Latvijas vārds digitālajā pasaulē šogad iezīmēts ar vienu no ātrākajiem internetiem Eiropā, savukārt Rīga kļuvusi par Eiropas WiFi galvaspilsētu. Nākamais gads informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) nozarei Latvijā nesīs jaunus izaicinājumus
IKT nozarei tāpat kā visai Latvijas tautsaimniecībai pagājusī gadumija bija īpaši saspringta, jo, pārejot no latiem uz eiro, bija jāpārprogrammē un jāpielāgo arī daudzas sistēmas. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec. Signe Bāliņa uzskata, ka nozare ar šo uzdevumu tika galā veiksmīgi, tā pierādot nozares augsto kvalifikāciju un darbinieku profesionalitāti. Arī nākamā gada pirmā puse, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts, IKT nozarei būs notikumiem un izaicinājumiem bagāta.
«Mūsu kā prezidējošās ES valsts uzdevums nākamā gada laikā ir, pirmkārt, atbalstīt Latvijas izvirzīto prioritāti – digitālā potenciāla veicināšanu, kā arī izmantot iespēju un caur savu piemēru demonstrēt un stiprināt digitālo potenciālu gudrā infrastruktūrā, digitālo prasmju apguves veicināšanā sabiedrībā, epakalpojumu nodrošināšanā un atbalstīt inovatīvu startup vides izveidi,» Neatkarīgajai atzina Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Eiropas Savienība par prioritāti nākamajam gadam ir izvirzījusi interneta pieejamību, digitālo pakalpojumu attīstību, kā arī paplašinātas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem veikt darījumus elektroniskajā vidē. Visticamāk, IKT nozarē nākamais gads vairāk būs plānošanas, projektu gatavošanas, ne tik daudz naudas apgūšanas gads, jo šobrīd mainās ES fondu finansēšanas periodi un Latvija tikai pavisam nesen parakstīja līgumu ar Eiropas Komisiju par nākamo struktūrfondu apguves periodu. Svarīgi laikus sakārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai nekavētos struktūrfondu līdzekļu apguve.
Tai pašā laikā IKT nozares uzņēmumiem ir būtiski plānot savu izaugsmi un radīt inovācijas. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par būtiskāko inovāciju virzītājspēku. Lai arī Latvijā inovācijas IKT nozarē uzņemtu apgriezienus, svarīgi attīstīt sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem – zinātnisko pētījumu pasūtītājiem ir jābūt uzņēmējiem, un finansējums jāvirza konkrētu jaunu produktu radīšanai. Ir jārada sistēma, lai zinātne un uzņēmēji strādātu kopā un tādējādi veiksmīgi komercializētu zinātniskos atklājumus, uzsvēra J. Gulbis.
Eksports aug straujāk nekā imports
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Ludis Neiders Neatkarīgajai atzina, ka IKT pakalpojumu nozares dinamika pēdējos gados ir bijusi visai strauja. Kopš 2013. gada tās apjomi ik gadu vidēji pieauga par 6,4%. Šīs nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2013. gadā veidoja 4% no IKP. Arī 2014. gada 3 ceturkšņos saglabājās pozitīva nozares izaugsme, kaut arī tās temps ir mērenāks.
Kā liecina maksājumu bilances statistika, telesakaru pakalpojumu, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports aug straujāk nekā imports un kopumā bilance ir pozitīva. Eksporta apjoms šā gada 3 ceturkšņos, salīdzinot ar 2013. gada 3 ceturkšņiem, pieauga par 3,8% un veidoja aptuveni 7% no kopējā pakalpojumu eksporta. Nozare ir pievilcīga arī ārvalstu investoriem: 2014. gada septembra beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas nozarē veidoja 310,45 miljonus eiro jeb 2,6% no kopējā uzkrātā ārvalstu tiešo investīciju apjoma Latvijā.
