Gaidot pazīstamās filmas Pūt, vējiņi! 40 gadu jubileju, sestdien Daugavas svētkos Ikšķilē tiks godināta filma Pūt, vējiņi! ar leģendārā kino dueta – Esmeraldas Ermales un Ģirta Jakovļeva – piedalīšanos.
Daugavas svētku organizētāji aicinās kavēties atmiņās par režisora Gunāra Pieša talantīgo darbu, kas uzņemts pēc Raiņa tāda paša nosaukuma lugas motīviem. Svētku uzvedumā populāro aktieru sniegumā tiks atmodinātas atmiņas par Pūt, vējiņi!
«Es uzvedumā vēlos mudināt skatītājus domāt Raiņa lielajos uzstādījumos. Kāpēc Baiba, kas, iespējams, ir Latvija, nevēlas iet līdzi šim vējam? Kā naudu un pārticību sološais lietus var būt tik iznīcinošs? Vai lauztā egle, kas vairs nesniedz patvērumu, nav mūsu pašlepnums? Vai savai mīlestībai jāpakļaujas, vai to jāprot savaldīt?» stāsta uzveduma režisors mākslas zinātņu doktors Miervaldis Mozers. Baibas lomas atveidotāja Esmeralda Ermale atzīst, ka šī filma viņas dzīvē bijusi ļoti nozīmīga: «Atmiņas par to ir neizdzēšamas, jo tas bija mans pirmais nopietnais darbs kā aktrisei un bez šīs pieredzes man droši vien nebūtu bijis drosmes vēlāk mācīties par aktrisi. Tāpēc šī filma man ir mūžīgā piemiņā gluži kā pirmā mīlestība, ko nav iespējams aizmirst. Tagad Pūt, vējiņi! skatos kā mīļu bērnības kartīti – nespēju to vērtēt ar profesionālu aci, vien pateikties liktenim, režisoram un citiem, kuri sarūpēja šo iespēju un nobruģēja ceļu uz profesiju, kas man joprojām ļoti patīk.»
Vērtējot filmu mūsdienu kontekstā, kino eksperte Daira Āboliņa uzsver: «Visu labāko, ko latvieši kinematogrāfā varēja izdarīt, viņi paveica 70. gados, tāpēc nav brīnums, ka gandrīz katru tolaik tapušu filmu tagad vērtējam kā nozīmīgu. Apbrīnojami, kā cilvēkiem padomju laikā varēja būt tik bagāta izdoma un radoša enerģija!» Pūt, vējiņi! viņa vērtē kā pirmo padomju gados uzņemto filmu, kurā atklāti tika rādīti latviešu etnogrāfiskie elementi. «Pirmoreiz pašmāju kinematogrāfā latvieši tika parādīti tādā krāšņumā un lepnumā, nevis pelēki un malēji. Īpašs bija arī etnodžeza skanējums ar suitu sievu dziedājumu, ko var nosaukt par avangardisku pieeju,» atklāj kino kritiķe. Patlaban viņa veido dokumentālo Filmas arheoloģijas ciklu par Pūt, vējiņi! un cer, ka nākamgad pavasarī, tieši 40 gadu pēc filmas pirmizrādes, varēs prezentēt savu veikumu.
Žurnāla Kino Raksti redaktore Kristīne Matīsa uzskata, ka Pūt, vējiņi! ir unikāla, jo tā ir režisora Gunāra Pieša un Rīgas kinostudijas pirmā un gandrīz vai vienīgā saskare ar latvju klasiķi Raini, turklāt uzdrošinoties lugas ritmisko dzejas valodu nepārveidot prozā – vienīgais tāds gadījums Latvijas kino vēsturē. «Pūt, vējiņi! ir pirmā latviešu filma, kurai mūzika sarakstīta jau pirms tās uzņemšanas, turklāt divreiz garākā hronometrāžā, nekā tas parasti bija pieņemts. Aktieri joprojām atceras, cik dziļš emocionāls saviļņojums viņus pārņēmis, filmas fināla skatus spēlējot Imanta Kalniņa mūzikas pavadījumā, un zīmīgi, ka Imanta Kalniņa izcilā mūzika visus šos gadus dzīvo arī savu, no filmas neatkarīgu, dzīvi,» viņa skaidro. Kristīne Matīsa uzsver, ka lieliska veiksme filmas turpmākajam liktenim bija arī fakts, ka «pie Raiņa lugas ķērās tieši Gunārs Piesis – ne tikai talantīgs režisors, bet arī pietiekami ekspansīva personība, kam, kā joko kolēģi, paticis katru savu darbību pacelt nacionālas akcijas līmenī – par tādu kļuva vērienīgais konkurss, meklējot Baibiņas un Gatiņa lomu tēlotājus, tāpat arī pēc pirmizrādes izvērstais publiskais konflikts ar filmas scenārija autoru Imantu Ziedoni, kurš nepieņēma Gunāra Pieša traktējumu. Viss iepriekšminētais nodrošināja filmai milzu popularitāti ilgu gadu garumā – līdz pat šai dienai, lai gan mūsdienu skatītājs varbūt pat vairs nesaprot ne filmas pamatkonfliktu, ne Raiņa valodu...» Arī aktrise Esmeralda Ermale atminas, ka Pūt, vējiņi! filmēšanas laikā konfliktu netrūka: «Mums visiem bija liela atbildības izjūta – visi darīja visu, ko vien spēja, tāpēc uzskati nereti atšķīrās. Taču valdīja arī liela saliedētība un ticība vienotam mērķim – tas bija viens no visnopietnākajiem darbiem, kas man bijis.
