Mikrouzņēmums ir Latvijas nodokļu sistēmas padēls. Bet valdošajiem arvien liekas, ka tauta ir „atēdusies” un saņem pārāk daudz – pat (!) 720 eiro mēnesī uz rokas. Tāpēc Finanšu ministrija ik gadu kopā ar budžetu iesniedz izmaiņas likumā par mikrouzņēmumiem. Izmaiņu ziņā pats ražīgākais bija 2015. gads – likmes un likuma normas mainījās, šķiet, divas vai trīs reizes. Rezultātā – izmaiņas tika pieņemtas 2015. gadā, bet spēkā tās stājas no 2017. gada 1. janvāra. Tātad – no 2017. gada 1. janvāra mikrouzņēumiem paredzētas kardinālas izmaiņas nodokļa aprēķinā un nomaksā. Turklāt izskatās, ka korekciju vairs nebūs. Kas tad mainās?
Pirmkārt, sākot ar 2017. gadu, mainās pati nodokļa likme. Vienotās nodokļa likmes 9% apmērā no apgrozījuma summas ( neto ienākuma) vietā tiek ieviestas divas - 5 un 8 procentu - likmes. Ja ienākums bijis no nulles līdz 7000 eiro, nodoklis tiek aprēķināts un maksāts atbilstoši 5% likmei, bet, ja tas bijis no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro - saskaņā ar 8% likmi. Bet, ja ienākuma summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro, nodoklis, tāpat kā līdz šim, tiek maksāts saskaņā ar paaugstināto likmi. Ar nodokli apliekamā ienākumu summa tiek rēķina gada ietvaros no katra gada sākuma.
Piemēram, janvārī ienākums ir 2000 eiro, februārī - 2500 eiro, martā un aprīlī - pa 3000 eiro, maijā 2200, jūnijā 2000 eiro.Tātad ienākumu summa jaunajā gadā pirmajā ceturksnī ir 7500 eiro un nodoklis par pirmajiem 7000 eiro tiek aprēķināts saskaņā ar likmi 5% (350 eiro), bet par 500 eiro virs 7000 tas tiek rēķināts jau saskaņā ar paaugstināto likmi - 8% (40 eiro). Tātad par pirmo ceturksni nodokļa summa ir 390 eiro (350+40). Nodoklis par otro ceturksni jau pilnībā tiek aprēķināts saskaņā ar 8% likmi - 576 eiro (8% no 7200).
Taču 2017. gadā visi mikrouzņēmuma statusā esošie nodokļu maksātāji maksās tikai 5% nodokli par jelkāda apmēra ienākumiem. Tāpēc, ka likumā paredzēts pārejas periods „vecajiem” mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un nodokļu aplikšanas atlaižu periods jaunajiem maksātājiem. Pārejas un atlaižu periodi sakrīt. Tie ilgs trīs gadus. „Vecajiem” nodokļu maksātājiem - tiem, kuri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu saņēma līdz 2014. gada 31. decembrim, šo pārejas periodu sāk skaitīt no 2015. gada. Proti - 2015.,2016. un 2017. gadā „vecajiem” mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem tas tiks aprēķināts tikai saskaņā ar 5% likmi. Tiem no viņiem, kuri 2017. gadā izdzīvos un saglabās šo statusu arī 2018. gadā, aprēķinot nodokli, tiks piemērotas jau divas likmes - vispirms 5%, tad 8%.
Otrkārt, sākot ar 2017.gadu ne tikai pazeminās (no 9 uz 5 procentiem) pati nodokļa likme, bet arī mikrouzņēmumiem top noteikti obligātie valsts sociālās apdrošināšanas (VSAOI) maksājumi. Līdz šim sociālie maksājumi bija mikrouzņēmuma nodokļa sastāvdaļa: 65% aprēķinātā un nomaksātā nodokļa nonāca valsts speciālajā budžetā kā sociāls maksājums par mikrouzņemuma darbinieku. Tālāk speciālajā budžetā šis nodoklis tika dalīts „uz galviņām” un ieskaitīts konkrēta darbinieka rēķinā proporcionāli viņa darba algai kopējā uzņēmuma algu fondā.
Tagad, precīzāk - 2015. gadā, valdība lēma, ka tāda lietu kārtība un sociālo maksājumu apjoms nenodrošina „normālu” vai „pietiekamu”” mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību. Un tāpēc, sākot ar 2017. gadu, tiek ieviesti atsevišķi sociālie maksājumi par katru nodarbināto. Minimālais obligātā sociālā maksājuma apjoms valsts sociālajai apdrošināšanai par mikrouzņēmuma darbinieku ir 34,09% no minimālās mēnešalgas. 2017. gadam tie ir 129,54 eiro par cilvēku (34,09% no380 eiro).
Taču te atkal tiek noteikts pārejas periods, un minimālais sociālais maksājums 2017. gadā būs nedaudz mazāks - 97,16 eiro - ne no visas minimālās mēnešalgas summas, bet tikai ar ¾ daļas(380 eiro*3/4=285 eiro*34.09%). Vārdos izklausās skaisti, praksē - ne visai.
Lai saprastu, kas un kā 2017.gadā mainās mikrouzņēmumu nodokļu maksājumos, mēs izveidojām pāris aprēķinu tabulas. Pirmais aprēķins - ņemam teorētisko mikrouzņēmumu maksimumu - 100 tūkstoši eiro ienākums gadā, nauda ienāk vienmērīgi ( proti - 8.333,33 eiro mēnesī) un uzņēmumā nodarbināti pieci cilvēki.
Tabulā nr.1 redzams, ka nodarbinot piecus vai četrus cilvēkus 2017. gadā rodas nodokļa piemaksa. Taču, ja nodarbināti trīs, divi vai viens cilvēks, parādās nodokļa ekonomija. Taču tas ir vien teorētisks piemērs, jo praksē tādu uzņēmumu gandrīz nav.
Turpmākie aprēķini veikti vairāk vai mazāk reāliem uzņēmumiem ar reālu, nelielu mēneša ienākumu līmeni, kuros nodarbināts viens vai divi cilvēki:Tabula nr.2
Te situācija ir bēdīga visos gadījumos. Darba devējam visos gadījumos nāksies maksāt vairāk. Turklāt, ja, pastāvot minimālam ienākumam - 150 eiro mēnesī, 2016.gadā darba devējs varēja izmaksāt mazu algu (50-75 eiro) diviem cilvēkiem, tad 2017. gadā naudas algām viņam vienkārši neatliek. Bet, ja vienu atlaist, tad palikušais saņems algu zem 2016.gada līmeņa.
Taču arī tas vēl nav viss. Ja 2016.gadā, kad nebija ienākumu un naudas, varēja nemaksāt nodokli un darbiniekiem algu, tad 2017. gadā tas neies cauri. Jo 2017.gadā sociālos maksājumus no minimuma nāksies maksāt vienmēr! Pat ja nav ienākumu un naudas algām! Šajā gadījumā darbosies valsts sociālajai apdrošināšanai veltītā likuma norma, kura aprakstīto gadījumu neaplūko…
Tātad - esam aplūkojuši principiālās izmaiņas, kas sagaida nodokļu maksātājus 2017. gadā. Lēmums saglabāt vai nesaglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu 2017. gadā ir jūsu ziņā. Atgādināšu, ka šis statuss ir spēkā visa kalendārā gada ietvaros un atteikties no tā uz 2017. gadu var tikai līdz 2016. gada 15. decembrim. Pēc tam būs par vēlu.
