Piektdiena, 17.maijs

redeem Dailis, Herberts, Umberts

arrow_right_alt Viedokļi

Nacionālā tiesiskuma īpatnības

Deniss Čalovskis. Latvijas pilsonis

Kas ir Deniss Čalovskis? Personīgi nepazīstu, bet ir skaidrs, ka nekāds eņģelis jau nu nav. Divdesmitgadnieks, iespējams – pārkāpis likumu, iespējams – izdarījis lielāko kļūdu savā mūža. Bet viennozīmīgi ir tas, ka Deniss Čalovskis ir Latvijas Republikas pilsonis.

Visticamāk, bijis saistīts ar datorvīrusa izgatavošanu vai uzlabošanu, nav īsti svarīgi šobrīd, un vīruss gala rezultātā nonāca pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros. Pēdējos desmit gadus NASA vidējais gada budžets sastāda 17,7 miljardus ASV dolāru. Salīdzinājumam – Latvijas budžets 2013. gadam ir nedaudz vairāk nekā 4,5 miljardi latu. Un izskatās, ka Čalovskis varētu apzināties šīs varenās organizācijas drošības sistēmu nepilnības. Tāpēc pilnīgi saprotama ASV trakā vēlme šo čali dabūt, izmantojot jebkurus ieganstus.

Ir vai nav vainīgs?

Ir Latvijas Republikas pilsonis Deniss Čalovskis vainīgs vai nav – par to nevaru spriest nedz es, nedz Jūs, nedz arī Ministru kabinets. Spriest par to var tikai tiesa. Latvijas tiesa.

Pavisam nesen Lielbritānija atteicās izdot ASV savu pilsoni hakeri Geriju Makkinonu. Acīmredzot briti uzskata, ka ir spējīgi paši spriest tiesu pār saviem pilsoņiem un lemt – ir tie vainīgi vai nav. Nīderlandes tiesa nupat apturēja pat ne Nīderlandes, bet Pakistānas pilsoņa izdošanu ASV. Tas tiek turēts aizdomās par terorismu. Acīm redzami, ka visi šie gadījumi ir ļoti līdzīgi, un acīm redzami, ka Lielbritānijai un Nīderlandei kā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nopietnas bažas par cilvēku izdošanu sodīšanai ASV.

Ministru kabinetskā Vienotības zvērināto tiesa

Lēmumu par to, vai izdot ASV Latvijas Republikas pilsoni Denisu Čalovski, būs jāpieņem Ministru kabinetam (MK).

Dombrovskis, tas, kurš Valdis, uz MK sēdēm ņem līdzi ģenerālprokuroru. To pašu ģenerālprokuroru, kura vadītā institūcija lēmusi par Čalovska izdošanu ASV un vienlaikus ir akceptējusi Valsts policijas lēmumu, ka Čalovskis saskaņā ar Krimināllikumu nav izdarījis noziedzīgu nodarījumu nedz Latvijā, nedz arī ārpus tās.

Tā nu sanāk, ka Vienotības spice kopā ar visu ģenerālprokuroru cieti iestājas par Čalovska izdošanu. Vienotā frontē, lai tikai partijas ministri nenoraustītos un neieklausītos ārlietu ministra Rinkēviča viedoklī un argumentos, ka nav viss kārtībā ASV ar cilvēktiesībām un garantiju pret spīdzināšanu, un to, ka Čalovskis kādreiz tiks atgriezts dzimtenē. Kā vienmēr aristokrātiski augstprātīgā un paštaisnā, un vienlaikus lielvalstij iztapīgā Vienotība kļuvusi par lielu zvērināto tiesu un apsūdzības uzturētāju. Un nedz liecinieki, nedz eksperti, nedz advokāti tai neinteresē.

Līgums ar ASV. Sadarbība vienos vārtos

Kā pamatojums Čalovska izdošanai ASV tiek nosaukts Latvijas valdības un ASV valdības 2005. gada 7. decembra līgums. Latvijas valdības vārdā to ir parakstījusi kādreizējā tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Tā pati Solvita Āboltiņa, kura pašreiz ir Saeimas priekšsēdētāja. Viņas partijas biedrs, ja nu kas nezina, Valdis Dombrovskis vada valdību, kas arī lems par Čalovska izdošanu.

Līgums toreiz tika parakstīts apmaiņā pret bezvīzu režīmu ar ASV. Tas nekas, ka izpratne par cilvēktiesībām tajā lielvalstī un Eiropā ir stipri atšķirīga, tas nekas, ka līgums nekādā veidā negarantē mūsu pilsoņu cilvēktiesību ievērošanu, tas nekas, ka tas ir galīgi neizdevīgs Latvijai un tās pilsoņiem. Vienotība kā vienmēr ir gatava būt pirmrindniece.

