Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Horoskopi

ASTROLOĢIJA: Mē­ness mez­gli in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē

© publicitātes foto

Cil­vēks ne­ro­das no ne­ku­rie­nes kā zib­snis tum­sā, drī­zāk ik­viens ir kā pa­ve­diens ne­pār­trauk­tā ri­tu­mā, kas stiep­jas no aiz­lai­kiem uz tā­lu nā­kot­ni. Arī no­lik­tais lik­te­nis nav ne­jaušs, un viens no vei­diem, kā uz­zi­nāt, kā­pēc no­tiek tā un ko da­rīt, lai ne­bū­tu ši­tā, ir mis­tis­kie pun­kti as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē – Mē­ness mez­gli.

Mē­ness mez­gli ir di­vi re­ali­tā­tē ne­re­dza­mi pun­kti uz ek­lip­ti­kas*, ku­ros Mē­ness or­bī­ta šķēr­so Ze­mes or­bī­tu. Lai gan as­tro­no­mi­jā Mē­ness mez­gli ir ab­strakts jē­dziens, as­tro­lo­ģi­jā tiem ir kon­krē­ta no­zī­me. Ir Zie­me­ļu (arī – Aug­šup­ejo­šais, Ra­hu, Pū­ķa gal­va) un Dien­vi­du (arī – Le­jup­ejo­šais, Ke­tu, Pū­ķa as­te) Mē­ness mezgls.

Pie­re­dzes trau­ki

Le­jup­ejo­šā mez­gla sim­bols ir trauks, ku­rā gla­bā­jas mū­su kar­ma un pie­re­dze, kas sa­krā­ta ie­priek­šē­jās dzī­vēs, kā arī šīs dzī­ves ie­priek­šē­jos ga­dos. Aug­šup­ejo­šā mez­gla sim­bols ir ap­vērsts trauks – te nu slik­tās lie­tas jā­iz­lej un trauks jā­pie­pil­da ar la­biem dar­biem un do­mām, lai no­do­tu tā­lā­kai in­kar­nā­ci­jai. Zo­di­aka zī­me, ku­rā tas at­ro­das, pa­rā­da, kam jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba, sa­vu­kārt «mā­ja» (nams, telts) – kā­dā jo­mā un ar kā­diem pa­ņē­mie­niem to veikt.

Mē­ness mez­gli no­vie­to­ti viens ot­ram tie­ši pre­tī, kar­tē vei­do­jot tā sau­ca­mo mez­glu asi, un lie­lā­ko­ties kus­tas pre­tē­ji pā­rē­jām pla­nē­tām. Tas no­rā­da, ka tie ir kar­mis­kie pun­kti, lik­te­ņa pun­kti, un no šīm lik­te­ņa no­lik­ta­jām lie­tām ne­var ne iz­vai­rī­ties, ne aiz­mukt. Var teikt, ka Mē­ness mez­glu ass ir tilts no pa­gāt­nes uz nā­kot­ni, sais­tot pa­gāt­ni (Mē­ness) ar ta­gad­ni (Ze­me) un nā­kot­ni (Sau­le).

Kar­ma – kā grā­mat­ve­dī­bas bi­lan­ce

No vār­diem «kar­ma» un «lik­te­nis» ne­būt nav jā­bai­dās. Kar­mai ne­būt nav ob­li­gā­ti jā­būt kam bries­mī­gam. Pa­tie­sī­bā tā ir kā grā­mat­ve­dī­bas bi­lan­ce, tā­pēc arī Mē­ness mez­gli sa­vā zi­ņā ir «dvē­se­les grā­mat­ve­dī­ba». Aug­šup­ejo­šais mezgls ir dvē­se­les bi­lan­ces de­bets, ak­tīvs, bet Le­jup­ejo­šais – kre­dīts, pa­sīvs. Ale­go­ri­ju var at­tīs­tīt arī tā­lāk, sa­lī­dzi­not dvē­se­les in­kar­nā­ci­ju ar fi­nan­šu pār­ska­ta pe­ri­odu. Kar­ma iz­pau­žas no­teik­tos cil­vē­ka dzī­ves pe­ri­odos, no ku­riem pir­mais no­piet­nā­kais ir 18–19 ga­du ve­cu­mā – tad Mē­ness mez­gli vei­ku­ši pil­nu ce­ļu pa ek­lip­ti­ku un at­grie­zu­šies ta­jā stā­vok­lī, kā­dā bi­ju­ši cil­vē­ka dzim­ša­nas brī­dī. Šis ir laiks, kad cil­vēks iz­vē­las sa­vu dzī­ves ce­ļu. Viss cil­vē­ka mūžs grie­žas ap mez­glu asi. Ik pēc 18–19 ga­diem tie at­grie­žas tur, kur at­ra­du­šies cil­vē­ka dzim­ša­nas brī­dī, un cil­vēks pār­dzī­vo kār­tē­jo dvē­se­les krī­zi. Tad tiek do­ta ie­spē­ja at­brī­vo­ties no ba­las­ta un pār­kār­tot sa­vu dzī­vi.

