Turpinot ātrās palīdzības tēmu, vēlos padalīties ar savu stāstu. Esmu ātrās palīdzības feldšeris, nostrādāju 7 gadus. Godīgi sakot, no ātrās palīdzības jeb no tā saucamās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta palika tikai viens nosaukums.
Es pat aizmirsu kad pēdējo reizi biju izbraukumā uz tiešām neatliekamo izsaukumu, kad cilvēka dzīvība bija apdraudēta. Nav nekāds noslēpums, ka mūsu dzeltenā mašīna jau sen pataisīta par aptieku uz riteņiem vai bezmaksas taksometru. Paaugstināta temperatūra nedēļu, galvas sāpes ilgstoši, sāpes krūtīs mēnešiem, paģiras, paaugstināts asinsspiediens - tā ir mūsu ikdiena. Cilvēki nelieto zāles, neiet pie ģimenes ārsta gadiem, un sauc NMP tad, kad slimība palika hroniska, neārstējama ar savām sekām, bet tāpat turpina nelietot zāles, neiet pie ģimenes ārsta un pie kārtējā slimības uzliesmojuma turpina saukt NMP.
Tas pats attiecas uz bērniem ar paaugstināti temperatūru. Neapšaubāmi, kad bērns slimo - slikti, bet kas mainīsies viņa stāvoklī, ja vecāki paši ar savu transportu aizvedīs viņu uz slimnīcu bērna ierastajā mašīnā un krēslā, neizmantojot dzeltenā taksometra pakalpojumus, jo bērniem NMP esošā ekipējumā ir tikai paracetamola svecītes, bet ne jau kādas mistiskas zāles, kuras nav nopērkamas aptiekā.
Tad rodas jautājums: kāpēc šādus izsaukumus pieņem? Izsaukumus pieņiem jaunie feldšeri, daži, no kuriem pat uz brigādes nestrādāja nekad. Viņiem trūkst kompetences pareizi un adekvāti novērtēt situāciju, nav drošības uzņemties atbildību, kā arī jāizpilda elementārie vadības rīkojumi par to, cik izsaukumu dienā ir jāpieņem. Tas pats attiecas arī uz ārstiem-konsultantiem un vecākiem dežūrārstiem, kuri godīgi pelna lielu naudu, godīgi saka brigādes vadītājam, kas zvana ar mērķi saņemts konsultāciju par pacientu: „Es neredzu šo pacientu, tāpēc neko nevaru pateikt. Vediet viņu uz slimnīcu”. Ja kaut kas notiek ar pacientu mūsu valstī vainīgais un atbildīgais ir tas, kas pēdējais kontaktēja ar šo cilvēku, tāpēc tiek aizsūtīta NMP brigāde.
Nav noslēpums, ka viens izbraukums maksā valstij 93,91 eiro, respektīvi, jo vairāk izsaukumu pieņems, jo vairāk naudiņas būs dienestam. Ātrās palīdzības transports domāts smagi slimajiem pacientiem, kuri ar grūtībām pārvietojas vai nedrīkst būt pārvietoti sava akūtā stāvokļa dēļ. Ļoti bieži cilvēki sauc NMP ar domu „pagulēt slimnīcā”, un mantas jau saliktas maisos iepriekš. Cilvēki vēl naivi domā, ka, atbraucot ar ātrās palīdzības taksometru, ir garants palikt slimnīcā. Diemžēl vai par laimi tā nav. Slimnīcas pārpildītas, uzņemšanas nodaļas mediķi uz izdegšanas robežas, bet tas jau ir cits stāsts.
Kā jau tika minēts iepriekšējos rakstos, NMP dienestā ļoti trūkst darbinieki. Apakšstacijā, kur es strādāju, darbinieku trūkumu dēļ, no līnijas ir izņemtas katru dienu 2-3 mašīnas, reizēm pat vairāk. Citās apakšstacijās tāpat. Izsaukumu skaits un to motīvi no tā nemainās, bet noslodze uz pārējām brigādēm ir katastrofāla. Cilvēki turpina sūdzēties, ka mediķi ilgi brauc, ka viņi ir dusmīgi un nelaipni, bet cik ilgi mediķi var izturēt šādu attieksmi, noslodzi un nesamērīgi zemu atalgojumu?
Garāmgājēji sauc NMP dzērājiem uz ielas ar domu, ka cienīgā pilsoņa pienākums ir izpildīts un pat neiedomājas, ka uz līnijas vairs nav brīvu NMP mašīnu, kas var būt tagad vajadzīgas tā paša izsaucēja radiniekiem. Šajos gadījumos mediķi sagaida policiju, nodot „klientu” rokās un aizbrauc tālāk. Kāpēc nepasaukt policiju uzreiz?
Cilvēki bēg no šī darba kā no slīkstošā kuģa, jo katru dienu dienests izstrādā jaunos rīkojumus, kurus izpildot zūd motivācija un vēlmes palīdzēt pacientiem. Pacients paliek otrajā plānā, bet pirmajā papīri un dokumenti.
Es novēlu veselības ministrei atrisināt šo jautājumu vai kaut vienu diennakti pabraukāties ar mūsu taksometru, tad varbūt kaut kas mainīsies ātrāk.
Toms Poriņš
