Mums katram ir vismaz divas dzīves – ikdienišķā un slepenā. Ja Irēnai Pušpurei, Latvijas mazpilsētā dzīvojošai un strādājošai sievietei ar ekonomistes izglītību, kāds jautā par viņas vājībām, tad izdzird vienu vienīgu vārdu – Parīze.
Ar to ir saistīti Irēnas napoleoniskie plāni. Vismaz reizi gadā viņai ir jābūt Parīzē, lai izrautos no pierastā dzīves ritma. Nekad vēl vienā viesošanās reizē šajā pilsētā Irēnai nav izdevies pabūt pilnīgi visur, kur gribētos.
Pievelkot tieši tās vietas, kur gandrīz vai nemaz nav tūristu/iebraucēju. Un tomēr arvien pietrūkst laika un naudas. Katra satikšanās ar šo pilsētu ir kā romāns, kuru nav iespējams beigt lasīt. Irēna saka - lai arī uzskata sevi par Latvijas patrioti, tomēr sirds dziļumos būtu ar mieru pamest visu un apmesties uz dzīvi Francijas galvaspilsētā. Kas zina... Varbūt reiz tas arī notiks. Parīze. Neapnīkošā. Tā Irēnai ir tieši tāda kā Marka Šagala gleznās. Spilgta, piepildīta, vibrējoša. Irēnu vilina Tetra laukums - iemīļotākā mākslinieku satikšanās vieta. Viņai Parīzē patīk gan burzma, gan reizē vienatne. Irēna tur jūtas labi ar un bez draugiem. Viņas Parīze ir kā Fragonard smaržu muzejs. Kā dzīvības pilnie, ziedošie pilsētas parki. Magnoliju reibinājums.
Māra MATISONE
Parīze ir noslēpumaina kā Senmartēna kanāls, kas atrodas zem FaubourgduTemple ielas un savieno Sēnu ar 108 kilometrus garo Urkas kanālu (Canal de l’Ourcq). Un vēl šī pilsēta Irēnai šķiet sirsnīga un omulīga kā kafejnīca Angelina (atrodas Rue de Rivoli 226) ar gardiem kārdinājumiem un īpašo virtuvi. Tikai un vienīgi Parīzē viņa ir nobaudījusi pasaulē garšīgākās kūkas un tieši tur ir uzdrošinājusies nogaršot varžu kājiņas. Un vēl - viņa pati nemeklē un citiem neiesaka par nakšņošanas vietu izraudzīties viesnīcu. Daudz izdevīgāk un interesantāk ir īrēt istabu pie parīziešiem! Tas nozīmē dzīvot kā vietējiem. Rītu sākt ar svaigu kruasānu pirkšanu un nesteidzīgām brokastīm. Pēc tam jau var doties ielās līdz pašam vakaram.
