Rīgā un vairākās citās apdzīvotās vietās tiek izplatītas eirone.lv skrejlapas, kuras domātas skaidrošanai, kāpēc eiro ieviešana Latvijai ir nevēlama.
Kā jau norādīju rakstā „Mīts par cīnītājiem pret eiro ieviešanu”, šo skrejlapu saturs ir maldinošs. Gandrīz viss, ar ko skrejlapas teksta sastādītāji baida iedzīvotājus, jau sen ir noticis fakts. Vēl vairāk – lai arī 87% Latvijas iedzīvotāju ir pret eiro ieviešanu, vietvalžu administrācija jau ir pieņēmusi lēmumu par eiro ieviešanu un tā jau faktiski ir sākusies. Tik daudz par demokrātiju, ja kādam vēl palikušas ilūzijas.
Latvijai nekad nav bijis savas valūtas
Lai arī LR likumos lats ir pasludināts par vienīgo norēķināšanās līdzekli Latvijas teritorijā, praksē tas jau no iesākuma netiek ievērots, piemēram, banku kredīti un citi darījumi visu šo laiku lielākoties īstenoti eiro, dolāros vai citās ārvalstu valūtās. Lats vispār nav suverēna valūta, jo tas tiek emitēts tiešā atkarībā no ASV dolāru (vai ASV parādzīmju) rezervēm Latvijas Bankā, bet tā apmaiņas kurss sākotnēji bija piesaistīts SDR valūtu grozam, bet tagad – eiro kursam. Lata emisijas apjoms savukārt atkarīgs no dolāra vai ASV parādzīmju rezervju apjoma LB – proti, lai papildus emitētu vienu jaunu latu, vispirms ir jānopērk vai jāaizņemas gandrīz divi dolāri. Un arī pati LB ir pilnīgi neatkarīga no vietējās administrācijas (valdības un Saeimas), bet pakļaujas SVF, ECB (ASV dominētajam Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Centrālajai bankai) un citām ASV dominētām globālām finanšu institūcijām. Arī Latvijas komercbanku sistēma vairs nepieder Latvijai, līdz ar to visas naudas plūsmas un apjomus Latvijas teritorijā kontrolē ārēji spēki.
No tā izriet divas svarīgas atziņas:
Latvijai visus šos 20 gadus nav bijis patstāvīgas monetārās un fiskālās politikas – tā visu šo laiku diktēta no ārienes.
Lats būtībā līdzinās okupācijas varas emitētiem norēķināšanās taloniem, kuri aiz sentimentāliem apsvērumiem nosaukti par latiem.
Lata „segums” ir ASV dolāru (vai ASV parādzīmju) rezerves un samērā nelielas zelta rezerves. Turklāt par t.s. Latvijas zelta statusu nav skaidri pierādāmas informācijas. Atliek norādīt, ka arī ASV dolārs kopš 1971. gada ir bez seguma, ja par šādu segumu neuzskatīt ASV militāro potenciālu un diplomātisko ietekmi. Tātad izriet, ka lats ir nenosegti papīrīši, kas „segti” ar citiem nenosegtiem papīrīšiem (vai digitāliem skaitļiem ASV valsts kases datu bāzēs).
No tā, protams, izriet arī konstatējums, ka pati Latvija nav suverēna, neatkarīga valsts, bet atbilst visiem galvenajiem koloniālas teritorijas parametriem. Latvija ir duāla kolonija, kas pakļaujas gan ASV, gan Briseles noteikumiem.
Arī eiro nav suverēna ES valūta
Šo konstatējumu varētu iztirzāt visai plaši, taču šajā rakstā norādīšu tikai uz galveno.
Pirmkārt, Eiropas Savienībai nav vienotas fiskālās politikas, jo katrai dalībvalstij ir sava fiskālā politika. Šis trūkums tiks novērsts, ja Eiropas Savienība pārtaps par unitāru federāciju. Šis process ir jau sācies.
