Mūzika: Pianists Māris Žagars. Darīt pasauli labāku 3 komentāri
 
Mūzika

Pianists Māris Žagars. Darīt pasauli labāku

 
JUST CILVĒKUS SEV LĪDZĀS. «Visgrūtākais šajā dzīvē ir nebūt egoistiem un just cilvēkus sev līdzās,» uzskata pianists Māris Žagars. Tāpēc viņš ne tikai aktīvi muzicē, bet arī tur roku uz pulsa, lai justu, kas notiek paša ģimenē / F64

«Jau pavisam mazā vecumā, daudz būdams viens pats mājās, jo mamma mani audzināja viena, un viņa strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, es ļoti daudz klausījos plates un dažādus ierakstus. Un tad gāju pie klavierēm un pēc dzirdes mēģināju šīs skaņas sameklēt,» atminas pianists Māris Žagars. Ceturtdien pulksten 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē gaidāms viņa solokoncerts Klasika un improvizācija.

Programmā: J. S. Bahs, V. A. Mocarts, F. Šopens, Māra Žagara oriģināldarbi un improvizācijas. Koncertā piedalīsies: Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dita LūriņaEgliena (balss), Liene Žagare (steps), Lueta Žagare (vijole, steps), Alise Cīrule (klavieres), grupa Sliekšņi un griesti: Iveta Spandega (balss), Ilze Luhaera (balss), Vilnis Punka (ģitāra), Ingus Feldmanis (ģitāra), Edmunds Andersons (basģitāra) un Ēriks Laake Červinskis (perkusijas). Koncertu vadīs žurnālists Aidis Tomsons.

Divos mūzikas virzienos

Pianists Māris Žagars visu savu apzinīgo mūžu meistarīgi darbojas divos mūzikas virzienos - klasiskajā mūzikā un improvizācijā. Viņš uzstājas koncertzālēs, kultūras namos, piedalās dažādos projektos, sadarbojas ar aktieriem Rūdolfu Plēpi, Zigurdu Neimani, Valdi Lūriņu, Ņinu Ņeznamovu, Kristīni KlētnieciSiku, Ditu LūriņuEglienu un Zani Dombrovsku. Viņš spēlē patiesi, aizrautīgi un no sirds, un pianista dzīves moto ir: ar mūziku darīt pasauli labāku.

«Ideja par lielāku koncertu brieda jau dažus gadus, līdz vienā brīdī bija skaidrs - tam ir jānotiek. Tā nebija tikai manis paša iekšēja nepieciešamība - uz šo koncertu virzīja arī mani draugi un domubiedri. Viena no šīs idejas aktīvām atbalstītājām ir aktrise un režisore Kristīne KlētnieceSika, kura mudināja noteikt konkrētu datumu, jo - koncertam ir jānotiek!» stāsta Māris Žagars. Iepriekšējais tik liela mēroga koncerts pianistam bija pirms desmit gadiem Melngalvju namā, un kopš tā laika ļoti daudz kas noticis. «Neesmu stāvējis dīkā, šos gadus esmu tiešām aktīvi darbojies. Bet galvenais, kas šajā laikā mainījies - ir piedzimusi mana meita Lueta, kura toreiz, koncertā Melngalvju namā, bija mammas puncī. Arī viņa ceturtdien būs uz skatuves un spēlēs vijoli,» priecīgi stāsta desmit gadus vecās Luetas tētis, piebilstot, ka meita mācās Emīla Dārziņa mūzikas skolā stingrā skolotājas Nellijas Sarkisjanas uzraudzībā. Un 25. februārī mazā vijolniece pirmoreiz kāpa uz Lielās ģildes skatuves, kur uzstājās kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Jūt un elpo vienā ritmā

Koncerta nosaukums ļoti precīzi atklāj, kas būs dzirdams ceturtdienas vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. «Klasika un improvizācija - patiesībā ļoti grūta kombinācija,» atzīst pianists. Viņš atklāj, ka pirmajā daļā skanēs Bahs, Mocarts un Šopens, bet otrajā daļā - mūzika, kas rodas tajā brīdī - intuitīvi, spontāni un emocionāli. Mūzika ar mirkļa iedvesmu un tās vienreizējo burvību.