Nacionālā tiesiskuma īpatnības

Tieslietu ministrs Bordāns visas Latvijas tiesu sistēmas vārdā skaidro, ka citas iespējas, kā izdot Čalovski, Latvijai nav. Jāatzīst, diezgan negaidīta pozīcija Nacionālās apvienības (NA) ministram, kura pienākums būtu rūpēties par pilsoņu tiesisko aizsardzību un ņemt vērā Ārlietu ministrijas juristu, kuri, starp citu, ikdienā strādā ar Eiropas cilvēktiesību aizsardzības organizācijām un kaut ko saprot no šīm cilvēktiesībām, argumentus. Taču izbrīns nebija ilgs, jo skaidrību visā beidzot ieviesa Bordāna biedrs, VL!-TB/LNNK valdes loceklis un sociālo tīklu satura pārvaldnieks, kā viņš pats sevi ir nodēvējis, Jānis Iesalnieks.

Paldies Čalovskim, nu NA savu nacionālismu ir pozicionējusi pavisam skaidri – Latvijas pilsonis, uzvārdā Čalovskis, ar latviešiem neraksturīgu vārdu – Deniss – ir noziedzīgs «urlēns», un tikšana vaļā no tādiem pilnībā atbilst NA nostādnēm.

Naida pilna runa, naida pret krieviem. Un krievi NA asociējas ar vārdu un uzvārdu, pašu krievu vai varbūt pat īstenībā latvieti. Mēs visi zinām, ka Latvijā vārds un uzvārds itin bieži nesakrīt ar tiem raksturīgo nacionalitāti. Un nav svarīgi, ir Čalovskis noziedzies vai nav, nozīme ir vien tam, vai viņš ir «urlēns».

Un arī apsūdzībai nav nozīmes, jo, balsojot pret apsūdzēto pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanu, NA Raivja Dzintara personā norādīja, ka var taču tikt izstrādāta gan smalka provokācija, gan ir iespējamas nepamatotas apsūdzības un ar šiem grozījumiem nevar lauzt nevainīgu cilvēku likteņus. Dubultmorāle? Izskatās. Un ja Čalovskis nebūtu Čalovskis, bet kāds Bērziņš, Kociņš, Krūmiņš, tad tiesiskums tieslietu ministra personā pēkšņi izrādītos ASV pretējā pusē, cilvēktiesību ekspertu paustais tiktu vērtēts pēc būtības un Latvijas tiesu sistēma būtu gana laba, lai spriestu tiesu LR pilsonim.

Par advokātiem un sabiedrības interesēm

Denisa Čalovska aizstāvība ir advokāti Saulvedis Vārpiņš, Lauris Liepa un Ilona Bulgakova. Esam pieraduši, ka nekas šajā valstī nav par velti. Par to liecina Prudentias konsultācijas un Rungaiņa pērles. Tāpēc pro bono (sabiedrības interesēs) advokātu iesaistīšanos Latvijas pilsoņa interešu aizstāvēšanā daži mēģina visādi interpretēt un meklēt kādus apslēptus zemtekstus.

Denisu Čalovski aizstāv tie paši advokāti, kuri, piemēram, pārstāv atsevišķus NA biedrus un sniedz padomus arī pašai Tieslietu ministrijai. Viņi aizstāv Čalovski bez atlīdzības, aizstāvot visas sabiedrības intereses. Jo, ja Čalovskis tiks izdots ASV, tas būs precedents, kas noteiks visas tiesiskuma normas, kuras turpmāk tiks attiecinātas pret visiem Latvijas pilsoņiem, kuru izdošanu pieprasīs ASV. Viņi iesaistās, jo redz, ka tiesiskuma koalīcija ir spējīga sagraut jebkuras tiesiskuma paliekas.

Epilogs

Tieslietu ministrs, kurš klusējot piekrīt sava biedra piedāvātajai pilsoņu «klasifikācijai» – «urlas» un pārējie –, grauj mūsu valsts tiesiskuma pamatus. Tiesiskuma koalīcija, kura atbalsta tādu tieslietu ministru un ir gatava izdot Latvijas pilsoni citai valstij tikai tāpēc, ka saskaņā ar šā ministra biedra teikto viņš ir «urlēns», ved mūsu valsti strupceļā.

Vai tiešām Latvijas pilsoņa etniskai piederībai ir nozīme? Un vai tiešām MK ir gatavs to apliecināt ar savu lēmumu?