Režisora Aleksa Gārlenda filmas “Pilsoņu karš” (“Civil War”) darbība risinās netālā nākotnē Amerikā, kura ir sadalījusies vairākās pilsoņu karā iesaistītās frakcijās. Rietumu spēki un bruņota štatu alianse, kuras saceļas pret federālo valdību, ir dažu dienu attālumā no tā, lai piespiestu galvaspilsētu kapitulēt. Cerībā iegūt pēdējo interviju ar kādreizējo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, Lī (aktrise Kirstena Dansta) - fotogrāfe, kura ir guvusi pieredzi ar darbu karstajos punktos visā pasaulē, kopā ar žurnālistu grupu dodas uz Balto namu.
“Pilsoņu karš” - kinoteātros no 12. aprīļa
Atainojot galveno filmas varoņu ceļojumu pa valsti, filma zināmā mērā ir gan tā saucamā road movie, gan arī kara filma, kura piedāvā alternatīvu realitāti, par kuru Lī ir mēģinājusi brīdināt visu savu dzīvi. "Šī filma man šķiet kā pasaka — kā brīdinājuma pasaka par to, kas notiek, kad starp cilvēkiem ir pazudusi spēja saprast vienam otru un kopīgi risināt problēmas," stāsta aktrise Kirstena Dansta. "Kad neviens neklausās viens otrā, kad mēģina apklusināt žurnālistus - tad mēs zaudējam patiesību par notiekošo.”
Aleksa Gārlenda filma ar šausminošu atklātību ataino šīs kopīgās idejas par nāciju zaudēšanu. Šādā Amerikā, kad sabiedrība ir tik ļoti polarizēta un sadrumstalota, pastāv tikai individuāla vēlme izdzīvot, vairs nedomājot par nāciju kopumā. "Cilvēki runā par netiešajiem zaudējumiem karā, bet ja jūs karojat apdzīvotā vietā, civiliedzīvotāji tiks nogalināti un no tā nevar izvairīties," saka režisors. "Jūs bieži dzirdat, ka ģenerāļi lieto terminus un notiekošā apzīmējumus, kuri ir objektīvi pareizi, un, lai cik briesmīgi tie neskanētu, tā ir arī patiesība. Tas nozīmē, ka sadzīviskā mērogā jūs iegūstat sava ļoti sausu un bezemocionālu skaidrojumu attaisnotai mežonībai.”
Tāpat kā briesmīgi iztukšotās Londonas ielas Aleksa Gārlenda scenārijā 2002. gada zombiju filmai “28 dienas vēlāk” (“28 Days Later”), pazīstamas ainas ir sastopamas arī šajā filmā no Ņujorkas ielām līdz pašai valsts galvaspilsētai. Tāda ir modernās Amerikas ainava - tik sirreāla un satriecoši reāla vienlaikus. "Ja jūs ļaujat visam nonākt tik tālu, vienkārši ņemiet vērā, ka tāda izskatīsies jūsu valsts," apgalvo Gārlends. “Slavenā frāze, ka ja esat aizmirsis vēsturi, tad esat lemts to atkārtot - tajā ir svarīgi saprast, ka neviens nav ne no kā pasargāts. Neviena valsts nav pasargāta no filmā atainotajiem notikumiem. Jo notiekošajam nav nekāda sakara ar pašu valsti kā tādu, tas viss ir saistīts tikai ar tajā dzīvojošajiem cilvēkiem.”
"Kad es lasīju scenāriju, tas savā ziņā radīja traucējumus manā prātā," stāsta Džoela lomas atveidotājs aktieris Vāgners Moura. Ainas, kuras esam pieraduši redzēt kaut kur tur tālu prom televīzijas ekrānos, šobrīd norisinās Amerikas Savienotajās Valstīs, un to ir traki apzināties, tas ir ļoti reālistiski un ļoti biedējoši. Pilsoņu kara iemesli ir pilnībā atstāti skatītāja interpretācijai — Gārlenda filma daudzējādā ziņā ir kā testa pārbaudījums visai Amerikai, lai skatītāji par atbildi pacīnītos paši. "Jūs pats saliekat visu pa gabaliem kopā, lai izveidotu kopēju ainu," saka aktieris. "Jūsu iekšējās sajūtas par to, kāpēc un kā šāds karš varētu sākties, ir jūsu ziņā. Tomēr, neatkarīgi no iemesliem, pats konflikts šķiet satriecoši reāls. Un tā nav antiutopija - tas ir attēlojums tam, kā patiesībā izskatās un izklausās karadarbība."
"Es nedomāju, ka šīs briesmas ir abstraktas. Domāju, ka tās ir īstas,” apgalvo filmas režisors Alekss Gārlends. "Es arī domāju, ka tās sāk izpausties jau daudz agrāk nekā paša pilsoņu kara sākšanās. Nav nepieciešams nonākt tik tālu, lai realitātē rastos tādas nopietnas problēmas. Taču ir vietas, kur tas jau patiešām notiek. Ir filmas elementi, kuri šobrīd vairs nav spekulatīvi. Taču ir ārkārtīgi sarežģīti uzfilmēt kara filmu, kura patiesībā ir pretkara. Kara filmās ir ļoti grūti neatspoguļot vardarbību, līdz ar to lielākā daļa pretkara filmu savā ziņā nav īsti pretkara filmas. Tajās tiek ļoti bieži stāstīts par drosmi, kura pati par sevi ir romantiska. Nav tā, ka filma cenšas būt romantiska, bet tā vienkārši kļūst par tādu. Savā filmā es centos no tā visa izvairīties”
Par filmu: Kalifornijas un Teksasas Nacionālā gvarde ar aviācijas atbalstu uzbrūk galvaspilsētai. Baltais nams gatavojas krist. Žurnālistu grupa cenšas nokļūt degošajā Vašingtonā, lai ierakstītu pēdējo interviju ar kādreizējo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu. Taču valstī, kurā valda haoss, nav nekā lētāka par cilvēka dzīvību.
