Noorganizēt masu slaktiņu mūsdienās nav grūti.
Par piemēru ņemsim bijušo Dienvidslāviju. Ja neskaita Kosovas albāņus, šo teritoriju 1980. gados apdzīvoja būtībā viena simpātiska un dzīvības pilna slāvu cilts, kas runāja vienā valodā (protams, ar reģionālu dialektu atšķirībām). Atšķirības bija vēsturiski noteiktas, jo dažādi Dienvidslāvijas reģioni vēsturiski bija sadalīti starp dažādām impērijām, piemēram, starp Osmaņu impēriju un Austroungāriju. Līdz ar to radniecīgie slāvi bija pieņēmuši dažādas reliģiskās ticības un parašas: katoļu, ortodoksālo Austrumu kristietību vai islamu. Taču bija radušās arī jaunas saites: simti tūkstoši, ja ne miljoni serbu, horvātu, slovēņu, melngalviešu un bosniešu pēdējā gadsimta laikā bija sieti ģimeniskām saitēm, audzināja kopīgus bērnus, dzīvoja kopīgās mājās, kopā cēla modernu infrastruktūru, kopā mācījās, veidoja kopīgu kultūru, kopā priecājās un veica kopīgus darbus.
Dienvidslāvija bija saimnieciski un kulturāli attīstīta valsts, kas izvietota stratēģiski svarīgā Eiropas reģionā. Taču tāda spēcīga slāvu valsts Eiropas vidū traucēja jaunajiem pasaules iekarotājiem – ASV un tās NATO satelītiem Eiropā. Un viņi nolēma Dienvidslāviju sadalīt vairākos proamerikāniskos režīmos. Šo procesu iniciēja specdienesti.
Viss sākās šķietami nevainīgi – ar demokrātiskām politiķu diskusijām par vēsturiskām pārestībām un netaisnībām, kuras it kā cits citam nodarījuši serbi, horvāti, bosnieši un pārējie. Bet drīzi vien provokatoru un anonīmu snaiperu iespaidā šīs diskusijas pārauga brāļu karā, masu genocīdā, bēgļu straumēs, koncentrācijas nometnēs, etniskās tīrīšanās (aplams apzīmējums, jo būtībā etnoss un valoda bija viena), NATO aviācijas bombardēšanā un vairāku disfukcionālu režīmu iedibināšanā.
Līdzīgs scenārijs pašlaik tiek īstenots Latvijā.
Valodu karš Latvijā
Latvija nav tik liela valsts kā Dienvidslāvija, taču izvietota ne mazāk stratēģiski svarīgā reģionā – pie Baltijas jūras un Krievijas robežas. Nav noslēpums, ka Jaunās pasaules kārtības ieviesējiem ir plāni par Krievijas sadalīšanu savstarpēji naidīgos, bet proamerikāniskos satelītu režīmos (šis plāns izklāstīts, piemēram, Zbigņeva Bžezinska doktrīnā). Mērķis – sagrābt milzīgos Krievijas dabas resursus.
Faktiski jau Krievija 1990. gados bija atvērusies Rietumiem un tika uz nebēdu izlaupīta, bet tad V. Putina valdība šīm laupīšanas orģijām pielika punktu un ir daļēji atguvusi savu teikšanu pasaules lietās. Tātad globālo laupītāju ieceres vēl nav īstenojušās līdz vēlamajam galam. Tieši te parādās Latvijas nozīme.
Tā noticis, ka arī Latvijai ir sava sarežģīta vēsture, kas atstājusi sekas, tai skaitā daudzu PSRS republiku pilsoņu apmešanos uz dzīvi Latvijā. Šo jautājumu varēja mēģināt tiesiski risināt 1990. gadā, kad Latvija atguva valstisko neatkarību, taču tas netika darīts: PSRS laikā ieceļojušo PSRS pilsoņu dzīvošanu Latvijā ar savu lēmumu legalizēja pati Latvijas valdība (lai gan Krievija vairākkārt publiski aicināja savus tautiešus atgriezties dzimtenē). Nu jau liela ieceļotāju daļa ir kļuvusi par Latvijas pilsoņiem, bet arī pilsonību neieguvušie cilvēki Latvijā dzīvo pilnīgi legāli, maksā nodokļus, strādā Latvijas uzņēmumos un infrastruktūras objektos. Kur vien kāda celtniecība vai ražošana, tur redzam, ka strādnieku vairākums ir krieviski runājošie.
