Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Izklaide \ Kino

KULTŪRA: Kino baznīcas iekšpagalmā

© Publicitātes foto

Šovakar, 7. jūlijā, pulksten 22.30 Rīgas Doma dārzā notiks pirmais bezmaksas brīvdabas filmu seanss ciklā Kino par kino. Šogad ciklu atklāj šā gada jubilāra kinorežisora Jāņa Streiča pirmais patstāvīgais kinorežijas darbs – spēlfilma Šauj manā vietā (1970).

Rīgas Doma dārzā brīvdabas kinoseansi notiks jau piekto gadu, kā jau ierasts, pirms filmas būs kino speciālistu ievadvārdi - stāstījums par konkrētajā vakarā demonstrēto kinodarbu. Doma dārzā skatītāji tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22.30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas. Šogad, atzīmējot 120 gadu kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs, vai arī kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.

Šovakar tiek demonstrēts Jāņa Streiča pirmais patstāvīgais kinorežijas darbs - spēlfilma Šauj manā vietā (1970). Filma stāsta par latviešu puisi Jezupu (viņu atveido aktieris Bērtulis Pizičs), kurš 1917. gadā piesakās strādāt revolūcijas labā un tiek nosūtīts uz Krievijas vidieni. Tas ir laiks, kad kinematogrāfs tikko dzimis, tāpēc jaunajam «produktam» piedēvē maģiskas spējas un to nodarbina visādām vajadzībām - Jezups ar filmu palīdzību aģitē tautu stāties Sarkanajā armijā, filmu producents Panovs (Oļgerts Dunkers) ar melodrāmām pelna naudu, un galu galā arī filmas vērienīgajā finālā kinodemonstrēšanai ir būtiska nozīme. Filmā redzams arī pats Jānis Streičs garīdzniekaviltvārža Arsēnija lomā. Ievadvārdus seansam teiks kinokritiķe Daira Āboliņa, kura šogad raksta grāmatu par visām 22 Streiča spēlfilmām.

Nākamais seanss notiks piektdien, 15. jūlijā. Tajā būs iespējams noskatīties režisora un operatora Romualda Pipara dokumentālo filmu Monētas dubultportrets (2008), kurā apkopoti uz 8 mm kinofilmas dokumentēti amatierfilmējumi, kas atklāj vēl līdz šim neredzētu Latvijas kultūrvēstures dārgumu krātuvi. Filmā nav neviena kadra, kas būtu uzņemts vēlāk par 20. gadsimta 80. gadiem, tas ir līdz vissīkākajai detaļai autentisks stāsts par to, kā cilvēki Latvijā dzīvoja pirms gadiem 40-50, un iemūžina dziļi personiskus, bet arī vispārcilvēciskus notikumus - kāzas, bēres, bērnu pirmos solīšus. Filmā ir daudz arī tieši padomju laikiem raksturīgu sižetu - rindas veikalos, svētku gājieni, pionieru zvēresti, lepnums par mašīnu, kurai nauda krāta gadiem,... Pirms filmas par darbu pie tās stāstīs pats režisors Romualds Pipars.

Savukārt 21. jūlijā tiks demonstrētas divas dokumentālās filmas - Roberta Rubīna Kā tev klājas, Rūdolf Ming? (2010) un Ivara Zviedra un Ineses Kļavas Dokumentālists (2012). Roberta Rubīna filma stāsta par padsmitnieku no Talsiem, kurš uz papīra strēmelēm zīmē šausmu filmas un trillerus, turklāt pats šīs filmas demonstrējot apskaņo, emocionāli runādams varoņu tekstus dažādās balsīs. Savukārt Ivara Zviedra un Ineses Kļavas filma portretē kādu citu kolorītu personību - Ķemeru tīrelī dzīvojošo Intu, kura ir izcila filmas varone ar spēcīgu raksturu, tomēr drīzāk gatava filmētājam uzlikt lāstu, nekā ļauties kinokamerai. Ievadvārdus lekcijai teiks filmas režisors Ivars Zviedris. Cikla noslēgumā, 28. jūlijā, tiks demonstrēts Dāvja Sīmaņa dokumentālais inscenējums Escaping Riga (2014) - dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta personībām Sergeju Eizenšteinu un Jesaju Berlinu, kas abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā, bet drīz vien šo pilsētu pametuši. Izsekojot abu varoņu dzīves gaitām uz 20. gadsimta pirmās puses dramatisko notikumu fona, filma stāsta, kā viens no viņiem kļūst par «izcilāko savas paaudzes kinorežisoru» totalitārajā Padomju Savienībā, bet otrs - par «izcilāko savas paaudzes domātāju» liberālajā Lielbritānijā.