Tūrisms: TŪRISMS: Baltkrievija rada un rāda vēstures un tehnikas brīnumus 23 komentāri
 
Tūrisms

TŪRISMS: Baltkrievija rada un rāda vēstures un tehnikas brīnumus

 
Skatīt 9 bildes
VIENĀ GAISMU SPĒLĒ katru vakaru piedalās pašas vecākās un pašas jaunākās ēkas Minskas centrā / Arnis Kluinis
VIENĀ GAISMU SPĒLĒ katru vakaru piedalās pašas vecākās un pašas jaunākās ēkas Minskas centrā / Arnis Kluinis
VAROŅPILSĒTA MINSKA lepojas ar šādu titulu, kas tai piešķirts 1974. gadā / Arnis Kluinis
AUGSTS SKATPUNKTS dažādās nozīmēs ir BELAZ pašizkrāvēju kabīnes platforma, kas dažkārt noder arī tūristu vizināšanai; tepat arī attēls (nākamais), kas baltkrievu mašīnas un cilvēka auguma attiecības parāda bez kādiem fotooptikas radītiem mānekļiem / Arnis Kluinis
Arnis Kluinis
BALTKRIEVU VIESMĪLĪBA. Gadu tūkstoši iepresēti baltkrievu tautastērpu rakstos un sālsmaizē, ar kādu savus viesus uzņem supertehnoloģijas attīstījušais uzņēmums BELAZ / Arnis Kluinis
MĒS VIŅU PAZĪSTAM! Vladimira Iļjiča Ļeņina siluets Minskas centrālajā laukumā valdības ēkas priekšā / Arnis Kluinis
PRIEKŠPLĀNĀ NESENĀ VĒSTURE, fonā Nesvižas pils / Arnis Kluinis
Arnis Kluinis
GABALIŅI NO ZELTA ZĀLĒM: baroka laikmetam atbilstoši iemītnieki Mirā aicina uz deju, bet Nesvižā iepazīstina ar melnā tuneļa efektu, kādu rada pretī viens otram novietoti spoguļi zeltītos rāmjos / Arnis Kluinis
 
TŪRISMS: Baltkrievija rada un rāda vēstures un tehnikas brīnumus
1 / 9 Bildes 
 
 

Latviju no tās kaimiņvalsts Baltkrievijas šķir nebūt ne dzelzs, bet ļoti caurspīdīgs vīzu priekškars, taču arī tāds var kļūt par nopietnu šķērsli bezvīzu režīma izlutinātajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tagadējais masu tūrisms ir izveidots tieši tā, kā teicis latviešu tautas dzejnieks Jānis Sudrabkalns (1894-1975): Es eju pār robežām paceltu galvu... ne vīzu man vajag, ne valūtu mainīt. Paldies dzejniekam par uzdoto ritmu arī tiem vārdiem, kuru viņa dzejolī burtiski nav, bet kas tik un tā apraksta situāciju, kādā savulaik atradās dzejnieks un viņa lasītāji. Tad nevajadzēja Padomju Latvijas iedzīvotājiem sev gādāt ne vīzu, ne valūtu ceļam Līdz dienvidu dārziem ar smaržīgiem augļiem, / Līdz sniegiem, kur dienai un naktij pusgads... Ja tagad ceļot no Latvijas uz Baltkrieviju, tad lai tas būtu vairāk ceļojums laikā nekā telpā, par kādu J. Sudrabkalna vecākā biedrene Aspazija (1865-1943) brīdinājusi: Tai augstu kalnu nav, ne strāvu platu, / Kas citas zemes sidrabjostās jož, / Ne lielisku un krāšņu dabas skatu, / Tai rožu maz, tik nātras asi kož... Tāda viņai savulaik izskatījusies Latvija, raugoties no Alpu kalniem, bet kāda atšķirība starp Latviju un Baltkrieviju?! Ainavu ziņā pilnīgi nekāda neatkarīgi no tā, ka starp Latviju un Baltkrieviju kopš tā laika vairākkārt uzradusies un pārbīdīta, pazudusi un atjaunota valstu robeža. Ļoti labi, ka tagad šāda robeža eksistē un nodrošina, lai cilvēku roku darinājumi Latvijā un Baltkrievijā vismaz dažos gadījumos atšķirtos. Stāv kā stāvējuši Ļeņina piemineklis Minskas centrā un piemineklīši visos daudzmaz apdzīvoto vietiņu centros. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem tie varētu palīdzēt atgriezties laikā, kad zāle bija zaļāka un debesis - zilākas. Tikpat laipni lūgti kaimiņvalstī arī jaunieši, kuri šādus pieminekļus nav redzējuši vispār un kur nu vēl to dabiskajā vidē, nevis kā nodalītus eksponātus muzejā. Baltkrievijā tie skatāmi kā elementi realitātes šovā, kur, no vienas puses, viss ir reāls, bet, no otras puses, - tas taču šovs. Nav Baltkrievijā nekā tāda, kāpēc tur tik nātras asi kož. Nē, nepavisam ne, tūristiem tur nekas nekož!

