«Man ir tāds teiciens: es neskriešu šim laikam līdzi, jo es jau esmu priekšā. Un tas nozīmē, ka es zinu pamatu pamatus, pie kuriem daudzi lēnām atkal atgriežas,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētais aktieris Pēteris Liepiņš. Uz Dailes teātra skatuves atkal atgriezusies Jērādiņa, kur Pēteronkulis stāsta bērniem par dzīvi laukos.
Alberta Kronenberga humoristiskie, satīriskie un asprātīgie panti vēsta par mazu pilsētas puišeli, kas dodas pavadīt vasaru pie sava lauku tēvoča, kur piedzīvo daudzas dēkas. Kompānijā ar «pieredzes bagāto» ganuzēnu Janku viņi ļaujas jautriem ikdienas dzīves piedzīvojumiem - svin Jāņu vakaru, brauc uz īstu gadatirgu, varonīgi cīnās ar bitēm un ceļo uz sapņu zemi Mazambiju, lai atkal atgrieztos savā dzimtajā sētā.
Zināja no galvas
1982. gadā iestudētā izrāde Jērādiņa Dailes teātrī tika spēlēta desmit gadus, piedzīvoja rekordlielu izrāžu skaitu - teju 300 izrāžu, un dzīvespriecīgo stāstu par Gerhardu Erhardu Sīpoliņu daudzi mazie skatītāji zināja no galvas.
2009. gada decembrī Jērādiņa atkal atgriezās uz Dailes teātra skatuves un šajā sezonā arī tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada izrāde bērniem vai jauniešiem.
Arī šogad atjaunotajā Jērādiņā Gerharda Erharda Sīpoliņa lomu atveido Pēteris Liepiņš, bet Salmu Pricis ir komponists un pianists Imants Zemzaris. Aktiera paša režisētajā izrādē dekorācijas Vakargaiļu sētai savulaik radījusi Inese Pētersone, un, godinot mākslinieces piemiņu, viņas iecere iestudējuma atjaunojumā saglabāta - šogad to rekonstruējis Ansis Gornavs.
«Visas skatītājiem neredzamās čaklās skudriņas, kuras veidojušas šā gada izrādi, ir pelnījušas sirsnīgu un neviltotu pateicību,» saka Pēteris Liepiņš, piebilstot, ka izrādes sagatavošanas procesā varējis domāt tikai par savu darbu. «Prieks strādāt! Es tiešām jūtos, kā savā laikā filmējoties ārzemēs, - kad tev vējš izpūš kabatlakatiņu no rokām un tu ej tam pakaļ, tevi apstādina, sakot: «Jums nav tas jādara.» Un iedod jaunu.»
Nu jau Jērādiņa kopumā nospēlēta 396 reizes. Tuvākās izrādes - šovakar, rītvakar, ceturtdien un piektdien. Nākamgad būs vēl, jo Jērādiņa iekļauta arī nākamās sezonas repertuārā.
Skatītājs visu saprot
«Man jau tagad ir krietni pases dati, bet Jērādiņa atkal aizgāja tik forši!» priecīgi saka Pēteris Liepiņš. Viņš zina, kur paslēpts Jērādiņas veiksmes kods, - tā ir Latvijas lauku daba, dzīve laukos, ko Alberts Kronenbergs aprakstījis tik tēlaini, ka atliek vien ļaut vaļu fantāzijai. «Es uzburu bildi un dodu impulsu fantāzijai,» teic aktieris un kā piemēru min kādu vietu no izrādes: «Kad Salmu Pricis nezina, kur likt netīro puiku, sieva viņam saka: «Kas mums daļas,/kam te ķēpāties ir vaļas.» Es tur pilnīgi izkrītu no stilistikas, jo īpaši uzsveru: «Mācies mīlēt zemi dzimto,/Cienīt Vakargaiļu sētu!/Neskrej meklēt dzīvi lētu./Tad tu izaugsi par vīru -/Garā stipru, miesās tīru!» Un tad es nometu visu nost un sirsnīgi saku: «Nu, puikas, mācīsimies mīlēt savu zemi, neskriesim prom, cīnīsimies tepat un tad arī izaugsim par kārtīgiem cilvēkiem!» Un skatītājs visu saprot.»
Taujāts, vai Jērādiņas skatītājs ir mainījies, ja salīdzinām 1982. ar 2016. gadu, Pēteris Liepiņš pārliecinoši atbild: «Spriežot pēc reakcijas skatītāju rindās un sirsnīgajiem aplausiem, nekas nav mainījies. Priecājos, ka Jērādiņas pirmā iestudējuma skatītāji nāk uz izrādi ar saviem bērniem, mazbērniem un, iespējams, mazmazbērniem.» Aktieris aizdomājas: «Jā, laiks rit, viss mainās, bet - kas gan cilvēkā var mainīties? Tikai virspusējā kārta. Bet sirds un dvēsele - tā pati...»
