Valdošās koalīcijas virzītie Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma grozījumi par pašvaldības deputāta pilnvaru ierobežošanu, apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku ir «juridisks brāķis» un uzskatāms piemērs tam, kā pie varas esošās partijas ir gatavas graut valsts likumdošanas sistēmu un tiesiskuma pamatus, lai tikai iegūtu iespēju cīnīties ar kādu savu politisko konkurentu, precīzāk – ar Aivaru Lembergu.
Smagos noziegumos apsūdzētā pašvaldības vadītāja aizstāvība ir viņa kriminālprocesa advokātu un Zaļo un zemnieku savienības misija. Man, kā šī kriminālprocesa cietušā pārstāvim, protams, ļoti gribētos sodīt vainīgos, tomēr pastāv tiesību virsvadības princips, un tiesiska valsts nevar pastāvēt, neievērojot to.
Vai nav absurdi, ka ideju virza un labas pārvaldības principus ar putām uz lūpām aizstāv ministrs ar izteiktu nodokļu optimizēšanas «tikumu» un deputāte ar ne līdz galam noslīpētām muitas kontroles apiešanas prasmēm? Valstī ar stingriem morāles principiem un augstu tikumības latiņu nekas tāds nebūtu iespējams, jo pirmais jau sen nebūtu ministrs, bet otra – deputāte.
Diemžēl esošās «tiesiskuma» koalīcijas ietvaros abiem ir dota iespēja ņemties un radīt vēl vienu līdzekli, ar kura palīdzību pie varas esošie varēs šo savu varu izmantot ļaunprātīgi.
Abi liekulīgie grozījumu iniciatori izrādījās arī nekompetenti krimināltiesībās un kriminālprocesuālajā likumdošanā. Patoloģiskā nespēja ieklausīties tiesībzinātnieku un ekspertu viedokļos un Tiesībsarga biroja negatīvajā nostājā padara par bezjēdzīgiem visus pūliņus izskaidrot Kriminālprocesa likumā jau sen iestrādāto noteikumu, ka apsūdzība ir vien pieņēmums, bet ierobežot apsūdzētā pašvaldības deputāta darbību var gan izmeklētājs, gan prokurors, gan arī tiesa, izskatot konkrētu lietu jebkurā tās stadijā.
Izstrādātie grozījumi grauj, nevis uzlabo Latvijas likumdošanu un rada ačgārnu situāciju, kad persona drīkst kandidēt pašvaldības domes vēlēšanās un drīkst kļūt par deputātu, bet kriminālprocesuāla statusa dēļ nedrīkst izmantot savas deputāta pilnvaras. Vēl jo vairāk, pašreiz apsūdzētās personas drīkst arī kandidēt Saeimas vēlēšanās un kļūt par parlamenta deputātu, taču revolucionāri par to klusē. Pašvaldības deputātiem kā valsts amatpersonām tiek veidota unikāla un vienlaikus nevienlīdzīga ierobežojumu sistēma, kura liedz piedalīties valsts pārvaldē.
Piedāvātais regulējums arī nonāk pretrunā ar starptautiskajām normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Ierobežojums pašvaldības deputātam pildīt amata pienākumus var ilgt vairākus domes sasaukuma termiņus, kas faktiski ļauj runāt par amatpersonai ar likumu piemērotu kriminālsodu un nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Un neviens no iniciatoriem nespēj izskaidrot, kāpēc šāds regulējums nepastāv nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Diemžēl tiek noklusēts, ka līdz ar šiem grozījumiem prokuratūra iegūs rīku, kas radīs bažas par manipulācijām, bet to, kā ar nepatiesiem ziņojumiem ir iespējams ietekmēt procesus, ļoti uzskatāmi parāda gadījums ar Vienotības biroja «apķēpāšanu».
Mēs sen esam novērsušies no demokrātiskas un tiesiskas valsts ceļa, un policejiskās vadlīnijas ir iesakņojušās reālajā dzīvē. Savukārt nespēja izpildvaras un tiesu varas līmenī pieņemt jau pašreiz likumos iestrādātos drošības līdzekļus, apliecina politiskās alkas par katru cenu izzīst no pirksta problēmu.
Vēlme apkarot savus politiskos konkurentus ir tik ļoti apžilbinājusi «tiesiskuma» koalīciju, ka tā pat vairs nevar ieraudzīt patiesi eksistējošo problēmu – tiesu nespēju saprātīgā termiņā izskatīt krimināllietas. Un to, ka šāda situācija ir izveidojusies dēļ trūkumiem pavisam citā likumā, proti, Kriminālprocesa likumā. Ir zināmas lietas, kad šī kriminālvajāšana no prokuratūras puses, nenosūtot lietu uz tiesu, var ilgt gadiem. Tā teikt – bezgalīgi vajāts deputāts bez jebkādām izredzēm piespiest prokuratūru izvirzīto apsūdzību notestēt tiesā.
Nav pieņemama situācija, kad ar speciāla pašvaldību likuma palīdzību tiek risināta tiesu varas institūciju darbības un darba organizācijas problēma, kurā nav kompetents neviens no grozījumu autoriem.
Piedāvātajam regulējumam trūkst arī piemērošanas mehānisma. Nedz pašvaldības deputātu statusa likumā, nedz Kriminālprocesa likumā nav noteikts, kā tiks aizvietoti deputāti, kuriem tiek piemērots ierobežojums pildīt noteiktus amata pienākumus, kā rezultātā pašvaldību darbs var tiks pamatīgi traucēts.