«Otrajā daļā būšu kopā ar saviem draugiem. Faktiski viņi ir mani domubiedri, jo mēs jūtam un elpojam vienā ritmā,» stāsta Māris Žagars. Viņš atklāj, ka ar Aidi Tomsonu, kurš vadīs koncertu, saista jau gadiem ilga draudzība. «Aidis ir ļoti īpašs cilvēks - atvērts, atsaucīgs, ļoti mīl mūziku un pats spēlē ģitāru. Savās mājās Garkalnē Aidis nereti rīko muzikālus vakarus, tā ap sevi pulcējot domubiedrus, un šī radošā atmosfēra gan uzlādē, gan ir lieliska augsne jaunām idejām. Arī ar Ditu Lūriņu jau pēdējos trīs gadus esam ciešā saiknē. Katru reizi baudu viņas šarmu un talantu un vienmēr ar nepacietību gaidu katru nākamo tikšanās reizi! Savukārt ar grupu Sliekšņi un griesti ir gan daudz koncertēts Latvijā, gan bijuši skaisti braucieni uz ārzemēm. Tā ir grupa, kas izaugusi no Adventistu baznīcas iekšienes. Patiesībā ikviens, kurš piedalīsies manā koncertā, ir saistīts ar dzīves garīgo sfēru. Man pašam tas ir būtiski, un es ļoti ceru, ka arī ceturtdienas vakarā ikviens mirklis būs saturīgs un piepildīts. Arī tie mirkļi, kuros pie klavierēm rotaļāšos un būšu nenopietns.»

Uz skatuves - Alise un Lueta

Koncertā līdzās jau pieredzējušiem mūziķiem būs arī Māra Žagara meitas Alise (20) un Lueta (10). Alise šobrīd studē klavierspēli prestižajā Sanktpēterburgas konservatorijā pie profesora Aleksandra Sandlera. Viņa spēlēs gan klasiku, ko šobrīd apgūst mūzikas augstskolā Krievijā, gan improvizēs. «Jau no piecu gadu vecuma esam kopā improvizējuši - piesēdāmies pie klavierēm un sākām spēlēt - no klusuma, no dažām skaņām, ieklausoties, viens otram atsaucoties un īsti nezinot, kā tas attīstīsies un noslēgsies. Tā iecerēts arī šoreiz,» stāsta Māris Žagars. Viņš atminas, ka viena no pirmajām uzstāšanās reizēm Alisei bija bērnudārzā, kad meitenei bija pieci gadi, un viņa improvizēja par tēmu Piena ceļš, kas ir Imanta Kalniņa mūzika kinofilmai Sprīdītis. «Nu jā, Alise ir īpašs gadījums,» pianists nosaka, uzreiz gan piebilstot, ka arī mazā Lueta ir īpašs gadījums. Lueta izpildīs skaņdarbu, ko tētis sacerējis tieši viņai. «Tas tapa pirms pusotra gada, kad, vēlu vakarā staigājot gar jūras malu, pie manis «atnāca» šī jaunā skaņdarba galvenā tēma. Tā Luetai tik ļoti raksturīga - romantiska, jūtīga un mīļa. Es neesmu komponists, bet tas bija brīdis, kad nevarēju šo skaņdarbu neuzrakstīt,» viņš atzīst.

Māra Žagara ģimenē aug vēl viena meita, kurai ir 12 gadu. «Beāte ir manas sievas brāļa meita. Brālis pirms vairākiem gadiem traģiski gāja bojā, bet ar meitenes mammu tajā laikā notika sliktas lietas, un aktuāls bija jautājums, kur paliek bērns. Tā viņa nonāca mūsu ģimenē.»

Jāieinteresē, jāiedvesmo

Ceturtdien gaidāmais koncerts pianistam būs lieli svētki, bet viņa ikdiena, kā viņš pats saka, sastāv no daudzām mazām svētku reizēm. Jo viņu ārkārtīgi iepriecina un uzlādē ikviena neliela uzstāšanās, kas noris uz dažādām skatuvēm. Otra sfēra, kam Māra dzīvē nozīmīga vieta, ir aranžiju veidošana. Un trešā - darbs ar studentiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), kur viņš jau teju 15 gadus skolo jaunos klavierspēles pedagogus. «Tas ir darbs, kas uztur tonusā, jo studenti ir jāieinteresē, jāaizrauj. Es nevaru iet pie viņiem, ja nealkstu viņus iedvesmot,» uzskata Māris Žagars, uzsverot, ka viņš ar savu darbošanos grib darīt pasauli labāku.

Bet mirkli pirms sava lielā solokoncerta pianists grib pateikties pedagogiem, kuri viņu skolojuši un iedvesmojuši. «Tie noteikti ir mani pēdējie pedagogi Māris Švinka un Valdis Jancis. Tā noteikti ir pati pirmā skolotāja Maruta Zvirgzdiņa, kura man ziedoja ļoti daudz sava laika. Skaidrs, ka nevaru nosaukt visus pedagogus... Bet noteikti jāmin harismātiskais harmonijas pedagogs Andris Vecumnieks, draudzīgā mūzikas literatūras skolotāja Iveta Grunde, kura bija jauna un simpātiska un jau devītajā klasē ļāva sevi uzrunāt uz tu - varbūt arī tāpēc šis priekšmets šķita tik saistošs... Noteikti gribu pateikties arī solfedžo skolotājai Maijai Kurmei, kura norādīja uz disciplīnas svarīgo lomu mūziķa dzīvē.»