Digitālā vienotā tirgus izaicinājumi
S. Bāliņa, vērtējot aizejošā gada nozīmīgākos IKT nozares notikumus, īpaši izcēla tikko notikušo LIKTA 16. gadskārtējo konferenci, kā ietvaros šogad tika vēsturiski parakstīts pirmais starpvalstu edokuments starp Latvijas un Igaunijas IKT nozaru asociācijām – LIKTA un ITL (Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija). Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) digitālā vienotā tirgus viceprezidents Andruss Ansips, kurš prezentēja savu redzējumu par digitālo vienoto tirgu kā investīciju nākotnē. «Kopumā digitālais vienotais tirgus paver nozīmīgas iespējas Latvijas IKT nozares un valsts ekonomikas kopējai attīstībai, un tā izveide nenoliedzami veicinās Latvijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju eksporta potenciālu, konkurētspēju, kā arī radīs priekšnoteikumus jaunu inovāciju izstrādē,» sacīja S. Bāliņa.
Latvijai kļūstot par prezidējošo valsti ES, tas prasīs gan papildu spēkus, gan arī dos jaunas iespējas. LIKTA ir gandarīta, ka ir izdevies panākt, ka Digitālās programmas asambleja, kas ir ikgadējais nozīmīgākais Digitālās programmas Eiropai pasākums, tiks rīkota Rīgā no 17. līdz 18. jūnijam.
«Latvijas ES prezidentūras trīs galvenās digitālās prioritātes ir digitālā vienotā tirgus uzticamības veicināšana, valsts pārvaldes modernizācija ar digitālo tehnoloģiju iespējām un drošība digitālajā vidē. Katrā no šīm prioritātēm IKT nozare, sadarbojoties ar valsts sektoru, ir paveikusi ievērojamu darbu, tāpēc prezidentūra būs lieliska iespēja, lai parādītu pārējām dalībvalstīm mūsu sasniegumus, kā arī apmainītos ar pieredzi un dibinātu jaunus biznesa kontaktu,» sacīja S. Bāliņa.
Starp valsts sektoru un IKT nozari šogad parakstītais sadarbības memorands paredz izstrādāt nacionāla mēroga valsts iestāžu un pašvaldību epārvaldes mērījumu –Latvijas eindeksu. Tas sniegs priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši valsts iestādes un pašvaldības izmanto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtos risinājums, kā arī epakalpojumus, lai uzlabotu darba efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem.
Uzmanība izglītībai
Prognozes liecina, ka 2020. gadā Latvijā būs nepieciešami vēl 4000 līdz 4500 IT speciālistu. Tāpēc LIKTA kā nozīmīgu šī gada sasniegumu atzīmē ar valdību panākto vienošanos par to, lai 2016. gadā vidusskolēniem būtu piloteksāmens fizikā un ķīmijā. «Tāpat esam saņēmuši atbalstu diskusijās par informātikas standarta un mācību programmu atjaunošanu – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem, atsevišķu mācību priekšmetu Datorika varētu ieviest no 4. līdz 6. klasei, savukārt no 7. līdz 9.klasei jau paredzot mācību programmu ar programmēšanas elementu apguvi. No nākamā gada informātikas apgūšanai būtu sagatavoti arī programmu paraugi, kas dotu dažādas iespējas skolām izvēlēties mācību veidu. Pilotprojektu plānots uzsākt nākamgad, bet 2018./2019. mācību gadā datorprasmju apguve jau sākumskolā varētu kļūt par kompetenču pieejā balstītu standartu,» sacīja S. Bāliņa.
Top jauni likumi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā aizejošā gada būtiskāko IKT nozarē uzsvēra vienas pieturas aģentūras principa pārbaudi praksē, veidojot klientu klātienes apkalpošanas pilotprojektus Aucē, Rojā, Valmierā un Daugavpilī. Pilotprojektu laikā gūtās atziņas tika aktualizētas koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi, un tās tiks izmantotas, organizējot klientu klātienes apkalpošanu valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros 89 novadu, 21 reģionālās nozīmes un, atkarībā no pieņemtā risinājuma, arī 9 nacionālās nozīmes centros.
