bija nokrities pat zem 2015. gada attiecīgā mēneša līmeņa. Tajā pašā laikā nepārtikas sektorā bija diezgan straujš tirdzniecības pieaugums, tajā skaitā interneta tirdzniecībā. Piemēram, IT precēm un apģērbiem kāpums bija mērāms pat ar divciparu skaitli, jo īpaši decembrī. Tas nozīmē, ka arī patērētāja uzvedība tirgū mainās. Iepirkšanās paradumu maiņai zināma ietekme bija inflācijai. Un, patiesību sakot, arī deflācijai, kas bija vērojama atsevišķus mēnešus. Tāpēc pārtikas mazumtirdzniecības tirgus spēlētājiem pērn bija diezgan liels izaicinājums noturēt pozitīvas tendences.
- Vai Maxima Latvija tas izdevās?
- Maxima Latvija aizvadītais gads bija gana labs, jo apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 1,9 procentiem - krietni vairāk nekā vidēji nozarē. Tas tika panākts, lielākoties palielinot apgrozījumu esošos veikalos. Pērn atvērām arī trīs jaunus veiklais, taču visus mazā formāta. Līdz ar to tam nebija būtiskas nozīmes kopējā apgrozījuma pieaugumā. Vēl nav publiskota informācija par visu tirgus spēlētāju gada finanšu rezultātiem, lai varētu novērtēt, cik konkurētspējīgi esam bijuši mazumtirdzniecības nozarē. Arī citi lielie tirgotāji ir teikuši, ka pērnais gads ir bijis visai labs, taču, ņemot vērā, ka kopējais pārtikas mazumtirdzniecības pieaugums ir bijis visai niecīgs, jāsecina, ka daļai tirgotāju pagājušais gads nav bijis tik veiksmīgs kā gribētos un atsevišķiem noteikti ir bijis apgrozījuma kritums. Tāpēc ar interesi gaidām finanšu rezultātus, lai varētu analizēt nozarē notiekošos procesus.
Konkurence mazumtirdzniecības sektorā ir ļoti sīva. Latvijā ir ļoti daudz spēlētāju, gan ar ārzemju kapitālu, gan vietējo. Visiem ir ambīcijas palielināt pārdošanas apjomus, un cīņa par klientu notiek katru dienu.
- Ņemot vērā konkurenci mazumtirdzniecības sektorā, kā jums izdevās ieinteresēt daudzus pircējus biežāk iegriezties tieši Maxima veikalos nekā citās tirdzniecības vietās, ja jau uzņēmuma apgrozījuma rādītāji ir virs vidējā līmeņa?
- Kopš pirmā veikala atvēršanas 2001. gadā rūpējamies par klientu apmierinātību. Tāpat lielu darbu esam ieguldījuši darbinieku apmācībā, kvalifikācijas celšanā, klientu apkalpošanā. Mēs vienmēr esam centušies iet līdzi laikam, gan modernizējot savus veikalus, gan ieviešot inovācijas, un to noteikti darīsim arī turpmāk.
Mēs, protams, strādājam arī ar sortimentu, lai pircēji mūsu veikalos varētu nopirkt to, kas viņiem ir vajadzīgs, un par atbilstošu cenu. Mūsu primārais uzstādījums ir - kvalitāte par pieņemamu cenu. Mēs rūpējamies, lai piemērotu pārtiku Maxima veikalos varētu atrast, piemēram, arī veģetārieši un vegāni, atvēlot šādām precēm speciālu stendu. Redzam, ka pircēji to augstu novērtē, jo tas atspoguļojas arī pārdošanas rādītājos.
Tāpat cenšamies popularizēt Latvijā audzētu veselīgu pārtiku, piemēram, īstenojam īpašu kampaņu Svaigs. Labs. Latvijas, lai popularizētu vietējo produkciju. Esam arī vairākkārt runājuši ar Zemkopības ministriju par sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem. Mēs esam atvērti šai sadarbībai.
- Cik daudz vietējās pārtikas ir Maxima veikalos?
- Šis īpatsvars ļoti atšķiras starp dažādu pārtikas preču kategorijām. Kopš pagājušās nedēļas Maxima veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētus gurķus, pilnībā atsakoties no ievestajiem. Tātad pašlaik Maxima veikalos vietējo gurķu īpatsvars ir 100%, ja vien pašmāju ražotāji spēs nodrošināt nepieciešamo produkciju. Iespējams, ka līdz ar jauno ražu varēsim 100% vietējo audzējumu piedāvāt arī citās pārtikas kategorijās. Šobrīd ir pāragri spriest, kuri dārzeņi tie varētu būt, jo, pirms pieņemt šādu lēmumu, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka raža būs pietiekami liela un atbilstošas kvalitātes, lai pircējiem nebūtu jāviļas. Taču, protams, ir produktu kategorijas, kurās visu apjomu nākas ievest, jo Latvijā neko tādu neaudzē, piemēram, citrusaugļus.
- Vai, jūsuprāt, augļiem un dārzeņiem vajadzētu samazināt PVN likmi līdz 5%, kā par to tiek spriests Zemkopības ministrijas izveidotajā starpinstitūciju darba grupā?
