No 28. maija līdz 27. novembrim notiks Venēcijas biennāles 15. starptautiskā arhitektūras izstāde, un tajā ar nacionālo ekspozīciju piedalīsies arī Latvija, šoreiz kopā ar kaimiņvalstīm veidojot kopīgu Baltijas valstu paviljonu.
Baltijas paviljona sagatavošanā iesaistīta plaša starptautiska arhitektu, plānotāju, sociālantropologu un mākslinieku komanda. Izstādes kuratori ir Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Laila Zariņa, Jurga Daubaraite, Petrs Išora, Ona Lozuraitīte, Johans Tali, Jons Žukausks. Projekts ir uzvarējis trīs atsevišķos nacionālajos konkursos, dodot iespēju pirmo reizi Venēcijas arhitektūras un mākslas biennāles izstāžu vēsturē īstenot ideju par kopīgu Baltijas valstu ekspozīciju. Projekta īstenotāji informē, ka tā būs apskatāma Palasport Arsenale, Giobatta Gianquinto – «brutālisma perioda sporta zālē, kas atrodas cieši līdzās Venēcijas arhitektūras biennāles galveno notikumu ēkai – Arsenāla izstāžu kompleksam. Augsta, vertikāla dzelzsbetona siena ieskauj grandiozu atvērumu blīvajā vēsturiskajā Venēcijas apbūvē. Realizēta pēc arhitekta Enriketto Kapucco projekta, šī publiskā ēka ir nozīmīga Venēcijas komūnas sociālajām norisēm kopš septiņdesmitajiem gadiem. Kopš pastāvēšanas tā pirmo reizi vērs savas durvis starptautiskai arhitektūras izstādei.»
Biennāles komisārs no Latvijas ir Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe. «Izstāde ir plānota kā arhitektonisks, sociāls un māksliniecisks stāsts par mūsu (Baltijas) reģiona dzīves norišu telpisko ietvaru. Stāsts par sarežģīto ceļu uz brīvu, informētu un pilsonisku sabiedrību caur infrastruktūru, kuru lietojām nesenā pagātnē, izmantojam šodien vai plānojam nākotnei. Tas ir starpdisciplinārs vēstījums par sabiedrības vērtību telpiskajiem orientieriem,» skaidro Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe. Savukārt kurators Niklāvs Paegle atklāj, ka «Baltijas paviljons būs mēģinājums izprast instrumentus un nosacījumus, ar kuriem rīkojas plašs telpisko nozaru, industriju un infrastruktūru spektrs, pārveidojot cilvēku veidoto vidi gan Baltijas valstīs, gan plašākā reģionā. Neatdalot vizionāras idejas no reāliem materiāliem, ekspozīcija aplūkos telpiskās izmaiņas inertā vidē, kā arī tieksies izprast to cēloņus, likumsakarības un arvien jaunradītās sekas.».