Protams, Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var brīvi attīstīties latviešu kultūra, un tāpēc gluži dabiski, ka par valsts valodu Latvijā tika pasludināta latviešu valoda. Tātad likumdošanas līmenī valsts valodas jautājums jau bija atrisināts, un neviens politiskais grupējums šādu risinājumu neapšaubīja. Pārējais bija atkarīgs no mums pašiem un mūsu valsts politikas. Visas iespējas bija mums dotas, jautājums tikai – kā un cik mēs tās izmantojām? Ja latvieši brīvās valsts iespējas būtu izmantojuši tautsaimniecības iekārtošanai un dzimstības kāpināšanai, Latvija šajos 20 gados būtu kļuvusi daudz latviskāka.
Pirms 10. Saeimas vēlēšanām liela daļa nelatviešu bērnu mācījās latviešu skolās, pārējie – tā saucamajās krievu vai citu tautību, piemēram, poļu, skolās. Simtprocentīgu krievu skolu gan nebija, jo arī tā saucamajās krievu skolās ap 70% mācību vielas tika pasniegta latviski.
Problēma bija pavisam cita. Tā kā Latvija bija izvēlējusies kļūt par Rietumu koloniju un savu valstisko neatkarību faktiski jau bija atdevusi Vašingtonai un Eiropas Savienībai, latviešu valoda bija zaudējusi savu nozīmi un funkciju. Arī latviešu kultūra Latvijā nevarēja brīvi attīstīties, jo visus kultūras kanālus bija okupējusi pārsvarā ASV popkultūra. Tieši latviešu kultūrai pati Latvija bija liegusi atbalstu un finansējumu, tā vietā maksājot miljoniem dolāru autortiesību naudas ārvalstīm, kuru produkciju mums uzspieda visos kanālos. Paskatieties paši, kādu produkciju raida mūsu mēdiji! Vai tā ir latviešu kultūra? Vai Latvijai vispār ir kaut viens kultūras kanāls? Latviešu kultūra arī “brīvās Latvijas” apstākļos arvien iedzīta vāji finansētos brīvdabas muzejos un ģimeņu sētās.
Lai cik spožas latviešu valodas zināšanas neapgūtu mūsu jaunieši (neatkarīgi no tā, vai viņi latvieši vai krievi), viņiem Latvijā nav darba. Ir ļoti ierobežots skaits pilnvērtīgu darbavietu, kurās var iztikt tikai ar latviešu valodas zināšanām. Arvien nepieciešama gan krievu valoda, gan – vēl jo vairāk – angļu valoda. Un šajā kontekstā diskriminēti tiek tieši latviešu bērni. Ja krievu bērni diezgan labi pārvalda latviešu valodu, tad latviešu jauniešu iespējas ir ierobežotas tajās darbavietās, kurās tomēr nepieciešama krievu valoda. Tāda bijusi un ir t.s. latvisko partiju politika – diskriminēt savējos.
Es uzdrīkstos apgalvot, ka tieši latvieši Latvijā tiek viszemiskāk diskriminēti un apspiesti. Skolās pat Latvijas vēsturi īsti nemāca. Tas tāpēc, lai bērniem liegtu vēsturisko atmiņu, liegtu tieši latvisko kultūru. Tāda ir t.s. latvisko partiju un arī VL! politika.
Tieši Latvijas valsts ir devalvējusi, ja ne likvidējusi latviešu valodas un latviešu kultūras pozīcijas Latvijā. Pat salīdzinājumā ar padomju laikiem. Mūsu jaunieši – gan latvieši, gan krievi – aug amerikanizētā vidē: skatās amerikāņu pornogrāfiju, amerikāņu vardarbības trillerus, amerikanizētas ziepju operas un šovus, dejo amerikāņu dejas, klausās angļu vai amerikāņu mūziku, bet pēc skolas pabeigšanas darbu ir spiesti meklēt Īrijā, Anglijā vai Vācijā. Lūk, kādi faktori nosaka latviešu valodas un kultūras prestižu un ietekmi Latvijā!