Šī gada laikā ir izveidota un ieviesta sistēma, kas valsts pārvaldē nodrošinās paaugstinātas drošības prasību dokumentu (dokumentu dienestu vajadzībām) elektronisku apriti, kā arī Eiropas Savienības lietu koordināciju elektroniskā formā. Tāpat ir izstrādāts regulējums parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu drošības un tehniskajām prasībām. Īstenojot šo regulējumu dzīvē, parakstu vākšanas process iedzīvotājiem kļūs ērtāks, jo to būs iespējams veikt arī attālināti, neierodoties klātienē, bet parakstoties elektroniski, izmantojot personas apliecībā (eiD kartē) ietverto elektronisko parakstu.
Nākamgad VARAM plāno izstrādāt IKT pārvaldības likumu, kas noteiks publiskās pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras prasību piemērojamību neatkarīgi no izmantotā finansējuma avota, un veikt grozījumus Informācijas atklātības likumā, lai pārņemtu direktīvā par atkalizmantošanu ietvertās prasības.
***
UZZIŅAI
Aizejošā gada būtiskākie notikumi IKT nozarē
• LIKTA 16. gadskārtējā konferencē vēsturiski parakstīts pirmais starpvalstu edokuments starp Latvijas un Igaunijas IKT nozaru asociācijām – LIKTA un ITL
• Starp valsts sektoru un IKT nozari parakstīts sadarbības memorands par epārvaldes mērījuma – Latvijas eindeksa – izveidi
• Rīgu pasludina par Eiropas WiFi galvaspilsētu
• Panākta vienošanās par piloteksāmenu fizikā un ķīmijā vidusskolēniem
• Vienas pieturas pilotprojekti Aucē, Rojā, Valmierā un Daugavpilī
• Eprasmju nedēļā piedalījās vairāk nekā 38 tūkstoši dalībnieku, tika iesaistīti vairāk nekā 200 partneru – ministrijas un valsts aģentūras, IKT nozares uzņēmumi, pašvaldības, skolas, bibliotēkas. Kopumā 857 dažādi pasākumi norisinājās vairāk nekā 95 Latvijas novados un pilsētās
***
VIEDOKĻI
Signe Bāliņa, LIKTA prezidente:
– Nākamajā pusgadā mums būs iespēja veidot ES digitālo darba kārtību, kur Latvija izvirzījusies līderos – ar trešo ātrāko internetu Eiropā, ar Eiropas WiFi galvaspilsētu un citiem sasniegumiem – publisko bibliotēku tīklu, eprasmju apmācībām, epārvaldes risinājumiem u.tml. Taču vēl ir daudz darāmā, lai Eiropā nojauktu šķēršļus un radītu vienotu digitālo tirgu, tādējādi radot ievērojamu pienesumu ES ekonomikai un konkurētspējai globālā līmenī. Šo uzdevumu kā vienu no pašiem svarīgākajiem darbiem izvirzījusi arī jaunā Eiropas Komisija.
Būtiskākie digitālie izaicinājumi ir radīt lietotājiem ērtus epakalpojumus, kas darbojas nacionālā un starptautiskā līmenī, veicināt uzticību evidei un harmonizēt 27 dažādu valstu likumdošanu. Jomas, kurās visbūtiskāk panākt progresu, ir datu aizsardzība, autortiesību un patērētāju tiesību noteikumi. Tikai sadarbībā mēs spēsim rast risinājumus, lai izmantotu tehnoloģiju laikmeta priekšrocības ekonomikas augšupejai un cilvēku labklājības vairošanai.
Ludis Neiders, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs:
– Gaidāms, ka 2015. gadā nozares pieaugums būs mērens – aptuveni 2–3 procenti. To galvenokārt noteiks iekšzemes pieprasījuma lēnāks pieaugums. Galvenais izaicinājums nozarei ir saistīts ar spēju paplašināt esošos un atrast jaunus noieta tirgus. Pozitīvu impulsu nozares attīstībai sniegs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.
