3.lapa
Februāra vidū kalna galotnē bijām gandrīz vienīgie klostera apmeklētāji, un tas nudien nelika justies slikti. Arī pārējā pilsētiņas apskate radīja patīkamu noskaņu. Labā laikā pavadīt Fiesolē visu dienu nebūtu nekādu problēmu. Īpaši, ja esat te ieradies atgūties pēc lielo pilsētu - Milānas vai Florences - steidzīgās kņadas. Lieliski skati, itāļu virtuve labā līmenī, iespējams uzzināt arī šo to jaunu, turklāt siltajā sezonā romiešu amfiteātrī notiekot arī koncerti.
Par Itālijas pilsētiņu Pizu valda uzskats, ka tā ir maza un garlaicīga - ja nebijis nemākulīgi uzbūvētā zvanu torņa, tajā vispār nebūtu ko darīt. Tā nu gluži nav! Piza ir jauka un nebūt ne tik maza. Tajā mitinās ap 90 000 iedzīvotāju, bet tūrisma sezonā, kad pasaule traucas skatīties pasaules brīnumu - to pašu nelaimīgo un pamatīgi šķībo Pizas zvanu torni, cilvēku skaits droši vien dubultojas. No Florences Santa Maria Novella stacijas uz Pizu vietējais vilciens ar galamērķi ostas pilsētā Livorno atiet reizi stundā. Biļete vienā virzienā maksā 10 eiro. Brauciens līdz Pisa Centrale ilgst apmēram stundu, tāpēc varat rēķināt paši, kas jums ir izdevīgāk - vakarā doties atpakaļ uz Florenci vai palikt viesnīcā turpat Pizā, vai maksāt par šo braucienu grupas ekskursijā pēc aprēķina ap simt eiro no cilvēka. Taisnība ir tā, ka Piza ir pietiekami maza, lai pa to pārvietotos kājām.