Nosauciet dažus labus iemeslus, kāpēc, piemēram, krievu bērniem būtu ar prieku jāmācās latviešu valoda, ja viņi labi zina, ka viņiem Latvijā nav nākotnes, ka Latvija viņiem kā pamāte?
Un šādos nožēlojamos apstākļos, ārvalstu specdienestu mudināta, VL! pirms 10. Saeimas vēlēšanām sāka vākt parakstus, kuru mērķis bija krievu skolām liegt arī tos 30% stundu, kuras viņi līdz šim mācījušies krievu valodā. Referendumā par šo provokatīvo ierosinājumu nobalsoja daudzi latvieši, paši nesaprotot, par ko balso. Nesaprotot tāpēc, ka VL! savās propagandas lapelēs un plakātos savu nodomu nemaz nebija izskaidrojuši. Jo propagandas sauklis bija – “Par latviešu valodu!”, nobalsojumam pierakstot visādus ieguvumus, pat ekonomisko attīstību, bet ne patieso mērķi – liegt krievu bērniem dažas stundas krievu valodā.
Ja VL! tiešām sāpētu sirds par mūsu kultūras telpas amerikanizēšanu un darba vietu trūkumu latviešu valodas zinātājiem, viņi ierosinātu pavisam citus valstiskus pasākumus, un es būtu pirmais, kas viņus atbalstītu. Bet nē – VL! bija pavisam cits mērķis: radīt etnisko spriedzi, destabilizēt situāciju un izraisīt konfrontāciju.
Reakcija ilgi nebija jāgaida. Par to jau pasen rakstīju rakstā “VL! ir latviešiem naidīga organizācija”. Krieviski runājošo pārstāvji, kuri jau bija “norijuši” vienu krievu skolu reformu, ātri vien noorganizēja pretakciju: parakstu vākšanu par krievu valodas pasludināšanu par otro valsts valodu Latvijā.
Ja ar latviešu radikāļu pārstāvjiem esmu daudz runājis un pārliecinājies, ka viņi ir specdienestu vadīti provokatori, tad par “Dzimtās valodas” akciju man tādas pārliecības nav. Pieļauju, ka daļēji tā varētu būt patiesa sašutuma reakcija pret valsts politiku un VL! ietekmes pieaugumu tajā, kuru pastiprināja dīvainais Zatlera partijas gājiens, vispirms aicinot SC valdībā, bet pēc tam viņus bez ceremonijām “uzmetot”. Bet arī starp krievu akcijas iniciatoriem pieļauju specdienestu ietekmes klātesamību. Etnisko spriedzi var veicināt vai nu apzināti provokatori vai arī negudri, emociju aizrauti cilvēki, kuri paši nesaprot, ko dara. Katrā ziņā tā ir bīstama spēle ar uguni.
Sevišķi mani izbrīna SC ekonomista Aleksandra Gapoņenko pozīcija, kurš arī iesaistījies parakstu vākšanā par otru valsts valodu. Intervijā NRA tieši Gapoņenko un Zaiceva pamatoja, ka Latvijas valsts organizē genocīdu tieši pret latviešiem. Šo interviju variet izlasīt šeit: “Intervija ar ekonomistiem: 1/4 izdevumu – valsts aparātam”. Tātad viņš labi saprot, ka t.s. latvisko partiju un VL! politika patiesībā ir vērsta pirmkārt pret pašiem latviešiem. Vai viņš nolēmis pievienoties šim genocīdam?
Pasaules kara mākoņi savelkas
Sācies globālās ekonomiskās krīzes otrais posms, kurš būs graujošāks par pirmo. Bet pēc tam būs vēl trešais posms. Ļoti iespējams saimniecisks haoss, starptautiskās tirdzniecības sistēmas nobrukumi un masu bads. It sevišķi tādās valstīs kā Latvija, kuras savu lauksaimniecību ziedojušas par labu Rietumu pārtikas karteļu monopolam.
