Kamēr strīdas par nacionālpatriotiska kino pasūtījuma ieviešanu Latvijā un atsevišķa finansējuma piešķiršanu šādu filmu atbalstam, jau paziņots par divām jaunām spēlfilmām, kas aptvers Latvijas vēsturē būtiskus, arī nežēlīgus, notikumus.
Režisors Māris Martinsons līdz 2015. gadam apņēmies radīt vērienīgu kultūrvēsturisku un izglītojošu projektu – spēlfilmu Namejs, kurā tiks atspoguļota 13. gadsimta realitāte tālaika Latvijas teritorijā, izceļot vēstures varoņa Nameja personību. Savukārt režisors Viesturs Kairišs ekranizēs rakstnieces Melānijas Vanagas autobiogrāfiju Veļupes krastā: 1941–1957 par Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju.
Filma Namejs tiks veidota pēc rakstnieka Laimoņa Pura, īstajā vārdā Laimoņa Strazdiņa, tetraloģijas Degošais pilskalns, Krusts pār pilskalnu, Tālajos pilskalnos un Sūrābele virs pilskalna motīviem. Filmas režisors ir arī scenārija autors, kurš kā ekspertu piesaistījis vēsturnieku un agrīno viduslaiku Latvijā un Eiropā pētnieku Andri Levānu. «Nameja stāstā ir spēcīga saikne ar Lietuvas teritoriju, jo viņš pēc izraidīšanas no Tērvetes devās uz Žemaitiju. Man, kurš 18 gadu ir nodzīvojis Lietuvā, ir zināma šī tauta, tāpēc topošā filma nebūs tikai latviešu skats. Es vienlīdz labi redzu un jūtu abas puses, kas gan romānā, gan arī filmā ir ļoti svarīgi,» filmai veltītajā preses konferencē stāstīja Māris Martinsons. Viņš uzsvēra, ka tas nebūs stāsts par idealizētu romantisku varoni; tas būs stāsts ne tikai par baltu tautu cīņu ar krustnešiem, bet par Nameju kā cilvēku un arī sabiedrību tālaika Eiropas kontekstā. Latvijas, Lietuvas un Vācijas kopprojekta Namejs tapšanai finansējumu plānots piesaistīt gan no Latvijas uzņēmumiem, gan no pieejamiem ar filmu industriju saistītiem fondiem, gan privātfondiem un ziedotājiem.
Režisors Viesturs Kairišs filmas Melānijas hronika preses konferencē skaidroja, ka, pārlasot Melānijas Vanagas autobiogrāfiju, sapratis, ka šī grāmata ir latviešu Mahābhārata – unikāls piemineklis antīkās traģēdijas līmenī. «Pēc izlasīšanas es biju tik dziļi satriekts, ka sapratu, ir jātaisa filma. Vēl īsti neapspriedies ar producentiem, es jau uzrakstīju scenāriju, jo man bija svarīgi pašam saprast, vai to ir iespējams uzfilmēt,» sacīja režisors. Melnbaltā filma Melānijas hronika, kurā galvenā loma uzticēta šveiciešu aktrisei Sabīnei Timoteo, iecerēta kā liela mēroga un tematikas darbs, kas potenciāli piesaistīs arī jauniešu auditoriju un, cerams, izraisīs interesi par Eiropas vēstures maz zināmu un atspoguļotu tematiku – staļinisma represijām un Baltijas tautu deportācijām. Režisors iecerējis distancēties no priekšstatiem, kas par šiem notikumiem nostiprinājušies latviešu tautas apziņā, un bez žēlošanās uzsvaru likt uz emocionāli spēcīgu stāstu, kas būtu saprotams ikvienam pasaules iedzīvotājam.
Filmas ziemas epizodes tiks uzņemtas Zilupē, kur patlaban tiek veikta dekorāciju uzbūve. Filmēšana notiks arī Rīgā, un filmas veidotāji cer doties uz Sibīriju, kur uzņems taigai raksturīgos dabasskatus. Patlaban projektam Melānijas hronika Nacionālais kino centrs ir piešķīris 50 000 latu. Filmu studijas Mistrus Media vadītājs Gints Grūbe minēja, ka filmas kopējais budžets plānots 700 000 latu, tāpēc tiek meklēti kopproducenti ārvalstīs, kā arī atvērts ziedojumu konts filmas atbalstam.