Ceļojums ar skatu nākotnē

Baltkrievija savu tūrisma politiku veido pilnīgi un galīgi atbilstoši biedra Sudrabkalna teiktajam. Ar paceltu galvu pāri robežai jebkurš tiek no Krievijas puses. Tad tik tiešām var turēt galvu gaisā, jo nav jāskatās sev zem kājām, lai nesapītos uz robežas, kādas fiziskā nozīmē starp Krieviju un Baltkrieviju nav. Šie apgalvojumi patapināti no Krievijas tūrisma reklāmas portāliem, ar kuru palīdzību pagājušajā gadā Baltkrievijā nonākuši 78,7% no pērn uzskaitītajiem 217 398 ārzemju tūristiem. Tiklīdz robeža novilkta, tā tūristu skaits krīt vairāk nekā dramatiski. Otrajā vietā pēc tūristu skaita esošā Polija devusi vien 3,7% cilvēku. Tālāk rindojas pārējās Baltkrievijas kaimiņvalstis Lietuva (2,7%), Ukraina (2,4%) un Latvija ar 1,4%. Tas ir neapšaubāmi maz, bet tik un tā daudz vairāk par 0,4%, cik deleģējusi ne teritoriāli tuvā, bet toties muitas ūnijā ar Baltkrieviju esošā Kazahstāna.

Tikai 0,7% tūristu nonākuši Baltkrievijā no tālās, bet Baltkrieviju sev politiskajā un loģistikas telpā cieši piesaistījušās Ķīnas. Jādomā, ka tās valsts pārstāvji Baltkrievijā pārsvarā vairs nekuplina tūrisma statistiku, bet viņu ir daudz. Citādi būtu grūti izskaidrot, kāpēc viens no Minskas viesnīcā skatāmajiem TV kanāliem ir atdots ķīniešiem. Šeit rakstītais attiecas uz dienām, kad šajā kanālā varēja sekot tiešraidēm no Ķīnas Komunistiskās partijas kongresa. Tas raisa pārdomas, vai būtiskākais no Baltkrievijā tagad redzamā attiecas uz Latvijas pagātni vai uz nākotni.