Pie vecajiem? Nekad!
Aktieris stāsta, ka teātrī viņam kopš pavasara bijis pabrīvāks, bet nu gan būšot ko darīt līdz pat Jāņiem. Nupat savu ceļu pie skatītājiem uzsākusi Jērādiņa, mēģinājumu procesā ir Doriana Greja portrets, ko pēc Oskara Vailda romāna motīviem iestudē režisore Laura Groza-Ķibere (pirmizrāde plānota 3. februārī), tam sekos darbs pie režisora Rolanda Atkačūna, kurš Dailes teātrī veidos sezonas pēdējo jauniestudējumu Lielajā zālē - Prospēra Merimē Karmenu (pirmizrāde plānota 26. maijā).
«Esmu itin priecīgs,» saka Pēteris Liepiņš, piebilstot, ka tagad sezonā viņam ir četri iestudējumi, bet savulaik bijuši pat vienpadsmit. «Mūsu jaunieši šobrīd strādā tikpat intensīvi. Bet, kad mani ielika lomu sarakstā pie «vecajiem» aktieriem [Ērika Hānberga lugā Ērtas dzīvošanas mirklīši], es sacēlu trobeli: «Kas tā par lietu?! Pie vecajiem aktieriem? Nekad!» Pēteris Liepiņš sirsnīgi pasmaida, piebilstot, ka tur jau arī esot viņa vieta un patiesībā Žaņa loma tīri labi iet pie sirds. Tāpat kā Gerhards Erhards Sīpoliņš. Un tāpat kā aklais vecītis Deleisijs Frankenšteinā. «Mēs ar Daini Grūbi jau Primadonnās bijām kopā, vēl šur tur, bet Frankenšteinā mēs satiekamies pa īstam. Mums izveidojusies īpaši radoša un cilvēcīga tuvība,» aktieris ir gandarīts.
Ar šausmām pasaulē
Taujāts, ar ko viņam paliks atmiņā 2016. gads, Pēteris Liepiņš uz mirkli aizdomājas un saka: «Domāju, šis gads mums visiem paliks atmiņā ar bēgļu problēmām un ar visām tām šausmām, kas notiek pasaulē. Mums stāsta, ka Latvijā terora draudu līmenis esot zems, bet es tam neticu. Pie mums tas ir tikpat augsts kā citviet Eiropā, mēs tikai esam tā pieraduši, ka pie mums viss ir kartībā. Bet nē, nav kārtībā, nav,» aktieris bažījas un neslēpj savu satraukumu par pasaulē notiekošo.
Viņš aktīvi seko līdzi aktuālajiem notikumiem un labprāt satiekas un diskutē ar cilvēkiem, kuri ir ārpus teātra. «Teātrī jau mēs vairāk runājam par darbu, izpalīdzam cits citam, kā varam, bet to īsto dzīves bagāžu un pieredzi es gūstu no pavisam citu profesiju cilvēkiem. Arī mājās pārrunājam aktualitātes. Nav, nav tā, ka dzīvoju tikai teātrī, tas būtu bīstami,» prāto Pēteris Liepiņš.
***
Pēteris LIEPIŅŠ
• Dailes teātra aktieris (kopš 1966. gada)
• Dzimis 1943. gada 28. maijā Ērgļu rajona Mazozolu ciema Naudicēnos
• Mācījies Meņģeles pamatskolā, pēc tam Ērgļu vidusskolā.
Pēc skolas beigšanas un dienesta Padomju armijā iestājies Dailes teātra IV studijā, kuru beidzis 1971. gadā, vienlaikus iegūstot Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē profesionālā teātra un kino aktieris
• Šajā sezonā spēlē izrādēs:
Ērtas dzīvošanas mirklīši (Žanis), Frankenšteins (Deleisijs), Lielā melu burtnīca (Pastnieks/arī Negulētājs), Jērādiņa (Gerhards Erhards Sīpoliņš)
• Viesojas Latvijas Nacionālajā teātrī Ontana lomā tautas komēdijā Latgola. LV-2 (rež. V. Lūriņš, 2014)
• Nospēlējis vairāk nekā 30 kino lomu, ierunājis filmas, CD klausāmās grāmatas un animācijas filmas, piedalījies raidlugās un 12 gadu vadījis TV raidījumu Mans būs mans
• Apbalvojumi:
LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1986), 1993. gadā saņēmis tikko iedibināto Dailes teātra sezonas konkursa
balvu par Trufaldīno lomu izrādē Divu kungu kalps, Triju Zvaigžņu ordenis (2002), Edgara Liepiņa balva (2002)
• Precējies. Meita Ieviņa Ancena strādā Latvijas Radio.
