Idejas brīvdienām
MIERVALŽA POĻA IZSTĀDE FINIŠA TAISNĒ
Vēl tikai līdz 24. jūlijam LNMM iespējams apskatīt Miervalža Poļa (1948) darbu izstādi Ilūzija kā īstenība, ar šo izstādi tika atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskā ēka pēc trīs gadus ilgušā kapitālā remonta un rekonstrukcijas, tā ir pirmā ekspozīcija muzeja Lielajā izstāžu zālē, kas atrodas jaunajā apakšzemes apjomā. Divu mēnešu laikā ar ekspozīciju iepazinušies gandrīz 68 tūkstoši cilvēku. Šī ir pirmā un līdz šim vienīgā Miervalža Poļa darbu retrospekcija, kas aptver visu mākslinieka radošo interešu trajektoriju. Kopumā apskatei izlikti teju 200 mākslas darbu - dažādu periodu gleznas, zīmējumi, kolāžas un performanču dokumentācijas. Kā uzsver muzeja darbinieki, gleznotājs, performanču rīkotājs, Egocentra organizācijas dibinātājs un vienīgais biedrs, veikls zolītes spēlētājs, sēņu eksperts, tēlnieks, instalāciju mākslinieks, mākslas vēstures un teorijas amatieris Miervaldis Polis kopš 20. gadsimta 90. gadiem kļuvis pazīstams kā Latvijas «galma gleznotājs». Blakus pašportretiem un mākslinieka tuvinieku portretiem modeļu vidū izceļami vairāki nozīmīgi kultūras, biznesa un politiskās elites pārstāvji. Daudzi no šiem portretiem nekad nav bijuši publiski eksponēti. Bezmaksas ekskursijas Miervalža Poļa izstādē notiek sestdienās un svētdienās, latviešu valodā - pulksten 13. Piektdien, 22. jūlijā, pulksten 20 laukumā pie LNMM galvenās ēkas parka pusē notiks fotogrāfa Ivara Grāvleja audiovizuālā performance Latvija mīl mani, es mīlu Latviju, kurā autors aicinās ienirt dziļi cilvēka psihes līmeņos un prāta manipulācijās.
SMIĻGA KABINETĀ - PAR TRIM IZCILĀM DĀMĀM
Sestdien, 23. jūlijā, pulksten 18 Teātra muzejā cikla Sarunas Smiļģa kabinetā ietvaros notiks atmiņu vakars par trim izcilām dāmām, kuras, Eduarda Smiļģa aicinātas, Dailes teātra mākslinieciskajā izaugsmē ir devušas savdabīgu un neatkārtojumu ieguldījumu, - kustību konsultanti un režisori Felicitu Ertneri, aktrisi Emīliju Viesturi un Liliju Štengeli, visas izcilās mākslinieces tiks godātas viņu 125. dzimšanas dienas gadā. Par viņām runās muzeja speciāliste Rita Rotkale, Silvija Geikina un muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
SAIMES GALDA GODI
Svētdien, 24. jūlijā, no pulksten 12 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Saimes galda godi. Novadu sētās latvju dižsaimnieces gatavos tradicionālus godu un ikdienas mielastus, bet eksponētākās būs gatavošanas, ēšanas un dzeršanas trauku un priekšmetu ekspresizstādes. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām vasaras vidū, uz Annām un Jēkabiem, kad dārzos un laukos nobriedusi jaunā raža un apcirkņi jau pildās, visa saime tiek pulcināta pie Lielā saimes galda. Saimnieks ar saimnieci klāj bagātīgu mielastu, galdā tiek celti labākie trauki, apvilktas goda drānas, darīts cienasts un brūvēts alus, skandētas jautras dziesmas un dancots. Saimes galda godos savas prasmes rādīs dižsaimnieces no Codes, Blomes, Kolkas, Vīnkalniem, Aglonas un Lēdurgas.
MĀKSLAS PIKNIKS LŪZNAVĀ
Svētdien, 24. jūlijā, no pulksten 13 Lūznavas muižā un tās parkā notiks pirmais Mākslas pikniks, kurā būs dažādas mākslas, mūzikas, dejas, kino un garšu meistarklases un priekšnesumi. Mākslas piknika mūzikas programmā būs iespēja dzirdēt gan vietējos Rēzeknes puses, gan viesmāksliniekus, būs skatāma gaismas objektu izstāde, Latgales mākslinieku gleznu un grafikas izstāde. Gastronomiskos pārsteigumus gatavos pavāri no Portugāles, Spānijas un Francijas. Bērniem paredzētas dažādas meistardarbnīcas - vainagu pīšana, akmentiņu apgleznošana, sveču liešana, stencilu veidošana, dzejas radīšana, piknika burgerīšu gatavošana, pankūku apdrukāšana ar sietspiedi u.c. Visu dienu darbosies arī Kino telts, būs skatāmas arī laikmetīgās dejas un improvizācijas izrādes.
Lūznavas muiža ir Latgales jūgendstila pērle, kuru 20. gadsimta sākumā Kerbedzu dzimta cēla kā vietu mākslai un mūzikai. Vēlākos gados muiža piedzīvojusi vēsturiskas pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, atkal skolu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, bet 2015. gadā atdzimusi no jauna.
KAUJAS UN KINO TĒRVETĒ
Svētdien, 24. jūlijā, Tērvetē no pulksten 13 norisināsies teatralizēts uzvedums - 1918. gada brīvības cīņas pret Bermonta karaspēku, kurā piedalīsies aptuveni 60 dalībnieku. Pēc šā uzveduma tiks atainotas 1944. gada aizsardzības kaujas Kurzemē, kurās piedalīsies aptuveni 80 dalībnieku. Abas kauju imitācijas norisināsies pļavā pie Tērvetes pilskalna. Abu kauju starplaikos paredzēta militārās tehnikas, Otrā pasaules kara vieglo un smago transportlīdzekļu un ieroču ekspozīcijas apskate, 20. gs. perioda karavīru formas tērpu ar uzkabi un ieročiem uzlaikošana, par atsevišķu samaksu iespēja izšaut no dažādu veidu salūtieročiem.