Tiek demontēts vīzu režīms

Baltkrievijas vēlēšanās piesaistīt vairāk ārzemju tūristu ir pašsaprotama, bet piepildīt šo vēlēšanos nav vienkārši. Pērn ārzemnieku izrādījies apmēram par sešdesmit tūkstošiem mazāk nekā 2015. gadā, ar kuru sākas salīdzināma tūristu skaita izmaiņu rinda. Proti, tajā gadā šis skaits dubultots ar tīri grāmatvedisku metodi, apvienojot vienā ailē tūristu un ekskursantu skaitu. Tomēr nav pamata teikt, ka Baltkrievija cenšas uzdot vēlamo par esošo ar statistiskiem trikiem. Nē, Baltkrievija seko biedra Sudrabkalna pamācībām, kā palielināt reālo ceļotāju skaitu, kam vairs nav pienākuma lūgt Baltkrievijas vīzu. Jau pāris gadu laikā tiek paplašināts tādu robežkontroles punktu skaits un izvietojums, caur kuriem tūristus ielaiž Baltkrievijā bez vīzām, bet pret solījumu apmeklēt tikai noteiktus tūrisma objektus un izbraukt no valsts piecu dienu laikā. Vispirms tas tika attiecināts uz Belovežas gāršu, pēc tam uz tūrisma objektiem ap Grodņu un tagad arī uz visiem, kuri Baltkrievijā piezemējas Minskas lidostā. Par šo jaunievedumu Baltkrievijai nācās bārties ar Krieviju, kas pārmeta, ka tādā veidā vienotajā Baltkrievijas-Krievijas-Kazahstānas telpā varot iesprukt teroristi, kas izdarīšot Krievijā savus ļaunos darbus un evakuēšoties caur Baltkrieviju. Pats Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzņēmās publiski paskaidrot, ka Baltkrievija pilnībā izpilda saistības pret savām partnervalstīm vienotajā austrumu telpā, jo vīzu atcelšana nenozīmē robežkontroles atcelšanu.

Kā ieraudzīt lieluma efektu

Ienākošais tūrisms nav galvenais balsts Baltkrievijas tūrisma industrijai. Valsts statistika apliecina, ka pagājušajā gadā tūristu gaitās no Baltkrievijas devušies 495 727 cilvēki. Tas loģiski, jo Baltkrievijai taču augstu kalnu nav, ne strāvu platu... Vienkāršāk sakot, nav siltuma, pēc kura braucošie cilvēki no Latvijas un Baltkrievijas satiekas Turcijas pludmalēs. Paldies arī šādiem cilvēkiem, kuri ar savu izbraukšanu no Baltkrievijas dod savu ieguldījumu tūrisma infrastruktūrā, kas Baltkrievijā nepieciešama tūristiem no Latvijas.

Galvenais faktors tūrisma objektu un visas sistēmas uzturēšanai ir vietējais tūrisms. Ar paceltu galvu no vienas Baltkrievijas malas uz otru malu devušies un pa ceļam statistiķiem pērn atrādījušies 1 001 848 vietējie tūristi. Lai saprastu šo kustību, jāpatur vērā, ka Baltkrievija ar saviem 206 600 kvadrātkilometriem pārspēj Latviju 3,1 reizi un ar 9,8 miljoniem iedzīvotāju - pat piecas reizes. Lieluma efekts vispār varētu būt iemesls, kāpēc apciemot Baltkrieviju. Lietuva nav tik būtiski lielāka par Latviju, lai varētu šo efektu sajust, bet Krievijas lieluma izjušana prasītu pārāk daudz laika un novestu līdz atzinumiem par to, kā Latviju pārspēj tas vai cits Krievijas reģions (federālais subjekts u.tml.), nevis visa neaptveramā Krievija. Baltkrievijā toties daudz kas ir viegli uztverams Latvijā pierastā atskaites sistēmā: ja veltīsi tikpat daudz laika un spēka, ar ko pietiek, lai šķērsotu visu Latviju, tad Baltkrievijā būsi ticis pāri pusei.

Nauda sasien tehnoloģijas ar vēsturi

Latvijas lielumu nevar imitēt, braucot tai pāri nevis vienu, bet divas vai nez cik reižu. Tas, ka Baltkrievija ir viena par Latviju patiešām lielāka valsts, ir redzams un jūtams uz paša ceļa, ja runa ir par lielceļiem. Simtiem kilometru garumā sniedzas trases ar nodalītām pretējās braukšanas joslām, katru pilnas šosejas platumā, ar divlīmeņu krustojumiem. Braucēju pa šīm šosejām nav vairāk kā Latvijā, kas pārliecina, ka Latvijā mēs ļaujam sevi šmaukt ar bezgalīgām runām, cik labi mums būtu ceļi, ja tos labotu par visu naudu, cik valsts iekasē ar degvielas akcīzi. Kāpēc tad Latvijā to nedara, un kā Baltkrievija tiek pie naudas ceļiem ar zemākām degvielas cenām un ne augstāku satiksmes intensitāti? Atbilde ir tāda, ka svarīgs ir nevis ceļš, bet mērķi, kas pa šo ceļu sasniedzami.

Uzskatāmi iespaidīgs mērķis, kas pašlaik pārtop no tīra polittūrisma objekta par vispārējā tūrisma objektu, ir ogļu, rūdas u.tml. karjeriem paredzētu pašizkrāvēju rūpnīca BELAZ. Kopš 2013. gada tā minēta Ginesa rekordu grāmatā ar 450 tonnu ietilpības pašizkrāvēju БЕЛАЗ75710 par, sacīsim, desmit miljoniem ASV dolāru gabalā. Piekasīgi vērtējot, šādām mašīnām vēl nav tirgus cenas, jo nav tirgus - nav tā aprīkotu karjeru Kuzbasā, Donbasā utt., lai tik milzīgas mašīnas tur spētu masveidā izgrozīties. Kravu ietilpības rekordautomobilis šobrīd kalpo kā reklāmas objekts BELAZ tehnoloģijām, kuru dēļ vērts pirkt mazliet mazākus automobiļus ar tūkstošos mērāmu noietu. Piemēram, šā gada sākumā tika atzīmēta trīstūkstošā 130 tonnu pašizkrāvēja nonākšana no konveijera. Un tie nebūt nepaliek sarindoti ap rūpnīcu, jo tos izdodas pārdot septiņdesmit valstīs visā pasaulē.

БЕЛАЗ75710 nākas sevi atpelnīt arī kā industriālā tūrisma jeb atrakciju objektam, ar ko interesenti drīkstot par 50 ASV dolāriem pabraukāties pa minipoligoniņu pie uzņēmuma, kas atrodas netālu no Minskas esošās Žodinas pilsētas ielā ar nosaukumu, kāds pats par sevi ir atrakcija Latvijas iedzīvotājiem: yл. 40 лет Октября (Oktobra 40. gadadienas iela).

Ja valstij ir ienākumu avoti un tehniskā inteliģence, tad tā var uzturēt ne tikai ceļu, bet arī tradicionālo tūrisma objektu tīklu. Piemēram, pārvērst no drupām par tūrisma objektiem kņazu Radzivilu dzimtas pilis Mirā (Mir) un Nesvižā (Нясвiж), kas tagad figurē arī Latvijas tūrisma firmu piedāvātajos maršrutos pa Baltkrieviju. Kā var uz turieni neaizbraukt tāpēc vien, lai palūkotos, ar ko Zelta zāles Mirā un Nesvižā līdzinās un ar ko - atšķiras no Zelta zāles Rundālē?

Komentāri [23]
#
nestrādā, - tāpēc nekļūdās 30.novembris 2017 19:48 atbildēt
rotšildmēslu šekeļutis palasot iznāk šitā- vieni ražo un cieš milzu zaudējumus, citi neko neražo un plaukst:)
 
#
KAUNS ! 30.novembris 2017 18:24 atbildēt
Baltkrievijā komunālie maksājumi ir reizes 4 zemāki kā Latvijā, elektrība- 3,5 reizes, ārējā parāda nav...šeit pat nav jāpiemin gigantiskā ķīniešu preču industrijas ekspansija Eiropā caur BR,kā arī tas piemērs ka Eiropas (ES valstu )auto rūpniecība savas ražotnes ver vaļa Baltkrievijā un KF nevis Baltijā, bet drīzāk jāatceras kādu milzīgu zaudejumu rada Latvijas ostām apstāklis ka kravas no/uz Baltkrievijas iet lielākoties secen.
 
