2.lapa
Kā atzīmēja Dreibants, lai sadarbība izveidotos veiksmīga, VID inspektoriem būtu nepieciešama kaut neliela izpratne par jomu, kurā notiekošos procesus viņiem uzdots pārbaudīt.
"LVRA būtu varējis efektīvi konsultēt VID darbiniekus par to, kā noris restorānu darbība, un it īpaši par to, kā izturēties pārbaudes laikā, lai netraucētu un nešokētu restorāna viesus, tādējādi radot uzņēmumiem zaudējumus, kas taču nebūtu vēlams, jo kurš gan tādā gadījumā maksātu nodokļus? Vēlos uzsvērt - man nav iebildumu pret to, ka tiek veiktas pārbaudes, bet liela problēma ir tā, ka VID darbinieki šo procesu veic nekorekti, neētiski un neefektīvi - viesu klātbūtnē tiek "pratināti" uzņēmuma darbinieki, VID pārstāvji stundām ilgi sēž restorānā, pārvēršot to par savu personīgo biroju, kas rada restorānam tiešus zaudējumus - katrai restorāna sēdvietai sevi ir jāatpelna, ja restorāns vēlas "izdzīvot"," stāstīja Dreibants.
Viņš arī teica, ka LVRA neesot komunicējuši ar ēdināšanas biznesa pārstāvjiem, pirms sākt sadarbību ar VID, lai uzklausītu uzņēmēju problēmas un idejas par to, kādas pārmaiņas industrijā nepieciešams ieviest, lai ēdināšanas bizness neatrastos "pelēkajā zonā".
Uzņēmējs Dreibants arī skaidroja, ka "ēnu ekonomikas" process sākas tad, kad VID, piemēram, martā bloķēja uzņēmuma bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu.
"Neiedziļinoties, ignorējot to, ka restorāni gada pirmos mēnešus strādā ar zaudējumiem un naudas trūkst gan algām, gan īres maksai, gan produktiem. Tas ir mirklis, kad mums jāsāk "shēmot", lai spētu norēķināties ar darbiniekiem, ar produktu piegādātājiem, un lai nopelnītu naudu un, galu galā, samaksātu šo nodokļu parādu," atzina uzņēmējs.