Kā­pēc tie­ši es?!

Le­jup­ejo­šais mezgls no­rā­da uz to, kā­da prog­ram­ma jau ir iz­pil­dī­ta. Arī uz ie­dzim­tām spē­jām un ta­lan­tiem, pras­mēm un lik­te­ņa vel­tēm, kas pa­snieg­tas par pa­nā­ku­miem un sa­snie­gu­miem ie­priek­šē­jās dzī­vēs. Tas ir tāds kā starp­mū­žu ce­ļo­ju­ma ko­fe­rī­tis, pilns ar vēr­tī­gu ba­gā­žu, go­dam no­pel­nī­tu. To­mēr tie­ši tā­pat Le­jup­ejo­šais mezgls var no­rā­dīt uz pro­blē­mām un šķēr­šļiem, kas sa­vu­kārt ir ie­priek­šē­jo in­kar­nā­ci­ju kļū­du un mal­du se­kas, ko nāk­sies la­bot, un la­bot diez­gan sma­gā dar­bā. Šīs pro­blē­mas da­žā­dos vei­dos par se­vi at­gā­di­nās, ka­mēr cil­vēks pil­nī­bā ar tām ne­tiks ga­lā. Vār­du sa­kot, Dien­vi­du mezgls pa­rā­da to, kas cil­vē­kam dots jau pie­dzim­stot.

Sa­vu­kārt Aug­šup­ejo­šais mezgls no­rā­da uz dzī­ves ce­ļu, tie ir uz­de­vu­mi, ku­ri cil­vē­kam dzī­vē jā­pa­veic. Ja no­tiek no­vir­zī­ša­nās no pa­rei­zā kur­sa, jūs mai­gi vai arī, ja va­jag, pa­skar­bi uz­ved at­pa­kaļ uz no­lik­tā ce­ļa. Ejot pa to, pro­blē­mas it kā at­ri­si­nās pa­šas no se­vis, dzī­ve kļūst vieg­la un gai­ša, pie­pil­dī­ta un lai­mī­ga.

Mez­glu ass ir at­slē­ga at­bil­dei uz dau­dziem ne­skaid­riem jau­tā­ju­miem cil­vē­ka dzī­vē, no ku­riem lai­kam sē­rī­gā­kais un viens no bie­žā­ka­jiem ir «kā­pēc man tā ne­vei­cas» vai «kā­pēc tie­ši es?!». Lūk, Mē­ness mez­glu no­vie­to­jums var sniegt at­bil­des uz šiem jau­tā­ju­miem. Ne­re­ti vien­kār­ši jā­at­ri­si­na ve­cās pro­blē­mas un jā­re­ali­zē se­vi lik­te­ņa no­teik­ta­jā jo­mā (pro­tams, vārds «vien­kār­ši» tāds iz­ska­tās ti­kai uz pa­pī­ra).

Tie­sa, ne vi­si as­tro­lo­gi liek lie­lu uz­sva­ru uz Mē­ness mez­gliem, tul­ko­jot to vien kā ne īpa­ši no­zī­mī­gu lab­vē­lī­gu vai, at­tie­cī­gi, ne­lab­vē­lī­gu fak­to­ru, gal­ve­no­kārt tran­zī­tos. Pie­mē­ram, Le­jup­ejo­šas mezgls var no­rā­dīt uz šķēr­šļiem, pro­blē­mām, ka­vē­ša­nos, ne­veik­smēm, sli­mī­bām (esen­ci­ālā da­ba līdz­īga Sa­tur­nam). Sa­vu­kārt Aug­šup­ejo­šais mezgls ir lab­vē­līgs kon­tak­tiem, kas var at­nest cil­vē­kam prie­ku, lab­klā­jī­bu, pat lai­mi (esen­ci­ālā da­ba līdz­īga Ju­pi­te­ra ie­dar­bī­bai). Lie­lā­ka no­zī­me mez­gliem ir in­die­šu as­tro­lo­ģi­jā, kur tie spē­lē tik­pat lie­lu lo­mu kā pla­nē­tas, gan ar mis­tis­ku ie­da­bu.

Iz­kāpt no kas­tī­tes

Zo­di­aka zī­me, ku­rā at­ro­das Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls, no­sa­ka spē­cī­gu rak­stu­ra ie­zīm­ju un ti­ku­mu ko­pu­mu, kas var iz­paus­ties pat spē­cī­gāk ne­kā Sau­les zī­mes no­teik­tās īpa­šī­bas. Arī par bēr­nu psi­hi daudz ie­spē­jams past­ās­tīt, ņe­mot vē­rā gan Mē­ness fā­zi un at­ra­ša­nās vie­tu, gan zī­mi, ku­rā at­ro­das Dien­vi­du mezgls. Dien­vi­du mezgls no­sa­ka arī tās ie­zī­mes, kas brem­zē per­so­nī­bas at­tīs­tī­bu. Un at­tie­cī­gi no­rā­da arī uz tām rak­stu­ra īpa­šī­bām, no ku­rām bū­tu vē­lams at­brī­vo­ties, lai va­rē­tu ga­rī­gi at­tīs­tī­ties. Sa­dzī­vis­kā lī­me­nī tas ir tas, kas trau­cē mums būt lai­mī­giem. Tā vairs nav ne­kā­da ezo­tē­ri­ka, arī psiho­lo­gi ap­gal­vo, ka rā­mī­šus mēs vis­bie­žāk no­sa­kām sev pa­ši, arī ie­ro­be­žo­ju­mus un kom­plek­sus, kas ra­da tā­lā­kas pro­blē­mas. Pro­tams, katrs to da­ra ci­tā­di. Bet, lai tik­tu no šīs kas­tī­tes lau­kā, jā­prot uz to pa­ska­tī­ties no ma­las, no ci­tas pus­es, mai­nīt se­vi. Pro­blē­mas glu­ži kā da­dži mēdz aiz­ķer­ties aiz tām rak­stu­ra īpa­šī­bām, ko no­sa­ka Le­jup­ejo­šais mezgls. Ja ar tām tiek ga­lā, pa­zūd arī pa­ti pro­blē­ma. Pie­mē­ram, ja Le­jup­ejo­šais mezgls ir Aunā, šā­das trau­cē­jo­šas īpa­šī­bas var būt pa­aug­sti­nā­ta ag­re­si­vi­tā­te, spī­tī­ba un ne­spē­ja pie­ņemt pa­sau­li tā­du, kā­da tā ir, ne­ie­klau­sī­ša­nās ci­tos. Ja cil­vēks strā­dā ar šīm īpa­šī­bām, dzī­ve kļūst daudz sau­lai­nā­ka. Pro­blē­ma gan slēp­jas ta­jā, ka Dien­vi­du mez­gla ie­tek­me ir daudz spē­cī­gā­ka, jo pie tā esam pie­ra­du­ši jau ie­priek­šē­jā dzī­vē – ja tad esam bi­ju­ši, pie­mē­ram, paš­tais­ni vis­gud­rī­ši, gri­bas iet pa ie­mī­tu ta­ku un būt tā­diem arī ša­jā dzī­vē, jo tas šķiet vieg­lāk ne­kā mē­ģi­nāt se­vi lauzt un ie­klau­sī­ties ci­tos.

Zie­me­ļu mezgls no­rā­da uz tām rak­stu­ra īpa­šī­bām un ti­ku­miem, kas se­vī jā­at­tīs­ta, par kā­du cil­vē­ku jā­cen­šas kļūt. Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls no­sa­ka arī pri­ori­tā­ros dzī­ves uz­de­vu­mus – uz ko tiek­ties, kam pie­vērst uz­ma­nī­bu, uz ko likt ak­cen­tu, kā se­vi iz­paust. Tā ir šīs dzī­ves evo­lū­ci­ja, ceļš uz at­tī­rī­ša­nos un at­tīs­tī­bu, jaun­a pie­re­dze, kas jā­uz­krāj pa­kā­pe­nis­ki un ku­ra ne uz­reiz ie­kļau­sies mū­su ap­zi­ņā. Past­āv uz­skats, ka Mē­ness mez­glu as­pek­ti ar ci­ta cil­vē­ka mez­gliem no­rā­da, vai esam pa­zi­nu­ši vi­ņu jau ie­priek­šē­jās dzī­vēs. Daž­reiz ga­dās sa­tikt kā­du, par ku­ru pēc tam sa­kām – pa­ru­nā­jām ti­kai mi­nū­ti, bet sa­jū­ta, ka pa­zīs­tu vi­su mū­žu! Šā­du cil­vē­ku Mē­ness mez­gli un da­žas pla­nē­tas pa­ras­ti sais­tī­ti kā­dā spē­cī­gā as­pek­tā. Mē­ness mez­glus vērts pa­pē­tīt arī tad, ja no­lemts vei­dot kā­du cie­šu un ilg­sto­šu sa­vie­nī­bu, pie­mē­ram, do­ties lau­lī­bā. Vēl – ja Sau­le un Mē­ness vien­lai­kus at­ro­das mez­glu tu­vu­mā (bet tas var no­tikt ti­kai jaun­ā vai pil­nā Mē­ne­sī), no­ris at­tie­cī­gi Sau­les vai Mē­ness ap­tum­sums. Un jeb­kurš ap­tum­sums ir brī­di­nā­jums par fa­tā­liem pro­ce­siem, kas skar gan kon­krē­to cil­vē­ku, gan ve­se­las tau­tas un val­stis.

Mē­ness mez­glu asis zo­di­aka zī­mēs

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Aunā – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Sva­ros

Jums ir at­strā­dā­ta Sva­ru – līdz­sva­ra, mie­ra, kom­pro­mi­sa māk­slas, ģi­me­nes, sav­star­pē­jo at­tie­cī­bu prog­ram­ma. Gū­ta lie­la sa­bied­ris­kās dzī­ves un sa­mie­ri­nā­ša­nās pie­re­dze, ta­ču pie­trū­cis paš­re­ali­zā­ci­jas. Ša­jā dzī­vē jā­beidz slēp­ties aiz ci­tu mu­gu­rām. Jā­at­tīs­ta Auna īpa­šī­bas, tas ir, jā­kļūst ak­tī­vā­kam, jā­iet uz priekš­u, iz­kāp­jot no ie­ras­tās kom­for­ta zo­nas, ta­ču bal­sto­ties uz cie­ņu pret ci­tiem cil­vē­kiem, ģi­me­nes mie­ru. Jā­kļūst pat­stā­vī­gā­kam, bez­bai­lī­gā­kam, di­na­mis­kā­kam. Ne­iz­šķie­diet se­vi virs­pu­sē­jos kon­tak­tos, ne­iz­da­bā­jiet sa­vai vēl­mei pēc virs­pu­sē­ja mie­ra un mā­nī­ga ga­rī­gā kom­for­ta («man ir la­bi, ne­ko ne­gri­bu re­dzēt un dzir­dēt»). Tie­cie­ties re­ali­zēt sa­vas am­bī­ci­jas un ie­gūt pat­stā­vī­gu, ne­at­ka­rī­gu po­zī­ci­ju.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Vēr­sī – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Skor­pi­ons

Ie­priek­šē­jā dzī­vē jau esat iz­gā­ju­ši iek­šē­jos kon­flik­tus un trans­for­mā­ci­ju, tā­pēc ta­gad bei­dziet nu mo­cī­ties un se­vi šaus­tīt, pa­kļau­ties zem­ām kais­lī­bām – jums jā­bal­stās uz Skor­pi­ona augst­ākā lī­me­ņa ie­zī­mēm: paš­iz­zi­ņu, psiho­lo­ģi­ju, arī okul­tis­mu. Iet pa Le­jup­ejo­šā mez­gla ce­ļu, kas vi­li­na bau­dīt asas iz­jū­tas mī­lā un sek­su­āla­jā dzī­vē, dra­ma­tis­kus kon­flik­tus, ir ļo­ti bīs­ta­mi. Jā­at­tīs­ta pa­cie­tī­ba, sta­bi­li­tā­te, iz­tu­rī­ba, jā­tie­cas uz līdz­sva­ru un har­mo­ni­ju, mie­rī­gām at­tie­cī­bām, jā­uz­krāj re­sur­si, jā­sau­dzē ve­se­lī­ba. Tas ne­būs vieg­li un pra­sīs daudz dar­ba, ta­ču ļaus dzī­vot bez past­āvī­gas bai­ļu, trauk­smes un vai­nas sa­jū­tas, kas at­bai­da arī ap­kār­tē­jos.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Dvī­ņos – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Strēl­nie­kā

Šiem ļau­dīm past­āvī­gi gri­bas kaut kur trauk­ties, pie­da­lī­ties avan­tū­rās; vi­ņi aiz­ņem­ti ar sim­tiem dar­bu, ta­ču ne­vie­nu lie­tu ne­no­ved līdz ga­lam. To­mēr jums jā­mā­cās dzī­vot sa­bied­rī­bā, rū­pē­ties par ik­die­nas sī­ku­miem, ie­klau­sī­ties pre­tē­jās pus­es vie­dok­lī un jā­beidz reiz spre­di­ķot, mo­ra­li­zēt un pa­mā­cīt ci­tus. Šo­reiz jums jā­kļūst par skol­nie­ku. At­me­tiet sa­vu dog­ma­tis­ko kon­ser­va­tī­vis­mu un rau­gie­ties uz dzī­vi un tās iz­paus­mēm ar svai­gu ska­tu. At­bal­stu ro­diet la­bā­ka­jās Strēl­nie­ka īpa­šī­bās – sa­vas mi­si­jas ap­zi­ņā, saik­nē ar sa­bied­ris­ka­jiem pro­ce­siem. Dvē­se­les mie­ram la­bi der kom­pro­miss – iz­vē­lie­ties dar­bu, kas sais­tīts ar pār­brau­cie­niem vai ko­man­dē­ju­miem, tas nāks par la­bu ner­vu sis­tē­mai un ve­se­lī­bai.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Vē­zī – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Me­žā­zī

Šie ļau­dis ne­kaut­rē­jas iz­man­tot vi­sā­dus lī­dzek­ļus, lai pa­nāk­tu sa­bied­rī­bas uz­ma­nī­bu un at­zi­nī­bu. Ne­re­ti mēdz iz­tē­lot se­vi par pa­sau­les mo­cek­ļiem, to­mēr pa­klu­sām da­ra vi­su, lai kāp­tu uz pje­des­tā­la. Tie­sa, ir ļo­ti pra­sī­gi ne ti­kai pret ci­tiem, bet arī pret se­vi, tā­pēc bie­ži mēdz sa­slimt, ja ne­tiek ga­lā ar kā­du dar­bu. Mīl smal­ki kri­ti­zēt ci­tus, ta­ču ne­cieš ne ma­zā­ko kri­ti­ku sa­vā vir­zie­nā – tad no­slē­dzas se­vī. La­bi redz ska­bar­gu ci­ta acī un veik­smī­gi slēpj baļ­ķi sa­vē­jā. Ša­jā dzī­vē kar­ma pie­pra­sa pie­vēr­sties ģi­me­nes dzī­vei ar vi­siem tās prie­kiem un rai­zēm, at­tīs­tīt at­bil­dī­bas iz­jū­tu, ar sa­vu emo­ci­ona­li­tā­ti ie­spai­dot ci­tus, pie­dot ci­tiem vi­ņu kļū­das, pa­rā­dīt rū­pes un uz­ma­nī­bu. Pre­tē­jā ga­dī­ju­mā kļū­siet par vien­tu­ļu des­po­tu.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Lau­vā – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Ūdens­vī­rā

Cil­vē­kiem, ku­ru kar­tē ir šā­da ass, dzī­vē kā­du pe­ri­odu var nāk­ties pa­va­dīt vie­nat­nē, zi­nā­mā no­slēg­tī­bā. Tas līdz vi­ņiem la­bāk sa­kār­tot do­mas, vi­su sa­plā­not. Pa­ras­ti drau­gu vi­ņiem nav daudz. Ar lai­ku vi­ņi var kļūt par gru­pē­ju­mu lī­de­riem, priekš­nie­kiem. Vi­ņu uz­de­vums – dar­bo­ties un sa­sniegt mēr­ķus. Tie­sa, jā­at­sa­kās no ve­cās Ūdens­vī­ra ba­gā­žas – no im­pul­si­vi­tā­tes, avan­tū­ris­ma, arī – ne­ma­nā­mī­bas. Arī ne­at­ka­rī­ba, slēpts in­di­vi­du­ālisms jau at­strā­dāts, ta­gad laiks pa­kāp­ties augst­āk, uz pa­tie­so brī­vī­bu – ra­do­šo spē­ju uz­plauk­smi. No Ūdens­vī­ra pa­ņe­miet la­bā­ko – spē­ju uz­tvert jaun­as, ne­or­di­nā­ras vēs­mas, veikt re­for­mas, to­mēr ta­jā pa­šā lai­kā Lau­va aici­na jūs uz­ņem­ties at­bil­dī­bu, būt lī­de­rim, ie­dves­mot, ak­tī­vi at­dot sa­vu ener­ģi­ju ci­tiem, ne ti­kai sev. Ne­pa­rei­zais ceļš – ab­so­lū­ta ne­rē­ķi­nā­ša­nās, ak­la anar­hi­ja, kap­rī­zes, iz­lu­ti­nā­ta cil­vē­ka ciet­sir­dī­gais ego­isms.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Jau­na­vā – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Zi­vīs

Jūs vēl sap­ņo­jat un ti­cat ide­āla­jai pa­sau­lei, uto­pi­jai, kur val­da līk­sme un prieks. Ta­ču dzī­vot ti­kai ar šā­du pār­lie­cī­bu mū­su pa­sau­lē ir vi­sai mo­ko­ši, un nav prā­ta darbs mek­lēt zu­du­šo pa­ra­dī­zi mū­ža­me­žu pus­tum­sā vai no­slē­pu­mai­nās kal­nu alās. Jums vien­mēr va­jag at­bal­stu no ār­pu­ses, vieg­li mē­dzat zau­dēt dū­šu. Vai­rāk iz­man­to­jiet sa­vu spē­cī­go in­tu­īci­ju, eks­tra­sen­so­rās spē­jas! Pie­tiek arī iz­da­bāt sa­vām vā­jī­bām, pie­nā­cis laiks at­tīs­tīt at­bil­dī­bas un pie­nā­ku­ma iz­jū­tu. Jā­sāk strā­dāt re­āla­jā dzī­vē, pie­mē­ram, me­di­cī­nas vai pa­kal­po­ju­mu jo­mā – tur ju­tī­sie­ties kom­for­tab­li, jo la­bi iz­jū­tat cil­vē­kus, pro­tat pie­lā­go­ties, zie­do­ties. At­sa­kie­ties no kai­tī­giem ie­ra­du­miem, no jū­te­lī­bas un bai­lēm, mā­cie­ties plā­not lai­ku un val­dīt pār se­vi, īs­te­not sa­vas ide­jas.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Sva­ros – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Aunā

Ik­vie­nā dzī­ves jo­mā var kļūt par pirm­at­klā­jē­ju, tie­sa, ta­gad vi­ņam pa­šam va­ja­dzī­gi at­bal­stī­tā­ji, sa­va ko­man­da. Sa­dar­bo­ties ar šā­du per­so­nu nav vieg­li, jo trau­cē pa­aug­sti­nā­tā im­pul­si­vi­tā­te un emo­ci­ona­li­tā­te, arī pār­mē­rī­gā paš­ap­zi­ņa. Te nu kar­mas li­kums pra­sa, lai dar­bi at­bil­stu vār­diem, so­lī­ju­mi tik­tu pil­dī­ti un vai­rāk uz­ma­nī­bas tik­tu pie­vērsts ik­die­nas sī­ku­miem. No ag­re­sī­va ka­ra­va­do­ņa nu jā­pār­vēr­šas mie­ra vēst­nie­kā. Jā­tiek va­ļā no ne­pa­cie­tī­bas, ne­ie­cie­tī­bas, no sno­bis­ma. Ne­grūs­tiet ci­tus ar el­ko­ņiem, lai tik­tu rin­dā pir­mais, bet la­bāk mē­ģi­niet vi­su sa­ru­nāt pa la­bam! Jums jā­tie­cas pēc līdz­sva­ra dzī­vē, pēc mie­ra un tais­nī­gu­ma, pēc ne­stei­dzī­bas. To­mēr ne­at­sa­kie­ties no gai­šā­ka­jām Auna īpa­šī­bām – bez­bai­lī­bas, pat­stā­vī­bas, ga­ta­vī­bas vien­mēr steig­ties pa­lī­gā.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Skor­pi­onā – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Vēr­sī

Pir­mo dzī­ves pus­i pa­ras­ti strā­dā ne­pie­cie­ša­mī­bas dēļ, bet ot­ro – kā­das ide­jas vār­dā. Arī ap­pre­cas pa­ras­ti pa­vē­lu. Šķir­ša­nās no tu­viem, mī­ļiem cil­vē­kiem, lai arī sā­pī­ga, vē­lāk nāks par la­bu un pa­lī­dzēs jums pār­dzimt jaun­ā kva­li­tā­tē. Vis­pār šī ass ie­zī­mē pa­nā­ku­mus, pa­tei­co­ties eks­tre­mā­liem dzī­ves pa­grie­zie­niem. Vē­lams at­rast sev dzī­ves sko­lo­tā­ju, ga­rī­go pa­va­do­ni, uz­ti­ca­mu, gud­ru drau­gu. Jā­cī­nās ar pie­ķer­ša­nos man­tai, ma­te­ri­ālām vēr­tī­bām; ar sko­pu­mu, ego­cen­tris­mu, pār­mē­rī­gu kais­lī­bu. Pie­vēr­siet uz­ma­nī­bu la­bā­ka­jam no «Vēr­ša pie­dā­vā­tās prog­ram­mas» – iz­tu­rī­bai, pa­cie­tī­bai, sa­prā­tam, pa­ze­mī­bai. Bei­dziet se­vi šaus­tīt un ķi­dāt, bet ne­aiz­mir­stiet par ve­se­lī­gu paš­kri­ti­ku. Gal­ve­no vē­rī­bu vel­tiet ga­rī­ga­jai at­tīs­tī­bai, paš­iz­zi­ņai, ra­do­ša­jām iz­paus­mēm, so­ci­ālā tais­nī­gu­ma ie­vē­ro­ša­nai. La­bi no­dar­bo­ties ar ener­ģē­tis­ka­jiem vin­gri­nā­ju­miem, pie­mē­ro­tī­ba ne­for­mā­lā lī­de­ra lo­mai.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Strēl­nie­kā – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Dvī­ņos

Laiks teikt ar­die­vas viegl­prā­tī­bai un virs­pu­sī­bai, strau­ja­jām no­ska­ņo­ju­ma svār­stī­bām, tiek­smei slēp­ties aiz au­to­ri­tā­tēm un pār­mē­rī­gai pļā­pī­bai. To­ties no­teik­ti pie­sar­gā­jiet sa­vu lie­lis­ko ta­lan­tu – ar pa­tie­su ie­in­te­re­sē­tī­bu uz­klau­sīt un uz­krāt in­for­mā­ci­ju. To lie­lis­kā sa­ska­ņā ar dvē­se­les pra­sī­bām va­rat ap­vie­not ce­ļo­jot. Viens no jū­su kar­mis­ka­jiem uz­de­vu­miem ir tie­ši da­žā­du kul­tū­ru iz­prat­ne, cil­vē­ku ap­vie­no­ša­na. Jūs vairs ne­drīk­stat (kā ie­priek­šē­jā dzī­vē Dvī­ņu ādā) vien­kār­ši laist in­for­mā­ci­ju sev cau­ri kā siets, nē, ta­gad uz tās bā­zes, iz­man­to­jot uz­krā­to pie­re­dzi, jā­at­tīs­ta un tā­lāk jā­iz­pla­ta jau sa­vas ide­jas. Lie­lis­ki dar­bo­ties arī iz­glī­tī­bas jo­mā.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Me­žā­zī – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Vē­zī

Jau no bēr­nī­bas šie cil­vē­ki dzī­vo sa­vu emo­ci­ju un pār­dzī­vo­ju­mu va­rā, sā­pī­gi pār­dzī­vo­jot jeb­kā­da vei­da uz­bru­ku­mus no ār­pu­ses. Laiks kļūt dros­mī­gā­kam un skaid­ru ska­tu pa­lū­ko­ties ap­kārt, tvert dzī­vi vieg­lāk. Laiks «pār­griezt na­bas­sai­ti« un kļūt ne­at­ka­rī­gā­kam, īpa­ši tas at­tie­cas uz dzī­ves­vie­tu un ģi­me­ni. Pro­tams, tas ne­no­zī­mē, ka jā­at­sa­kās no sa­vām mā­jām un ģi­me­nes, ta­ču tai jā­būt dro­šai aiz­mu­gu­rei, ne­vis mū­žī­gai ali­ņai, kur slēp­ties no «ļau­nās pa­sau­les». Arī tra­dī­ci­ju cie­nī­ša­nu va­rat dro­ši ņemt jaun­ajā dzī­vē – lai tās at­bal­sta, mērķ­tie­cī­bu, tiek­ša­nos pēc di­na­mis­kas at­tīs­tī­bas, māk­slu do­māt skaid­ri. Ejiet uz priekš­u, zem kā­jām jū­tot dro­šu, sta­bi­lu fun­da­men­tu – ti­kai pēc tam glu­ži kā kal­nu āzis le­ciet dro­ši no tā nost – uz nā­ka­mo at­bal­sta pun­ktu! Pats la­bā­kais, ja iz­do­das iz­vē­lē­ties sa­vu mēr­ķi un cie­ši tam se­kot, iz­vē­lo­ties mak­si­mā­lis­ta pie­gā­jie­nu.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Ūdens­vī­rā – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Lau­vā