Jansons, Makferins, Pļetņovs Māris Žagars neslēpj, ka viņu radoši iedvesmojusi izcilā latviešu diriģenta Marisa Jansona degsme, pašaizliedzība un simtprocentīgā sevis atdeve uz skatuves. «Tā dēļ ir vērts dzīvot - degt uz skatuves!...» domā pianists.

Improvizācijā viņu iedvesmojis vokālās mākslas fenomens dziedātājs Bobijs Makferins, kurš pirms vairākiem gadiem sniedza koncertu mūsu Operā. «Viņš iznāca uz skatuves viens pats, līdzās tikai krēsls, ūdens pudele un mikrofons. Sāka no nekā, ļoti vienkārši. Bija pat neliels mulsums, šķiet, visi gaidīja ko vairāk, bet tad pamazām, šķetinot savu muzikālo domu, Makferins publiku paņēma savā varā tā, ka šķita: klausītājs sakūst kopā ar viņu. Patiesībā mūsdienās nav daudz tādu izpildītāju, kuri tik pilnīgi un patiesi aizrauj sev līdzi,» secina Māris Žagars. Viņš gan atminas vēl vienu - krievu pianistu Mihailu Pļetņovu, kurš pirms kāda laika Lielajā ģildē uzstājās kopā ar Kremerata Baltica. «Tas bija fantastiski! Pirmajā daļā viņš spēlēja Bahu, otrajā - Mocartu, bet to, kā viņš to darīja... Fenomenāla pulsa izjūta Bahā, kas vienkārši suģestēja, bezgalīgs vieglums un rotaļība Mocartā. Biju satriekts. Pozitīvā nozīmē. Tāpēc arī manā programmā ir Bahs - nevaru viņu apiet, jo viņš iedvesmojis daudzus ģēnijus, kuri nākuši pēc viņa. Nevaru apiet arī Mocarta gaišumu un ārkārtīgo atvērtību pret cilvēkiem, pasauli un Dievu. Nevaru apiet arī Šopenu. Nu ja, un, piedošanu par augstprātību, bet savā programmā nevaru apiet arī pats sevi. Tādā nozīmē, ka nevaru neatskaņot darbu, kas brīnumainā veidā pieteicās pirms dažiem gadiem. Šis liela formāta skaņdarbs, apmēram 15 minūšu garš, ir arī viens no nedaudzajiem, kas pierakstīts notīs. Tobrīd biju Jana Sibeliusa simfoniskās poēmas Somija varā, kuras skaisto, ticību apliecinošo tēmu darbā izmantoju. Ar nepacietību gaidu brīdi, kad to varēšu izpildīt saviem klausītājiem!»

***

Māris ŽAGARS

• Pianists

• Dzimis 1977. gada 27. decembrī

• Izglītība: Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, RPIVA (bakalaura un maģistra grāds)

• Koncertējis 17 pasaules valstīs

• Spēlējis par godu ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vizītei Latvijā

• Ierakstījis vairākus profesionālās fona mūzikas CD

• Veido aranžijas instrumentāliem un vokāliem sastāviem

• Precējies. Sieva Liene Žagare ir mūziķe, kopš 2008. gada rudens Pārdaugavā vada Muzikālo attīstības un mūzikas studiju Pīks un Pīka (piksunpika.lv)

• Trīs meitas: Alise (20), Beate (12) un Lueta (10)

• Intereses: kino mūzika, šahs



Komentāri [3]
#
Dace 10.augusts 2017 14:30 atbildēt
Super! Atceros viņu no augstskolas laikiem. Jau tad viņa klavierspēle iedvesmoja! Kolosāls pianists un vienreizēji harizmātiska personība jau tajos skolas laikos mums- pirmkursniecēm!
 
#
emīls1 15.marts 2017 19:04 atbildēt
Steidzami ir Likumīgā kārtībā jāveic Deokupācija /1996.g. Lv Saeimas pieņemtais Lēmums/, atbrīvosim Latviešu tautu no genocīda-atjaunojot Latviju kā latviešu nacionālu valsti !. Termiņš lidz 2018.g rudenim...Ar to tad arī pasauli darīsim LABĀKU !...
 
#
adel 14.marts 2017 20:27 atbildēt
Protams, katram mums ir uzdevums darīt pasauli labāku,tāpēc jau mēs nākam pasaulē un tā ir mūsu sūtība un būtība.Un ne vienmēr ir jābūt māksliniekam.Katrs mēs to varam.sākot ar attieksmi ģimenē, pret darbu savā profesijā,pret cilvēkiem., visu dzīvo, jo mazie darbi pārtop lielos darbos un labais vairo labo,tas nepazūd, tas materializējas cilvēkos un paliek.Mūzika ir viena no skaistākajam mākslām, kuru saprot bez vārdiem visa pasaulē.Klasika ko izpildīs pianists būs lieliska bauda dvēselei.Dvēsele nemīl tukšumu, tā jāpiepilda visā dzīves garumā ar skaisto, ko sniedz mūzika, lai cilvēks pilnveidotos garīgi.lai skan!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers