arrow_downwardPasaulē

Eiropas Centrālās bankas vakardienas lēmums tirgus analītiķiem nebija pārsteigums – t.s. galvenās bāzes procentu likmes palielināšana par 0,25 procentu punktiem līdz 4% bija tikai kārtējais pakāpiens nu jau gadu ilgušajā procentu likmes audzēšanā. No Latvijas viedokļa šādos apstākļos gan ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami panākt daudzu politiķu un arī Latvijas Bankas piesaukto nepieciešamību pēc kreditēšanas palielināšanas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.

"Nav saprotams, vai esošā koalīcija šobrīd grib strādāt kopā, vai to nevēlas," Neatkarīgās diskusiju raidījumā "Kariņa valdība sevi izsmēlusi - lai dzīvo valdība" sacīja Mārtiņš Kossovičs (Progresīvie).

Pasaules Banka (PB) jaunākajās ekonomikas prognozēs palielinājusi pasaules šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 1,7% kāpumu.

Varšavā svētdien notika opozīcijas rīkots protesta gājiens pret Polijas konservatīvo valdību, un, pēc galvaspilsētas pašvaldības sniegtās informācijas, tajā piedalījās apmēram 500 000 cilvēku.

ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstīja likumu par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu, novēršot valsts defolta draudus divas dienas pirms Finanšu ministrijas noteiktā termiņa.

Lielbritānijā sestdien otro dienu turpinās dzelzceļa darbinieku streiks.

Savaldot inflāciju, EURIBOR likmes varētu krist tuvāko divu gadu laikā, aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska.

Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 1,9%, liecina valsts statistikas biroja "Rosstat" apkopotā informācija.

Pēc 18 mēnešus ilgas publiskas ķildas par cenām Īrijas aviokompānija "Ryanair" ir paziņojusi par vairāku miljardu dolāru darījumu par 300 "Boeing" 737 MAX 10 lidmašīnu iegādi

Preces no Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā miljarda eiro vērtībā "pazudušas" tranzītā caur Krieviju ceļā pie saņēmējiem Armēnijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, ceturtdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz atvērto avotu informāciju.

Desmit eiro par kausu alus ir īstena “trekno gadu” cena pat tad, ja tāda tā ir Tallinas vietā, kur apgrozās turīgākie pilsētas švīti, vai viņu biznesa partneri. To var uzskatīt arī par kārtējo indikāciju “cenu burbulim”, kas “izpūties” pāri Eiropai, un mūsu ziemeļu kaimiņvalsts šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Drīzāk otrādi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena brīdinājusi, ka Savienotajām Valstīm jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus.

ASV finanšu regulatori pārņēmuši Kalifornijas grūtībās nonākušo banku "First Republic Bank", kuru iegādāsies banka "JPMorgan Chase Bank", pirmdien paziņoja ASV Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija (FDIC).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piektdien aicināja Eiropas centrālās bankas "nonāvēt inflācijas nezvēru" ar procentu likmju palielināšanu.

Neraugoties uz to, ka kopš pagājušā gada rudens ASV dolāra vērtība pret eiro ir nedaudz mazinājusies, abu valūtu savstarpējā sacensība turpinās un ietekmēs sadzīviskos procesus arī pie mums Latvijā.

Polija no piektdienas atsākusi Ukrainas labības un citu pārtikas produktu tranzītu caur savu teritoriju, daļēji atceļot gandrīz nedēļu spēkā bijušo importa aizliegumu, kas tika ieviests saistībā ar vietējo lauksaimnieku protestiem.

Projekts, kura mērķis ir Polijā uzbūvēt 20 mazos modulāros kodolreaktorus (“SMR”), straujiem soļiem virzās uz priekšu. Nule kā divas ar ASV valdību saistītas finanšu organizācijas piekritušas šim nolūkam piešķirt 4 miljardu dolāru aizdevumu uz Polijai izdevīgiem nosacījumiem.

Jaunākās pasaules ekonomikas prognozes Starptautiskā valūtas fonda (SVF) skatījumā nav neko iepriecinošas, proti, šogad globālās ekonomikas attīstība būs vārga un lēnāka nekā iepriekšējā gadā. Monetārās organizācijas prognozēs gan nav iekļauti radikāli scenāriji, kas būtu saistīti ar tālāku banku sektora šūpošanos, Ķīnas nekustamā īpašuma sektora sabrukumu vai parādu krīzes atkārotu atsākšanos.

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Pēkšņais naftas cenu lēciens, kas pāršalca pasauli pagājušās nedēļas sākumā, neturpinājās, un pagaidām ir iemesls uzskatīt, ka melnā zelta sadārdzināšanās varētu būt izsmelta. Taču vēl pastāv iespēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks piedzīvots vien relatīvi neliels kāpums.