#
nolādetie rotšildmēsli ! 30.novembris 2017 18:21 atbildēt
Jā, Baltkrievija neizmirst un attīstās, bet mani Volstrītas smirdoņas prognozē izmerdēt līdz 2100. gadam.
 
#
lsnc 26.novembris 2017 21:38 atbildēt
Un vēl- nezkāpēc b-krievi , kam ir tāda iespēja, paši bēg no tās laimes zemes. Palasi tut.by- atradīsi, ka 2016 gadā uz eiropu izbrauca strādāt 9000 cilvēku, pārsvarā uz Poliju un Lietuvu Arī LV ir ļoti daudz b-kirevu viesstrādnieku. Un tas ir oficiāli + vēl vismaz tikpat daudz nelegāli aizbēg uz ES + ļoti liels daudzums b-krievu aizbrauc uz Krieviju strādāt, it īpaši uz sezonas darbiem.
 
#
braukt strādat šādā kontekstā nav bēgt. » lsnc 30.novembris 2017 18:12 atbildēt
muļķa radījum, pēc tam kad mūs pēdējos 25 gadus tā apzaga Volstrītas lopiskie netīrumi, uz Baltkrieviju brauca un brauc strādāt vismaz 5500 LR iedzīvotāju. Tas , ka kāds kur brauc strādat neko nenozīmē, jo vēlas iepazīt pasauli, nav pietiekami atalgots savā profesijā savā zemē, konfliktē ar likumu utt..
Zemu kvalificetos darbos baltkrievu redz reti, un tad tās ir sievietes, jo baltkrievu veči ir teicami amatnieki, šoferi, l/s tehnikas vadītāji utt...
 
#
Antiņš 25.novembris 2017 20:55 atbildēt
Kolhoza priekšsēdis sagrāba varu, padzina tautas fronti un neļāva likvidēt kolhozus, rūpnīcas. Tāpēc Baltkrievija ir neatkarīga, industriāli attīstīta valsts, bez 10-miljardu parāda un labiem ceļiem, sakārtotu infrastruktūru, garantētu darbu, pensiju no 55.gadiem sievietēm 60. gadiem vīriešiem, ar kuru var iztikt, nopirkt zāles, samaksāt komunālos.
 
#
lsnc » Antiņš 26.novembris 2017 10:58 atbildēt
Pirms sāc murgot- aizbrauc uz B-krieviju un redzēsi patieso stāvokli. BY parāds ir krietni lielāks nekā LV un joprojām regulāri tiek ņemti aizņēmumi gan no krievijas, gan ķīna, gan SVF. Ja LV ārējais parāds ir ap35% no IKP, tad BY- 68%. Murgot par labiem ceļiem var tikai tas, kas BY ir redzējis tikai TV. Tie ir tieši tādi paši lāpīti kā šeit. Pat lielās šosejas, piemeram tā pati šoseja Minska-Soļigorska. Runājot par sociālo aizsardzību- bērnu pabalstu maksā tikai līdz 3 gadiem, bezdarbnieku pavbalsts -apmēram 30 rubļi (12 eiro), vidējā alga- ap 360=370 eiro- mazāka nekā LV minimālā alga, Pensijas- 100-150 eiro. Cena pārtikai - nedaudz zemākas par mūsu, gaļa- dārgāka, kvalitatīvs appģērbs un rūpniecības preces- dārgāk nekā šeit. Mazpillsētās- infrastruktūra praktiski neeksistē. Padomjlaiku rūpnīcas (MAZ, Atlant, Belšina, MTZ)- strādā ar milzīgiem zaudējumiem, liela daļa darbinieku tur strādā nepilnu darba nedēļu, kas atsaucās uz algu. Skolotājiem alga- ap 300$. Tā kā- pietiek murgot par super dzīves līmeni B-krievijā.
 
#
Apmierinātais » lsnc 26.novembris 2017 17:51 atbildēt
Savus slapjos sapnīšu pasapņo citur, Baltkrievijā esmu ik pārmēnešus, tā ka nevajag liet čugunu un Baltkrievi ir priecīgi ka Lukašneko ir pie varas.
 