- Pārdošanas rādītāji liecina, ka cilvēki arvien vairāk novērtē svaigus augļus un dārzeņus. Ja izdosies īstenot šo ieceri, tas palīdzes vairāk šos produktus iegādāties tiem, kuriem rocība ir knapāka. PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem būtu sociāli atbildīgs lēmums. Tas būtu arī atbalsts vietējiem ražotājiem, kuriem nākas cīnīties ar nelegālās tirdzniecības sekām un ēnu ekonomiku.
- Varbūt samazinātā PVN likme būtu jāievieš visai pārtikai, kā tas ir daudzās ES valstīs?
- Patlaban nav lēmuma pat par 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem. Tomēr ceru, ka politiķiem pietiks apņēmības to izdarīt. Šobrīd amatpersonas runā par nodokļu politikas pārskatīšanu, kas kopumā ir atbalstāmi. Diemžēl jaunās nodokļu politikas priekšlikumos iespējamās izmaiņas PVN piemērošanā vispār nav ietvertas.
- Jūs arī teicāt, ka nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums pērn ir bijis lielāks nekā pārtikas precēm. Vai tas nozīmē, ka, palielinoties ieņēmumiem, pircējs nevis pērk vairāk kartupeļus, bet gan iegādājas jaunu televizoru?
- Nepārtikas preču, tajā skaitā arī jūsu minēto televizoru, tāpat arī apģērbu un apavu tirdzniecības apgrozījumā pērn bija ļoti straujš pieaugums. Tas, ko varēja redzēt arī Maxima veikalos. Tam ir vairāki skaidrojumi. Cilvēku Latvijā kopumā paliek mazāk - gan demogrāfiskās situācijas dēļ, gan migrācijas dēļ. Tas nozīmē, ka arī pircēju ir mazāk. Krīzē pirmā cieš luksusa precu tirdzniecība. 2008. gadā un pāris tam sekojošos gados šādas preces praktiski vispār nepirka. Lielākā daļa devās uz veikaliem, lai iegādātos vien pirmās nepieciešamības preces. Jaunu televizoru vai ledusskapi pirka tikai tad, ja nevarēja bez tā iztikt. Banku dati liecina, ka pagājušajā gadā pieauguši iedzīvotāju uzkrājumi. Lielāka rocība ļāva sevi zināmā mērā palutināt, nopērkot preces, kuru iegādi iepriekš bija atlikuši.
- Kādu saredzat šo gadu?
- Konkurence mazāka nebūs, jo visi konkurenti šogad gatavojas vērt vaļā jaunus veikalus. Arī mēs šogad plānojam rekonstruēt vairākus esošus veikalus un jau tuvākajā laikā atvērt jaunus veikalus Mārupē un Olainē. Līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākus jaunus veikalus. Ceram, ka vasarā varēsim piedāvāt iepirkšanos jaunajā Maxima veikalā tirdzniecības centrā Domina.
- Visi tirgotāji vēlas vairāk pircēju un lielākus pirkumus. Taču vai maz Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir iespējams, ja cilvēku paliek mazāk?
- Jaunākās tendences liecina, ka pieaug vidējā pirkuma vērtība, bet mainās arī patērētāju iepirkšanās paradumi. Viena daļa iedzīvotāju vairāk pērk lielos iepakojumus vai izmanto iespēju akcijas laikā iegādāties, piemēram, divus produktus par vienu cenu. Tas ir iepirkumu grozu palielinošs faktors, bet reizē samazinās pirkumu skaits. Tajā pašā laikā ir atsevišķas produktu kategorijas, kurās pieaug tieši mazo iepakojumu īpatsvars pirkumos. Daļa pircēju papildus iknedēļas iepirkšanās tūrei veikalā mēdz iegriezties vēl pāris reizes nedēļā pēc tā saucamajiem papildinošiem pirkumiem.
Tāpat arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju iegādāties preces ar interneta starpniecību eMaxima veikalā, izvēloties vai nu piegādi, vai arī pakalpojumu Pasūti, piebrauc, paņem. Kopš pagājušās vasaras pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir dubultojies. Šobrīd tas ir pieejams astoņos galvaspilsētas Maxima veikalos, bet plānojam to paplašināt.
Ekomercija ir viens no jauninājumiem šajā industrijā. Arī skatoties uz Rietumu pieredzi, redzam, ka pārtikas mazumtirdzniecībā šis kanāls ļoti strauji pieaug. Protams, ka pašlaik pārtikas pārdošanas apjomi evidē vēl ir mazi, salīdzinot ar tradicionālo tirdzniecību, taču tas ir ļoti strauji augošs segments. Un to mēs redzam arī no mūsu eMaxima rādītājiem, kur ik gadu procentu pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli. Arī Pasūti, piebrauc, paņem ir zināmā mērā atvasinājums no eveikala. Šis ir tas modelis, kas etirdzniecību var palīdzēt attīstīt reģionos. Mēs cenšamies, lai klienti, atnākot uz veikalu vai iepērkoties eMaxima, vai izvēloties Pasūti, piebrauc, paņem pakalpojumu, būtu gaidīti, apmierināti un laimīgi.
