Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Robežsargi grib žogu arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas

© F64

Robežas sakārtošana visā Austrumu pierobežā pašlaik ir prioritāte – uzsver Valsts robežsardzes pārstāvji. Joprojām nesakārota un aizaugusi ir Latvijas un Baltkrievijas robežjosla. Robežsargi Latgalē vēlētos, lai žogs tiktu būvēts arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Nesen robežsargu notvertā piecu Vjetnamas pilsoņu un viena pārvadātāja grupa bija pierādījums, ka šī teritorija ir jāsakārto līdztekus Latvijas-Krievijas robežai. Robežsargi paredz, ka nelegālo imigrantu grupējumu pieplūdums gaidāms no aprīļa. Šogad nepilnu trīs mēnešu laikā par nelikumīgu robežas šķērsošanu kopumā aizturēti 15 Vjetnamas pilsoņi un četri personu pārvietotāji.

Saņemot signālu no Baltkrievijas robežsardzes kolēģiem, ka uz Latvijas robežas virzienā konstatētas pēdas, Latvijas robežsargi nekavējoties devās pārbaudīt informāciju. Nelegālo imigrantu pēdas joprojām ir redzamas. Šajā pierobežas punktā ir visvienkāršāk nokļūt kaimiņzemē Baltkrievijā, vien pārkāpjot pusmetru platu upi. Ir redzams, ka šajā vietā pierobeža ir aizaugusi, robežsargiem jāiet cauri meža brikšņiem, lai apsekotu pierobežas teritoriju.

"Visi zina, kāda ir situācija. Es nevaru komentēt tālāko rīcību, nav atkarīgs no manis. Šis jautājums jāpaceļ valsts mērogā," saka Valsts robežsardzes Kaplavas robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieks Arvīds Beinarovičs.

Aizturot pēdējo vjetnamiešu grupu, kinologiem ar dienesta suņiem pārkāpēju pēdas bija jādzen 3,5 kilometru garumā. Protams, ja robeža būtu sakārtota, tas notiktu daudz ātrāk un efektīvāk. Valsts robežsardzes Kaplavas robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieks piekrīt, ka šajā punktā pārkāpējiem šķērsot robežu ir vienkāršāk, arī pieredze rāda, pirms tam ir manītas pēdas, bet šķērsotāji nav notverti. Arī  kustību sensori ir tikai noteiktos pierobežas krustpunktos. Lai nosargātu valsts robežu, kā arī ierobežotu kontrabandas iekļūšanu no Baltkrievijas, kā variantu redz žoga ierīkošanu.

"Ir jāsakārto, ir jāmeklē finanšu līdzekļi, tādās vietas ir jāuztaisa žogs, pēdu josla, lai varam konstatēt pēdas, lai mēs varam rīkoties ātrāk. Vienkāršs variants - žogs, vairāk šeit neko neizdarīsi, kontrolpēdu joslu šeit neierīkosi," teica Beinarovičs.

Šobrīd žogs tiek būvēts Latvijas-Krievijas robežas, un tā ierīkošanā, infrastruktūras modernizēšanā tiek plānots ieguldīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Kā komentē Valsts robežsardzes pārstāvji, paralēli žoga būvei uz Latvijas-Krievijas robežas, tiek domāts par Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi. Drīzumā tiks izstrādāts robežas izbūves tehniskais projekts un lūgts finansējums.

Avots: lsm.lv