Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklāta izstāde Pieradinātā daba, kurā aplūkojami trīs gadsimtus pārstāvošie tērpi un aksesuāri ar floras un faunas motīvu daudzveidību. Šī ir jau astotā izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.
Izstādei Pieradinātā daba pasaules «pirmizrāde» ir tieši Rīgā, jo šāda rakstura skate no Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. «Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, mēs visi esam cēlušies no dabas, bet 21. gadsimtā bieži aizmirstam par savu saistību ar dabu, arvien vairāk attālināmies no tās. Atcerieties, ka pasaulē vislielākās vērtības ir par velti - saule, gaiss, ūdens, daba... Patiesas vērtības mēs šobrīd aizstājam ar šķietamām, kas patiesībā nav vērtības,» raksturojot šo ekspozīciju, saka Aleksandrs Vasiļjevs. Šīs pamatvērtības arī ņemtas par pamatu, strukturējot ekspozīciju, kurā ir vairākas sadaļas - mežs, parks un dārzs, Āfrikas savvaļas dzīvnieki, eksotiskie džungļi, putni un kukaiņi, daba, augļi un dārzeņi, jūra un jūrmala.
«Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņrupuču kaula. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas, ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados parādījās mode nēsāt apavus no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm,» atgādina Aleksandrs Vasiļjevs. Dabas motīvs allaž bijis modē, ir arī šobrīd, tikai tajā daudz kas mainās, jo cilvēki mēģina vairs nebūt tik alkatīgi, ievieš dažādus aizliegumus dabisku materiālu izmantošanā, mūsdienās daudz ko (piemēram, čūskādu, krokodilādu, ziloņkaulu, bruņrupuču kaulu u.c.) ir aizliegts izmatot savu kaprīžu apmierināšanai, sava ego izcelšanai. «Cilvēka dzīve gadsimtu garumā bija cīņa ar dabu, cik dzīvnieki nav nogalinājuši cilvēkus! Tas bija cits laikmets. Cilvēce izgājusi cauri dažādiem progresa pakāpieniem, un to, kas bija populārs kādreiz, šodien pat nevar vest pāri robežai. Šie priekšmeti tapuši laikā, kad cilvēks bija nežēlīgs pret dabu. Dabas tēma nav izgājusi no modes, tikai dabiskie materiāli aizstāti ar sintētiku. Mūsdienās viss ir no sintētikas - spalvas, kauls, kažokādas... Līdz ar sintētiku apģērbā ir ienācis ļoti daudz kiča. Kāpēc kičs attīstījies 20. gadsimtā? Jo sintētika radījusi tik daudz krāsu, kas nav raksturīgas dabai. Protams, ka mode ir zaudējusi, dabiskos materiālus aizstājot ar sintētiskajiem. Jo nav nekā skaistāka, krāšņāka un harmoniskāka par dabu. Cilvēks savā iztēlē nav radījis neko skaistāku par ziedu vai, teiksim, putna spalvu krāsojumu... Cilvēkam vienkārši nav tādas fantāzijas, viņš nav varējis radīt labāku ainavu par kalniem, jūru... Daba ir skaistākais, kas radīts, un cilvēks to var tikai attēlot - literatūrā, mākslā, mūzikā...»
Modes vēsturnieks atgādina, ka šodien Eiropā daudzviet ir modē dabiskas kažokādas apģērbi, kuri cietuši no kodēm. Second hand veikalos tos labprāt pērk, jo tā sievietes vēlas sabiedrībai parādīt, ka tas nav viņu apģērbs, šis kažoks ir vecs, to kāds jau nēsājis, lai viņām nebūtu jākaunas par savu izvēli...
