3.lapa
FIB informācija par Ziemeļkorejas starptautisko sankciju apiešanu
Kā iepriekš ziņots un pamatots FIB sniegtajā informācijā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs. Jāuzsver - ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem - šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.
Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem.
Latvijas finanšu tirgus dalībnieku ievērībai, lai mazinātu risku tikt izmantotiem starptautisko sankciju prasību apiešanā vai pārkāpšanā.
•Finanšu pakalpojumu sniedzēji nodrošina sankciju prasību izpildi, pārsvarā izmantojot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas ne visos gadījumos ir pietiekami. Daļai tirgus dalībnieku jau ir noteiktas atsevišķas kontroles sistēmas sankciju prasību izpildei.
•Nav pieļaujami sankciju prasību izpildi samazināt līdz speciālo sarakstu skrīningam. Katram finanšu tirgus dalībniekam ir jānosaka un jāpārzina savu finanšu pakalpojumu un klientu bāzes riska profils un ar to saistītie specifiskie sankciju pārkāpumu riski. Atbilstoši tiem ir jāizstrādā un jāievieš papildu normatīvais un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas ļauj pietiekami, efektīvi un savlaicīgi kontrolēt minēto sankciju pārkāpumus.
•Pastiprināta uzmanība jāpievērš ģeogrāfiskajam riska faktoram, kā arī preču eksporta/importa un transporta pakalpojumu darījumiem, kuros jāvērtē dubultā pielietojuma preču piegādes iespējas sankcionētām personām vai valstīm.