Mākslīgais veidojums Eiropas Savienība izirst pa šuvēm, to kādu laiku var saturēt vienīgi centralizēta diktatūra, kas pašlaik veidojas mūsu acu priekšā. Pat tādas valstis kā Grieķija un Itālija jau atdotas ar globālo laupītāju eliti saistītu “tehnokrātu” rokās, lai tās privatizētu un izlaupītu.
Āfrikā un Vidējos Austrumos turpinās un eskalējas karš, kurš itin viegli var pāraugt kodolkara fāzē. Sīriju jau sākuši dalīt maitu ērgļi, bet Sīrijas ūdeņos iebraukusi arī Krievijas flote. Irāna tiek demonizēta, apmelota un terorizēta, lai gan tā jaunāko laiku vēstures periodā nekad nav nevienu valsti apdraudējusi.
Krievija un Ķīna – galvenie šķēršļi ASV globālajai kundzībai – ir apliktas ar ASV un NATO karabāzēm un stratēģisko raķešu kompleksiem. Arī Latvijas teritorijā pret Krieviju izvietoti vairāki NATO objekti. Demonizēta tiek arī Lukašenko valdība Baltkrievijā, kas ir mūsu kaimiņš.
Lai radītu pretsvaru ASV ekspansijai, ap Krieviju un Ķīnu veidojas Eirāzijas savienība, kuras kodolu veido t.s. Šanhajas sadarbības organizācija. Arvien vairāk Āzijas valstu izteikušas vēlmi šai savienībai pievienoties. Tai skaitā pat NATO okupētā Afganistāna.
Impērijām nav atpakaļceļa. Lai pastāvētu, tām nepārtraukti jāizplešas, sagrābjot aizvien jaunus resursus, paverdzinot aizvien jaunas tautas. Impērijām sava ekspansijas un sabrukuma loģika, un nu uz šā ekspansijas un sabrukuma ceļa nostājusies Amerikas impērija ar saviem NATO satelītiem. Impērijas nobeidzas, kad ir sagrābušas vairāk nekā spēj sagremot. Tas pats liktenis gaida arī Amerikas impēriju, tikai jautājums – kāda cena par šo avantūru būs jāsamaksā pasaulei un tās tautām?
Latvija ir viens neliels ASV satelīts, bet mūsu teritorijai ir stratēģiska nozīme. Latviju var izmantot kā placdarmu konfrontācijai ar Krieviju un Baltkrieviju. Un tieši starpetnisks konflikts Latvijā var kalpot par Krieviju provocējošu faktoru. Ja te sāksies masveida etniskas sadursmes, Krievija būs spiesta iejaukties militāri. Lūk, tas arī ir valodu kara provocētāju galējais mērķis!
Katrā ziņā Latviju sagaida ļoti grūti laiki. Vai mēs šo grūtumu vēlamies vēl vairāk sagrūtināt, papildinot to ar etnisku konfrontāciju?
Krievi nav mūsu ienaidnieki, un būtu ideāli, ja mēs visi būtu draugi un sabiedrotie. Jo tikai tā mums pavērsies iespējas grūtos laikus pārdzīvot ar mazākiem zaudējumiem.
Politiķi prot naidot cilvēkus, bet jācieš parasti vienkāršajiem cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka arī šoreiz provokatori jau sagatavojušies kritiskā brīdī no Latvijas pazust, bet mums šeit jādzīvo.
Norobežosimies no visiem provokatoriem un naida kurinātājiem!
Veidosim tautas sadarbības diplomātiju un sadarbības struktūras starp Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kāda kuram tautība, dzimums vai ticība! Jo mēs visi esam cilvēki, un Augstākā priekšā visi vienlīdzīgi, ar tiem pašiem sapņiem un ideāliem. Neļausim algotiem provokatoriem izjaukt mūsu dzīvi!
Izmantosim katru iespēju, lai viņus atmaskotu un izspiestu no politiski atbildīgiem amatiem! Protestēsim, kad vien naida runas izskanēs mēdijos!
Runāsim ar cilvēkiem, katrs savā vietā skaidrosim paziņām situāciju un meklēsim kopīgus risinājumus!
Gatavosimies, lai grūtie laiki mūs nepārsteigtu nesagatavotus un sašķeltus!
Neatteiksimies no sava sapņa par brīvību, taisnīgumu un brālību!
