Ministru kabineta šīsnedēļas lēmums par algu iesaldēšanu valsts sektorā ir straujš solis pretī sociālai katastrofai. Pieņemtā lēmuma sekas būs ne tikai mūsu valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa pazemināšanās hiperinflācijas apstākļos, bet radīs arī ilgtermiņa ekonomiskas sekas visā valstī.
Šāds lēmums ir nepiedodams valdības mazspējas apliecinājums. Valdība ar šādu soli imitē aktīvu darbību un tā sauktā taupības budžeta sastādīšanu noveļ uz strādājošo pleciem.
Ministru kabinets vēlreiz uzskatāmi demonstrējis gan neizpratni par problēmām un to risināšanu, gan attieksmi pret valsts iedzīvotājiem kopumā. Šoreiz upura lomā izrādījušies valsts sektorā strādājošie. Jāatgādina, ka tieši šīs valdošās koalīcijas partijas un to deleģētie ministri iepriekš dāsni dalījuši solījumus par algu pieaugumu policistiem, skolotājiem, mediķiem un valsts iestāžu darbiniekiem. Kā izrādās, solījumi ir nepieciešami tikai tādēļ, lai noturētu koalīcijas partiju reitingus vai novērstu minēto profesiju cilvēku neapmierinātības akcijas. Bet reālajā dzīvē solījumus var nepildīt.
Šī situācija spilgti parāda politikas principu – valstsvīri var neapdomīgi bārstīties ar solījumiem, bet vēlāk atrast iemeslu, lai savu doto vārdu nepildītu. Mūsu valsts budžets ļauj rast risinājumus arī citiem paņēmieniem, kā samazināt valsts izdevumus un sabalansēt valsts budžetu ekonomiskās krīzes apstākļos. Turklāt jāuzsver, ka nepieciešamība pēc šādiem – ļoti radikāliem – soļiem ir tiešas sekas valdības neprofesionālam darbam vairāku gadu garumā. Tagad savas kļūdas un neprasmi Ministru kabinets grasās risināt, ejot vienkāršāko ceļu – likt ievārīto un negaršīgo putru izstrēbt skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem, kuru labklājība atkarīga no valsts budžeta.
Algu iesaldēšana valsts sektorā ir ne tikai morāli, bet arī ekonomiski nepareizs solis. Ekonomiskā krīze jau šobrīd krietni samazinājusi naudas apriti valstī kopumā, strauji bremzējusi tautsaimniecību, samazinot uzņēmumu ieņēmumus praktiski visās tautsaimniecības jomās. Lēmums par algu iesaldēšanu valsts sektorā automātiski samazinās arī cilvēku ieņēmumu pieaugumu privātajā sektorā, jo arī privātie uzņēmēji, sekojot valsts piemēram un stagnācijai darba tirgū, vairs nepalielinās savu darbinieku izpeļņu, tātad cilvēku ienākumi vairs nespēs tikt līdzi inflācijas radītajai dzīves dārdzībai. Kā likumsakarīgs rezultāts šādā situācijā – dzīves līmeņa strauja pazemināšanās. Turklāt sasalums algām valsts sektorā var radīt labāko darbinieku aizplūšanu no valsts iestādēm, tādējādi radot draudus visai sabiedrībai – izglītības, kārtības sargāšanas vai veselības aizsardzības jomas ir vissvarīgākās visai valsts un sabiedrības funkcionēšanai.
Šobrīd ir ļoti svarīgi nepieļaut Ministru kabineta lēmuma realizēšanu, tāpēc LSDSP noteikti atbalstīs savu sociālo partneru – arodbiedrību – rīkotās akcijas visos iespējamajos veidos. Ja valdība nemainīs savu lēmumu, sociāldemokrāti varētu aicināt valsts sektorā strādājošos piedalīties kopējā – solidaritātes streikā!
