Latvijā strādājošo banku acīmredzamās saskaņotās darbības laikā, kad notikušas diskusijas par „nolikto atslēgu principu”, rada aizdomas, ka banku vidū var pastāvēt savstarpējas aizliegtas vienošanās, norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš („Saskaņa”).
Laikā, kad notika diskusija par „nolikto atslēgu principu”, kredītiestādes vienoti mainīja kreditēšanas nosacījumus, pamatojot to ar Saeimas lēmumu par šī principa ieviešanu, lai gan paredzētie likumdošanas grozījumi nemaz nebija stājušies spēkā, un nekādi nevarēja tikt attiecināti uz šajā laika periodā izsniegtajiem kredītiem.
Minētais rada pamatotas bažas, ka kredītiestādes savstarpēji ir apspriedušas kredītu tirgus sadales jautājumus un kredītu izsniegšanas nosacījumus, un ir savstarpēji vienojušās, lai, izmantojot savu tirgus varu, nodrošinātu sev izdevīgas izmaiņas tirgū. Tas liek domāt, ka šāda kredītiestāžu darbība varētu tikt uzskatīta par aizliegtu.
Iepazīstoties ar koalīcijas deputātu virzītajiem likumprojektiem, ir acīmredzams, ka tie ir vērsti nevis, lai nodrošinātu patērētājam izvēles iespējas, bet gan, lai dotu bankām iespēju īstenot „parādu verdzības” principu, piedāvājot patērētājam tādas „izvēles iespējas”, kur vienīgā iespēja būs doties šajā verdzībā labprātīgi. Savukārt bankām tas dos iespēju veidot kārtējo kredītu „burbuli”, īstenojot bezatbildīgu kreditēšanas politiku, par kuras sekām vajadzēs atbildēt tikai un vienīgi patērētājam.
„Minēto likumprojektu virzītāju rīcībā nav nekādu aprēķinu, kas apliecinātu, ka banku piedāvātās izvēles iespēju nosacījumi, būs pamatoti un godprātīgi attiecībā pret patērētāju. Vēl vairāk – bankas izvairās sniegt šādus aprēķinus,” saka Zariņš.
Šajā sakarā deputāts Ivars Zariņš („Saskaņa”) ir vērsies pie ekonomikas ministres ar jautājumiem, vai ir plānots uzsākt kredītiestāžu pārbaudi par iespējamu savstarpēju vienošanos un kā varētu tikt izvērtētas kredītiestāžu amatpersonu darbības un atbildību.
