Salīdzinājumā ar 2020. gadu pērn Latvijas iedzīvotāji biežāk sākuši lietot uztura bagātinātājus, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, ka iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. 2020. gadā uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lietoja 14% respondentu, kamēr 2021. gadā šis rādītājs pieauga līdz 21%. Par uztura bagātinātāju atbildīgu lietošanu stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.
Attiecībā uz uztura bagātinātāju lietošanas biežumu 2021. gadā 21% tos ikdienā lieto regulāri, 29% - dažkārt, 10% - reizi sezonā kā ārstniecības cikla sastāvdaļu, 27% sniedza atbildi, ka uztura bagātinātājus nelieto vispār, bet vēl 12% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tikmēr 2020. gadā uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lietoja 14%, dažkārt to darīja 30%, reizi sezonā - 9%, kamēr 33% norādīja, ka uztura bagātinātājus nelieto, bet vēl 14% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Uztura bagātinātāji jālieto ar apdomu
Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka pirms uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un nebūtu ieteicams tos lietot “uz savu galvu”, jo pretējā gadījumā tam var būt ļoti nopietnas sekas. Speciāliste norāda, ka kopš pandēmijas sākumā cilvēki lielāku interesi izrāda par dažādiem nomierinošiem līdzekļiem, ko vēl vairāk saasinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Vienlaikus viņa aicina vispirms pārskatīt un sakārtot dienas režīmu - īpašu uzmanību pievērst uzturam un katru dienu atvēlēt laiku fiziskām aktivitātēm, atpūtai un pilnvērtīgam miegam. Ja tas nepalīdz, tad, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, var lietot nomierinošas tējas vai uztura bagātinātājus.
Biežāk lietotie uztura bagātinātāji
Saskaņā ar BENU Aptiekas Veselības monitoringa datiem, pagājušā gadā iedzīvotāji visbiežāk lietojuši D vitamīnu (55%), magniju (27%), C vitamīnu (23%), B grupas vitamīnus (22%), kā arī zivju eļļu. Mazāk izplatīta bija dzelzs saturošu uztura bagātinātāju lietošana (10%) un kalcijs (10%), bet vēl 17% respondentu sniedza atbildi, ka lietojuši citus uztura bagātinātājus. Ģimenes ārste Z. Zitmane skaidro, ka Latvijas iedzīvotājiem ģeogrāfisku un citu iemeslu dēļ visbiežāk ir tieši D vitamīna deficīts. Tāpēc lielākajai daļai pacientu D vitamīns ir jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Tāpat diezgan izplatīts ir arī magnija deficīts, kura gadījumā var būt krampji, muskuļu spazmas, pārmērīgs nogurums, trauksme, galvas reiboņi. Speciāliste norāda, ka nereti novērojams arī dzelzs deficīts, kas biežāk novērojams veģetāriešiem un vegāniem, grūtniecēm, kā arī sievietēm reproduktīvajā vecumā, ja ir pastiprināta menstruālā asiņošana.
Biežāk lieto sievietes
Aptaujas rezultāti, ka uztura bagātinātājus biežāk lieto sievietes - ikdienā regulāri to dara 26% sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 16%. Tāpat vīriešu vidū ir lielāks īpatsvars respondentu, kuri uztura bagātinātājus nelieto vispār - to nedara attiecīgi 37% vīriešu un 18% sieviešu. Z. Zitmane šos rezultātus skaidro tā, ka kopumā sievietes biežāk nekā vīrieši ir tendētas rūpēties par savu veselību un ārējo izskatu - ādu, matiem un nagiem. Iegūtie dati nenorāda uz būtiskām atšķirībām starp dažādām vecuma grupām, tomēr ģimenes ārste pēc savas pieredzes norāda, ka uztura bagātinātājus biežāk lieto gados vecāki cilvēki, turklāt nereti tas tiek darīts nepamatoti. Tāpēc jāatceras, ka pret jebkura uztura bagātinātāja lietošanu ir jāizturas atbildīgi un jākonsultējas ar speciālistu.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1001 respondentu.