Otrkārt, pats eiro ir tikai ASV dolāra atvasinājums. Mūsdienu globālajā sistēmā ASV dolārs ir ne vien ASV nacionālā valūta, bet arī visas pasaules rezerves valūta un visas pasaules savstarpējās tirdzniecības valūta. Visas valstis, arī pati ES dolāru izmanto gan kā rezerves valūtu, gan kā valūtu, ar kuru tiek kārtoti eksporta un importa darījumi, kā arī starptautiskās banku operācijas. Piemēram, ja Vācijas vai Francijas uzņēmums grib norēķināties par naftu vai gāzi, tam vispirms savi eiro jākonvertē dolāros.
Ir tikai dažas valstis, piemēram, Ķīna un Krievija, kuras noslēgušas līgumu, ka tirgosies bez dolāra starpniecības. Ir bijušas arī tādas valstis kā Irāka, kuras savas dabas bagātības mēģināja pārdot nevis par dolāriem, bet par eiro. Pret šīm valstīm ASV vērsa savu militāro potenciālu.
Šis dolāra globālais monopols beigsies vien tad, kad vērā ņemama valstu grupa pilnīgi atteiksies no dolāra kā rezerves un starptautiskās tirdzniecības valūtas, vietā radot alternatīvu monetāro sistēmu. Tāds nolūks bija Lībijas vadonim M. Kadafi kopā ar vairākām Ziemeļāfrikas valstīm. Kā tas beidzās, mēs jau zinām. Līdzīgā virzienā sākušas iet t.s. BRICKS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrikas republika un valstis, kas šai savienībai sākušas pieslieties), kā arī topošā Eirāzijas savienība, ja tāda izveidosies.
Treškārt, finanšu krīzi Eiropā izraisīja galvenokārt ASV lielāko banku politika, kuras vienā vārdā pieņemts saukt par Volstrītu. Krīze Eiropā sākās ar koordinētu ASV banku spekulatīvu uzbrukumu Eiropas banku sistēmai, kurš sākās 2010. gada maijā. Pašlaik turpinās Volstrītas un Londonas Sitijas nepieteiktais finanšu karš pret Eiropu. Par to nav pieņemts rakstīt globālajos mēdijos, bet tas ir fakts, kas izpaužas arī kā konkrētu Goldman Sachs bankas ierēdņu iecelšana tehnokrātiskos amatos vairākās Rietumeiropas valstīts, kā Grieķijā un Itālijā.
Secinājumi
Ja neskaita ilūzijās vai stāvokļa neizpratnē balstītu nacionālo pašapziņu, kas, protams, cietīs, eiro ieviešana neko būtiski Latvijas bēdīgajā stāvoklī nemainīs.
Jā, nāksies aizņemties vēl dažus miljardus, ko iemaksāt eiro stabilizācijas un citos fondos, bet Latvijas izlaupīšana, depopulācija un iedzīšana parādos notiek tik un tā – neatkarīgi no formālas eiro ieviešanas. Jā, būs arī zināmi ietaupījumi uz valūtu maiņas rēķina, bet tie kopīgo bilanci daudz nemainīs. Fakts ir tāds, ka Latvijas ārējais parāds jebkurā gadījumā turpinās augt aizvien straujākos tempos, bet jau tagad tas ir nesamaksājams.
Kāds var iebilst, ka piemēram, Zviedrija, Dānija un Lielbritānija pat nedomā šķirties no savas nacionālās valūtas. Taču šis salīdzinājums ir nevietā, jo, pirmkārt, nosauktās valstis ES iestājās uz citiem, daudz labvēlīgākiem noteikumiem, un, otrkārt, iestāšanās brīdī šo valstu ekonomikas bija nesalīdzināmi labākā stāvoklī nekā tirgus reformu izpostītajai Latvijai.
Pateicis to, es negribu atstāt iespaidu, ka vispār nekas nav jādara mūsu dzimtenes labā.
Ir jādara, turklāt ļoti daudz. Jāpaveic šķietami neiespējamais. Ja Latvija grib atgūt savu brīvību un rīcībspēju, no Eiroimpērijas jāaiziet vispār! Bez tam pakāpeniski jādistancējas arī no Amerikas impēriskajām avantūrām.
