2.lapa
Parīze palīdz atrast draugus
«Es varu gari un plaši stāstīt, kas man patīk Parīzē, un es pavisam īsi varu pateikt, par ko es dievinu parīziešus. Par viņu pieticību sadzīvē un izšķērdību ikdienas krāsainības baudīšanā, sevis lutināšanā. Tā ir tikai parīziešiem vien raksturīga sadzīves kultūra,» saka Irēna. Aizraušanās ar Parīzi ir pamudinājusi viņu mācīties franču valodu. Un tas patiešām izdodas, kaut pati atzīst -nav viegli! Taču bez kaut elementārām franču valodas zināšanām Parīzē nav ko darīt. Tā uzskata Irēna. Viņa cītīgi internetā meklē informāciju par savu sapņu pilsētu, arvien uzzina kaut ko jaunu. Lasot citu šīs pilsētas apmeklētāju blogus par Parīzi, gan neklātienē, gan klātienē iepazīti dažādi cilvēki. Tā ir izveidojusies draudzība ar Parīzē dzīvojošo Margaritu. Viss sācies ar vēstuļu apmaiņu internetā.
«Margarita ir latviete, kura dzīvo Parīzē. Tātad - arī parīziete,» saka Irēna. Margarita ir pačukstējusi priekšā draudzenei daudzus Parīzes noslēpumus. Irēna netur sveci zem pūra. Viņa padod ziņas tālāk citām draudzenēm, kuras atvilina sev līdzi uz Francijas galvaspilsētu. Viņai patīk kļūt par gidi citiem un vest piedzīvojumos, lai redzētu, dzirdētu, izsmaržotu Parīzi un uzzinātu, kā tā garšo. «Manas draudzenes vienmēr sarīko histēriju, kad piedāvāju viņām maltītē nogaršot varžu kājiņas. Bet, tiklīdz klāt tiek pasniegts gards rozā vīns, šķīvji ātri ir tīri un gribas papildu porciju,» smejas Irēna. Jautra un pārsteigumu pilna ir viņas Parīze. Šajā aurā arī viņa pati allaž jūtoties jaunāka, veselāka, žirgtāka, nekā patiesībā ir. Varbūt piepeši atkal gribas nokrāsot spilgtas lūpas. Viņai patīk būt laimīgai šajā realitātē, kuru sauc par Parīzi.
«Šajā pilsētā man vienmēr ir normāls asinsspiediens atšķirībā no manas ikdienas Latvijā. Varbūt iepriekšējā dzīvē esmu bijusi parīziete? Par to iedomājos uzeiz, kad pirmo reizi biju Parīzē. Es izkāpu no autobusa un uzreiz orientējos šajā pilsētā. Man tur viss bija skaidrs kā uz delnas. Es sajutu šo pilsētu.»
