Pirmdiena, 6.maijs

redeem Didzis, Gaidis

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

TŪRISMS: Piza, Fiesole un citi labumi

BAPTISTĒRIJA. Šajā apaļajā celtnē valda unikāla akustika, bet no tās augšas pa logiem paveras lielisks skats © Arno Jundze

2.lapa

Sv. Marka laukumā pašā Florences centrā. Šis laukums būtībā ir tāds liels aplis, kurā piestāj nebeidzamas autobusu virtenes. Biļetes iespējams nopirkt automātā pie pieturas vai no vīra, kas tās tirgo par skaidru naudu. Autobusu biļetes ir dažādas - viens brauciens maksā 1,50, var paņemt uzreiz kādu kaudzīti un vizināties, bet mums šķita izdevīgāk un arī mierīgāk nopirkt dienas biļeti par 5 eiro. Kontroles nebija, bet sodi, braucot pa zaķi, te ir vērā ņemami un pārbaudītāji esot nepielūdzami. Lai atrastu Sv. Marka laukumu, skatieties tūrisma karšu augšdaļā, vienā līmenī ar to būs divi populāri un trekni iezīmēti orientieri - Galleria dell’ Accademia un Piazza SS Annunziata.

Autobusa otrs galapunkts ir Fiesolē, un jūs nonāksiet tieši vajadzīgajā vietā - pa labi picērijas un restorāni. Pa kreisi augstāk kalnā stiepjas lieliska pastaigu vieta, kas noslēdzas vietējā klostera muzejā. Pāri ielai nedaudz lejup sākas parks ar romiešu laika amfiteātri un citām aizvēstures liecībām. Ziemas galvenais pluss ir tas, ka Fiesolē nebija daudz cilvēku. Mīnuss savukārt ir tas, ka apmeklētāju trūkuma dēļ daļa vietējo krodziņu gluži kā lāči gulēja ziemas miegu un zēģelēja dzestrs vējš. Ziemas miegā dusēja arī romiešu un etrusku celtņu paliekas - amfiteātris, arkas un pirtis. Parks izrādījās slēgts. Šādā situācijā nācās samierināties ar pieejamo - vai nu ar Palazzo Comunale - 14. gadsimtā celto un vairākkārt pārbūvēto pili, vai arī kāpt augšā kaut kur kalnā uz klosteri. Izvēlējāmies kāpt, un jānožēlo nebija. Pirmkārt, no Fiesoles kalniem paveras fantastisks skats uz tālumā ielejā esošo Florenci. Otrkārt, te ir ļoti gleznaina apkārtne. Treškārt, galamērķis - nelielais klosterītis un muzejs pie tā, kas šķietami gan nepiedāvā nekādas milzu ekstras da Vinči gleznojumu veidolā, tomēr ir pietiekami kolorīts un aizraujošs, jo stāsta par vietējo dzīvi un paradumiem, kas izkopti gadsimtu garumā. Atmosfēra kalnā ir ļoti nomierinoša, galvenais, lai kājas nav nostaigātas jau iepriekš un spēj izturēt kāpienu, kas ir diezgan stāvs. Skaidrs, ka siltā laikā šeit valda vēl lielāka burvība un diemžēl arī drūzma. Pa ceļam apskatāms monuments Otrā pasaules kara cīnītājiem.

Arno Jundze

Turpinājumu lasi nākamajā lapā