Jūs mī­lat se­vi pa­rā­dīt la­bā­ka­jā gais­mā, jums pie­mīt ne­iz­sīk­sto­ša ener­ģi­ja un zi­nāms val­do­nī­gums, pro­tat iz­man­tot ci­tus sa­vu mēr­ķu sa­snieg­ša­nai, mē­dzat pa­zi­ņas šķi­rot pēc iz­de­vī­gu­ma prin­ci­pa. Bū­tu vis­no­taļ jau­ki, ja jūs to­mēr mē­ģi­nā­tu no tā at­teik­ties un sāk­tu cie­nīt ci­tus cil­vē­kus ne ti­kai pēc taus­tā­mā la­bu­ma, ko vi­ņi var sniegt. Mā­cie­ties pa­lī­dzēt, ne­gai­dot at­lī­dzī­bu. Cī­nie­ties arī par ci­tu tie­sī­bām (at­ce­rie­ties mult­fil­mu «Dā­va­na vis­vā­jā­ka­jam»? Lūk, šīs ass la­bā­kais īs­te­no­jums!).

Ne­uz­spie­diet ci­tiem sa­vu vie­dok­li, ne­po­zē­jiet tik tra­ki! Ci­tiem ir sa­va dzī­ve, tur­klāt jūs vi­siem ne­va­rat uz­spiest sa­vu au­to­ri­tā­ti. At­klā­jiet se­vī ra­do­šu per­so­nī­bu, brī­vu un vien­ga­ba­lai­nu! Mā­cie­ties ne­sa­vtī­gi drau­dzē­ties, iz­strā­dā­jiet ob­jek­tī­vu ska­tī­ju­mu, rā­diet ļau­dīm jaun­us ce­ļus, un pats pa­lik­siet jauns, jo ar Ūdens­vī­ru sais­tī­ta hro­no­ma­ģi­ja – caur šo zī­mi tiek pa­snieg­ta at­slē­ga uz mū­žī­go jau­nī­bu.

Aug­šup­ejo­šais Mē­ness mezgls Zi­vīs – Le­jup­ejo­šais Mē­ness mezgls Jau­na­vā

Jums laiks no­lais­ties uz grē­cī­gās Ze­mes – te dau­dziem va­jag jū­su pa­lī­dzī­bu. Pro­tams, tad, kad ie­mā­cī­sie­ties at­teik­ties no sa­va ul­tra­ego­is­ma. Ne­slē­pie­ties aiz bur­tiem un no­tei­ku­miem, lai ti­kai ne­kas ne­bū­tu jā­da­ra, bet la­bāk mā­cie­ties uz­tvert ga­rī­go sā­kot­ni kā ma­tē­ri­ju un ar to dar­bo­ties tie­ši tā­pat. Me­di­cī­na, ju­ris­pru­den­ce, so­ci­ālā ap­rū­pe, psiho­lo­ģi­ja – lūk, jū­su jaun­ās dzī­ves jo­mas! At­brī­vo­jie­ties arī no pār­lie­kā pe­dan­tis­ma, sī­ku­mai­nī­bas, ap­rē­ķi­na, ne­uz­ti­cī­bas, skep­ti­cis­ma, dzē­lī­gu­ma un tiek­smes par vi­siem sar­do­nis­ki pa­smī­nēt. Pie­vēr­sie­ties Jau­na­vas gai­ša­jai pus­ei – skaid­ra­jam sa­prā­tam, pie­nā­ku­ma iz­jū­tai, at­bil­dī­bai, ta­jā pa­šā lai­kā at­tīs­tot in­tu­īci­ju un jū­tī­gu­mu, as­kē­tis­mu, da­bas iz­jū­tu.

__

* Ek­lip­ti­ka ir de­bess sfē­ras pil­nais ap­lis, ga­da lai­kā Sau­les (cen­tra) veik­tais no Ze­mes re­dza­mais ceļš. Uz tās no­tiek vi­si Mē­ness un Sau­les ap­tum­su­mi. Pla­šā­kā no­zī­mē par ek­lip­ti­ku mēdz dē­vēt jeb­ku­ru gais­mu iz­sta­ro­jo­ša vai at­sta­ro­jo­ša de­bess ķer­me­ņa pil­no ap­li.