- Taču, ja jāstāv rindā pie kases, tad pircējs vairs nav nemaz tik laimīgs. Vai veikals bez kasēm un rindām pie tā ir utopija?
- Tā nav utopija. Vienā Amazon veikalā ASV vispār nav kasu tradicionālā izpratnē. Visas preces ir čipētas, un, pircējam izejot ar tām no veikala, čips tiek attālināti noskenēts un pirkuma summa novilkta no kartes. Pie šāda modeļa jau strādā arī tirgotāji Rietumos. Latvijā pagaidām vēl nav gatavi šādam risinājumam. Bet nevar izslēgt, ka nākotnē tā būs ikdiena visos lielveikalos. Kopš 2009. gada Maxima darbojas pašapkalpošanās kases, kas ar katru jaunu veikalu, kurā tās tiek uzstādītas, iegūst arvien lielāku popularitāti. Šobrīd šajās kasēs tiek veikti norēķini teju trešdaļas apmērā no kopējā apgrozījuma. Plānojam pašapkalpošanās kases uzstādīt arī mazajos Maxima veikalos, kas arī samazinās rindas pie kasēm. Tāpat līdz gada beigām plānojam pilnīgi visos veikalos nodrošināt iespēju norēķināties ar banku bezkontakta maksājumu kartēm. Kases aprāti, kas akceptē šādu iespēju, jau ir lielākajā daļā Maxima veikalu.
- Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazinājumu, vai Maxima netrūkst darbinieku?
- Mums šobrīd ir 350 vakances. Taču jāņem vērā, ka nodarbinām teju 8000 darbinieku, tā ka vakanču īpatsvars ir adekvāts. Kadru mainība šobrīd mums ir stabili zema. Skaidrs, ka nekad nebūs tādas situācijas, kad kadru mainība būs nulle. Dzīve iet uz priekšu, cilvēki maina dzīvesvietu. Tāpat atrod citu darbu, jo, ņemot vērā, ka regulāri piedāvājam saviem darbiniekiem apmācības, nereti, uzlabojot savas profesionālās iemaņas un kvalifikāciju, viņi darba tirgū atrod sev piemērotāku vakanci. Izaugsme ir normāls process. Tajā pašā laikā daļa ir ļoti lojāla uzņēmumam. Pagājušogad, kad atzīmējām uzņēmuma jubileju, varējām sveikt 38 darbiniekus, kuri pie mums strādā jau 15 gadus.
- Kādus bonusus piedāvājat saviem darbiniekiem?
- Sākot no veselības apdrošināšanas, bezmaksas pusdienām, iespējas dzīvot dienesta viesnīcā, izmantot darbinieku transportu no Jelgavas un Bauskas uz Rīgu, līdz dāvanām darbiniekiem svētkos, bērniem Ziemassvētkos utt. Stipendijas saņem arī darbinieku bērni - teicamnieki.
Darbinieku atbalstīšana un ieinteresēšana ir process, kas nekad nedrīkst apstāties. Tāpēc arī šogad domāsim par darbinieku labklājību, ērtībām, apmācībām. Plānojam piedāvāt arī tādas apmācības programmas, kurās darbinieki varēs piedalīties atbilstoši savām vēlmēm un interesēm. Noliktavā esam ieviesuši automātisku vadības sistēmu, kas būtiski atvieglo darbu noliktavā strādājošajiem. Viņiem vairs nav jāstaigā pa noliktavu ar papīra sarakstu rokās. Produktus, kuri jākomplektē, viņiem austiņās priekšā pasaka datorprogramma - mākslīgais intelekts. Vēl pāris lietas notiek pilotprojekta režīmā, bet tās es pagaidām paturēšu noslēpumā.
Taču pieņemu, ka visvairāk strādājošie priecāsies par algas pielikumu veikalu darbiniekiem, kas šogad ir plānots 2-5% apmērā.
- Jūs stāstījāt par daudziem un dažādiem labumiem darbiniekiem, bet vai Maxima atbalsta arī kādus sabiedriski nozīmīgus projektus?
- Mēs jau vairākus gadus sadarbojamies gan ar ziedot.lv, gan ar Bērnu slimnīcas fondu. Kopā ar ziedot.lv atbalstām rehabilitācijas centru Poga, kopīgi palīdzot vākt līdzekļus rehabilitācijai bērniem ar kustību traucējumiem. Tas ir ilgtermiņa projekts. Mūsu pašu lolojums ir programma Maksimālisti. Šogad tajā piedāvājam jauniem talantiem sacensties individuālā vērtējumā, ģimeņu vērtējumā vai komandu vērtējumā. Uzvarētājiem reizi mēnesī pasniedzam naudas balvu, kā arī jūnija beigās noskaidrosim Grand Prix balvas ieguvējus visās kategorijās.
Tāpat jau vairākus gadus atbalstām jauniešu kustību Ghetto Games un dažādas sportiskas aktivitātes. Proti, esam klāt tajās lietās, kas sabiedrībai kopumā ir nozīmīgas un svarīgas.
