Praktiski visi Latvijas mēdiji un visi t.s. politiskie spēki tagad iesaistījušies etniskas konfrontācijas straujā eskalācijā, par ko esmu brīdinājis jau vairākkārt, piemēram, rakstā “Latvija tiek gatavota lielai izlaupīšanai un etniskai konfrontācijai”.
Latviski rakstošie mēdiji par šo konfrontāciju vaino Lindermani, Osipovu un Rīgas mēru Ušakovu. Esam aizmirsuši, ka latviešu valodas valstiskais statuss jau 20 gadus ir konstitucionāli nostiprināts, un neviens šo statusu neapšaubīja. Jau sen panākto Status Quo valodu jautājumā pirmā izkustināja nacionālā apvienība VL!, pirms 10 Saeimas vēlēšanām vācot parakstus, kuru mērķis bija no t.s. krievu skolām izskaust pēdējās stundas, kuras tur vēl tika pasniegtas krieviski. Tāpēc būsim taisnīgi pret sevi un citiem: augsni Lindermana un Osipova panākumiem sagatavoja VL! un tie, kuri, neiedziļinājušies jautājumā, nobalsoja VL! iniciētajā referendumā. Pirms VL! provokācijas Lindermans un Osipovs Latvijas politikā bija marginālas figūras, bez mazākajām izredzēm mobilizēt krieviski runājošo masas.
Es VL! provokācijā saskatu divus galvenos mērķus:
ASV un NATO uzdevumā destabilizēt stāvokli pie Krievijas robežas;
novērst sabiedrības uzmanību no citiem graujošiem procesiem Latvijā.
Destabilizācijas mērķi
Lasot pasaules ziņas, vērojam, kā ASV impērija un tās militārais instruments NATO destabilizē veselus resursiem bagātus reģionus Āfrikā, Vidējos austrumos, Kaspijas reģionā un Vidusāzijā. Destabilizācijai tiek izmantotas šo valstu iedzīvotāju nacionālās, reliģiskās, klanu un etniskās atšķirības. Šo operāciju galvenais mērķis ir pārņemt totālu kontroli pār Eirāzijas resursiem, tādējādi paildzinot arī bankrotējušās finanšu sistēmas mūžu. Šo operāciju mērķis ir sagraut arī pēdējās valstis, kuras šādai resursu sagrābšanai pretojas: Sīriju, Irānu, Pakistānu, Ķīnu, Krieviju, Baltkrieviju u.c. Par placdarmu Krievijas un Baltkrievijas destabilizācijai tiek izmantotas bijušās Varšavas bloka valstis, kurās jau izvietotas pret Krieviju vērstas raķešu sistēmas, un bijušās PSRS republikas: Grūzija, Ukraina, Moldāvija, Vidusāzijas republikas un arī Latvija. Katrā no šīm valstīm destabilizācijai tiek izmantotas iedzīvotāju etniskās, lingvistiskās, reliģiskās un vēsturiskās atšķirības. Tas ir sen pārbaudītais “skaldi un valdi” princips.
Latvijas pilnīga sagraušana
Šie graujošie procesi notiek te un tagad, mūsu acu priekšā, bet mēs tos vairs pat neievērojam, jo esam ļāvušies “valodu karu” emocijām. Kādi ir šie procesi?
– Latvijā tiek ieviesta ārvalstu baņķieru diktatūra,
– jau valdības līmenī izskan priekšlikumi atteikties no pēdējām Latvijas suverenitātes iezīmēm un Latviju iekļaut unitārā ES federācijā, kurā vara koncentrēsies starptautisko banku tehnokrātu rokās (Grieķijā un Itālijā tas jau paveikts),
– ārvalstu bankas aizvien nekaunīgāk aplaupa visus Latvijas iedzīvotājus, piemēram, Krājbankas afēra mums izmaksās apmēram pus miljardu latu,
– tiek sagatavoti izpārdošanai pēdējie Latvijas valstij piederošie objekti un citi resursi; arī vietējos uzņēmējus ārvalstu bankas grūž bankrotā un liek savus īpašumus un zemi pārdot ārzemniekiem,
– “Vienotība” svinīgi melo, ka esot Latviju izvedusi no krīzes, lai gan patiesībā ir tikai pieaudzējusi Latvijas parādus un atkarību no starptautiskām institūcijām,
– Latvija tiek dzīta aizvien lielākos parādos, nabadzībā, bezdarbā un demogrāfiskā katastrofā; arvien jauni Latvijas iedzīvotāju tūkstoši, it sevišķi latvieši, ir spiesti savu Tēvzemi atstāt, lai dotos svešumā, kur latviešu valodas zināšanas noderēs tikai sarakstei ar dzimtenē palikušajiem radiem; šai procesā tiek izārdītas neskaitāmas ģimenes un dzimtas,
– Latvija tiek gatavota bēgļu izmitināšanai no NATO destabilizētajiem pasaules reģioniem; tie būs cilvēki ar mums pilnīgi svešu valodu, kultūru un tradīcijām.
Bez tam etniska konfrontācija šādos apstākļos mums draud ar Latvijas ievilkšanu militārā konfrontācijā ar Krieviju un Baltkrieviju. Nav izslēgti arī aizkulišu darījumi Jaltas konferences tradīcijās, kad Latvija tika iedalīta Austrumu interešu sfērā. Tādi scenāriji ar katru dienu kļūst arvien iespējamāki. Vai tiešām mēs to vēlamies?
Par latviešu valodu tiešām jācīnās!
Ja patiešām gribam Latvijā nostiprināt latviešu valodas pozīcijas, mēs varam darīt ļoti daudz. Piemēram:
– noraidīt politiku, kas jau 20 gadus īstenota ārvalstu finanšu oligarhijas interesēs un simtus tūkstošus latviešu izdzinusi no dzimtenes,
– organizēties kustībā, kuras mērķis ir taisnīga Latvijas attīstība, kas mūsu izklīdinātajai tautai ļautu atgriezties savā dzimtenē un mums nodrošinātu ne vien pliku izdzīvošanu, bet arī brīvu nākamās paaudzes attīstību,
– organizēties Latvijas iedzīvotāju kooperācijai un ražošanas atjaunošanai,
– atjaunot solidaritātes, savstarpēja atbalsta un sadarbības saites starp Latvijas iedzīvotājiem – katrs to var darīt savā dzīves un darba vietā, šāda attieksme ātri sadziedēs politisko provokatoru cirstās rētas,
– attīrīt Latvijas mēdijus no koloniālās drazas – visām šīm ārvalstu ziepenēm, šoviem, vardarbības, alkatības un izvirtības slavināšanas kulta, radīt alternatīvus mēdijus, kas orientēti un sadarbību,
– īstenot demogrāfijas atveseļošanas programmu, lai mums būtu kuplas un stipras ģimenes, kas latviešu valodu ienesīs nākotnē,
– atjaunot valsts atbalstu latviešu un citu tautu kultūrai,
– rūpēties par latviešu valodas prestižu, pirmkārt, pašu latviešu skolās.
Latviešu valoda patiešām jālieto, jātur godā un jāattīsta, taču to nedrīkst izmantot kā ģeopolitisku ieroci naida un konfrontācijas radīšanai.
Latviešu valodas ietekme pieaugs un nostiprināsies tad, kad Latvija pati būs saimnieciski plaukstoša un sociāli taisnīga valsts.