#
lsnc » Apmierinātais 26.novembris 2017 21:35 atbildēt
Varu derēt, apmierinātais, ka neesi bijis BY, nemaz nerunājot par pārmenešiem. vai arī kontaktējies ar kolhozniekiem, kas nekad savu degunu nav bāzuši ārā no BY un barojas no krievu/b-krievu propogandas. Kādreiz parunā ar tiem, kas ir redzējuši kāda ir dzīve ārpus tās. Un par ko tad viņiem ir tas lielais prieks? par baltkrievu tradiciju algas dienā maukt uz valūtas maiņas punktu un samainīt rubeļus uz $, lai pēc tam nepārtraukti mainītu atpakaļ uz rubļiem :D un ja jau bieži brauc tur , tad jau arī tev ir patīkami BYR kurss. maijā bija 1=2, septembrī 1-2,29, oktobra beigās 1-2,36 - feina stabilitāte rublim. Katrā ziņā- man tas process patīk )))))
 
#
Baltkrievu kolhozos katram ir māja un to volstrītas mēsli nevar nozagt » lsnc 30.novembris 2017 18:14 atbildēt
muļķa radījumam kas dzīvo nez kāda kibuca atejā un rej par 1 šekeļi netīro rotšildmēslu "meldiņu" ,varam paziņot ka Baltkrievijas zemnieks ir stipri labāk informēts kā Baltijas , jo Baltijas telpu pilnībā piesmirdina Volstrītas utu kvekši, kas turās "6. ASV flote pie Baltkrievijas krastiem" līmenī:"))
 
#
lsnc » Apmierinātais 26.novembris 2017 21:44 atbildēt
Un nezkāpēc tie baltkrievi bēg bo tās prieka zemes ))))) 2016 gadā uz eiropu oficiāli ir izbraukuši strādāt 9000 baltkrievu, pārsvarā uz Poliju un Lietuvu. Arī Latvijā ir pilns ar b-krievu viesstrādniekiem. Un tas ir oficiāli + vēl kaudze, kas nelegāli, bez darba atļaujām paliek ES + tie baltkrievi, kas izbrauc uz Krieviju strādāt, it īpaši sezonas darbos. ieejkaut minskas oficiālajā mājas lapā un pačeko, kādas algas tiek piedāvātas cilvēkiem, tad arī sapratīsi, kāpēc cilvēki pat uz krieviju ir gatavi braukt strādāt, pēc tam murgo par to priecīgo un pārlaimīgo tautu. Jā, kas neko citu nav redzējis, tas , iespējams, arī jūtas, ka viss ir čikiniekā
 
#
Baltkrievija- valsts kas strauji attīstās » lsnc 30.novembris 2017 18:09 atbildēt
nemels niekus, Baltkrievija sevi neļāva apzagt Volstrītas smirdoņām, tāpēc zeļ un plaukst. Te jāmin ka nevien visas pasaules industriālie koncerni atver savas ražotnes Baltkrievijā (iemesls - kvalificets darbaspēks, sakārtota uzņēmējdarbības vide, zems korupcijas līmenis), bet faktiski kļūst par Baltkrievijas preču lielākajiem noņemējiem priekš savām ražotnēm.
 
#
skat, muļķa bāba tikai rej , bet neko nezin:))) » lsnc 30.novembris 2017 18:20 atbildēt
Minskas traķļu rūpnīca, Belaz, Maz , Soļigorskas min.mēslu rūpn. utt strāda ar milzīgu peļņu, un katru gadu paplašina tirgus daļu visā pasaulē.
Tavs, vecās smerdeles, uzdevums ir riet uz krieviem, baltkrieviem(jā, jā agrāk un nākotnē arī ukrai ņiem, ķīnie4šiem, korejiešiem, venecueliešiem un vēl vismaz 50 tautām) nevis pārzināt kaut elementārus faktus par Baltkrievijas rūpniecību..:))
 
Skatīt visus 23 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers