2.lapa
Sieviešu jauda
Tomēr Valpurģus mēdz cieši saistīt ar sieviešu izdarībām, vīriešus un viņu burvestīgās ņemtnes pastumjot maliņā. 21. gadsimtā, vismaz Latvijā svinot Valpurģus, tiek akcentēts pavasaris, rotaļas, pasakās iekodētās zināšanas, sievišķā jauda. Mazliet jau arī raganiskie tēli izplosās, bet mūsdienu Latvijā tie drīzāk ir neatņemama pasakas sastāvdaļa, nevis pirmatnīgās dabas simbols.
Starp citu, jau pieminētais Rainis, tulkojot Gēti, rakstīja par pusraganām - viņas ir par gļēvu priekš grēka un par vāju, lai būtu tikumīgas. Burvīgs raksturojums.
Uz lauka nepamīlēsies
Ķeltiem Belteins (šie svētki saistīti ar ķeltu saules un auglības dievu) bija viens no svarīgākajiem gada sabatiem - pusnakts rituālajām svinībām, kad, gaidot vasaru, kūra ugunskurus, kas simbolizēja saules spēku, ļaudis dejoja ap uguni, caur divu ugunskuru dūmiem dzina lopus, lai tie kļūtu auglīgāki. Uzskatīja, ka, izejot cauri Valpurģu ugunskuriem, arī cilvēks gada garumā iegūst stiprāku veselību. Saules un auglības dievam tika ziedota maize, medus, alus.
Ģermāņu zemnieki Valpurģu naktī ārā izlika slotas, jo ticēja, ka tās aizsargās sētu no ļaunas acs un cita veida kaitējuma. Vēl viņi nesa mājās Maija koku, visbiežāk bērzu, jo tas simbolizēja auglību, un novietoja pagalmā - no sliekšņa redzamā vietā. Maija koku var uzskatīt par falla simbolu - ap to (koku, protams) apsēja dažādu krāsu lentītes, kas simbolizēja visu stihiju, debess pušu, gadalaiku savienību, un pēcāk ap to arī dejoja.
Lai zeme būtu auglīga un ražas daudz, ļaudis naktīs devās mīlēties uz labības laukiem. Tas bija sen. Tagad, kad drons var uzlidot visnegaidītākajā brīdī un visdīvainākajā vietā, to var uzdrošināties gana drosmīgi cilvēki. Un auksts arī ir. Vismaz Latvijā, vismaz šopavasar.
Valpurģu naktī senatnē cilvēki gatavoja amuletus un talismanus, veica mīlas rituālus. Mums kaut kas līdzīgs varētu būt Jāņu nakts - auglības laiks, kad tiek nojauktas robežas starp grēku un tikumību.
