Veselība: IETEIKUMI, kā uzvarēt cīņā ar problemātisku sejas ādu Komentēt
 
Veselība

IETEIKUMI, kā uzvarēt cīņā ar problemātisku sejas ādu

 
depositphotos.com

«Laikam jau katrs no mums savu sejas ādu uzskata par problemātisku, jo, manuprāt, ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri ar savu sejas ādu ir pilnībā apmierināti un uzskata to par ideālu,» saka pieredzējušais dermatologs un klīnikas Derma Clinic Riga vadītājs Dr. Raimonds Karls.

Dakteris skaidro, kāda sejas āda tiek uzskatīta par problemātisku, ar kādiem simptomiem cilvēki visbiežāk nonāk dermatologa kabinetā un kādās situācijās nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet būtu ieteicams konsultēties pie speciālista.

Katram ir kāda problēma

«Manuprāt, šī tēma ir ne tik daudz medicīniska, cik filozofiska. Jo domāju, ka katrs, skatoties no rīta uz sevi spogulī, ierauga sejā kādas problēmas. Pusaudži ierauga pinnes, melnos punktus, strutainas pūtītes. Vēlāk pūtītes mazinās, bet parādās kaut kas no sārtajiem traipiem, piemēram, rozācija. Vēl pēc gadiem, 35-40 gadu vecumā, ultraavioletā starojuma ietekmē parādās pigmenti, ap to pašu laiku sāk parādīties un jau nepatikt arī kādas krunciņas sejā. Jo īpaši sievietēm. Bet ne tikai - arī vīrieši, ieraugot, ka sejas āda pēc skūšanās ir apsārtusi, uzskata to par problemātisku,» stāsta Dr. Raimonds Karls. Viņš norāda: lai arī senioru vecumā cilvēki ne tik ļoti uztraucas par savu ārējo izskatu, arī šajā dzīves posmā var būt diezgan daudz un dažādu sejas ādas problēmu.

Ekrānšāviņš no avīzes

Biežāk meklē palīdzību

Kādas ir biežākās problēmas, ar kurām cilvēki meklē palīdzību pie dermatologa? Tās ir jau iepriekš uzskaitītās pinnes un strutu pumpas, kas ilgstoši nepāriet, rozācija, pigmentācija, kā arī, protams, visas sezonālās problēmas, piemēram, seborejiskais dermatīts, kas parādās rudenī un tad atkal uzliesmo pavasarī.

«Te atkal maza filozofiska atkāpe - cilvēks ārsta kabinetā mainās. Ja dižķibeles laikā cilvēki visu centās darīt paši, gan pulksteņus un mājas remontēt, gan paši sevi ārstēt, tad šobrīd situācija ir mazliet mainījusies uz labo pusi, un cilvēki ar pašārstēšanos tik daudz vairs nenodarbojas, biežāk meklē palīdzību pie speciālista,» stāsta klīnikas Derma Clinic Riga vadītājs. Visbiežāk tie ir dažādi apsārtumi, jo tos ir grūti noslēpt. Ja vēl parādās ādas lobīšanās, arī tas ir grūti noslēpjams. Ir nozīme arī tam, cik liels ir apsārtušais ādas laukums - ja tas ir neliels, cilvēks kādu brīdi vēl nogaida, cerot, ka pāries, bet, ja tas kļūst arvien lielāks, tad gan meklē ceļu pie ārsta un lūdz palīdzību.

Jāreaģē zibenīgi

Dr. Raimonds Karls novērojis, ka stāsts par problemātisku ādu mūsdienās ir diezgan komercializēts. Jo ne tikai aptieku plauktos, bet arī skaistumkopšanas produktu piedāvājumā ir neskaitāmi līdzekļi, kas sola uzlabot problemātisku ādu - jo iedarbojas maigi, saudzīgi, nomierinoši, ārstē... Un cilvēks tic, jo vienmēr jau grib izskatīties vēl labāk.

Bet, atgriezies no filozofijas pie praktiskām lietām, dermatologs uzsver: «Ja problēma, kas skar sejas ādu, atkārtojas un ir jau zināma, ja cilvēks ar šo problēmu jau ir konsultējies pie speciālista - vai pie kosmetologa, vai pie dermatologa -, viņš var sev palīdzēt pats, lietojot to, kas tika lietots un palīdzēja iepriekš. Bet, ja parādās kāda problēma, pavisam neskaidra, kāda nekad agrāk nav bijusi, tomēr ieteicams pakonsultēties ar kādu profesionāli. Varbūt nav uzreiz jāskrien pie dermatologa, jo arī kosmetologs, ja viņš ir labs speciālists, zinās, ko ieteikt.»

Ekrānšāviņš no avīzes

Dermatologs skaidro, ka zem problēmas, kas cilvēkam pašam nav pazīstama, var slēpties jebkas - gan tik banāla vaina kā herpes vīrusa infekcija, gan kāda nopietna bakteriāla infekcija. «Es noteikti ieteiktu vērsties pie ārsta, ja kādi konkrēti simptomi vai līdzīgas izpausmes ir vairākiem ģimenes locekļiem, piemēram, bērnam, mammai un/vai tētim. Jo tas var liecināt par kādu infekciju, kas ir lipīga. Un, ja to nesāk laikus ārstēt, tā var prasīt ilgāku un reizē arī dārgāku ārstēšanu. Tās var būt gan sēnīšu, gan streptokoku, gan stafilokoku infekcijas, jo īpaši, ja ģimenē ir pirmsskolas vai skolas vecuma bērns. Šādā situācijā ir jāreaģē zibenīgi.»

Tāpat pie ārsta zibenīgi jāiet atrādīties, ja uz sejas pēkšņi ir parādījies kāds pigments, kas strauji progresē. Jo visi ļaunie ādas veidojumi var skart arī seju. Tas vairāk attiecas uz vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo jaunus cilvēkus tas skar mazāk. «Šajā gadījumā pacients gan neteiks, ka viņam ir problemātiska āda, bet sūdzēsies par nepazīstamu veidojumu. Bet, protams, arī šādā situācijā ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk, jo īpaši šodien, kad ir tik daudz onkoloģisku ādas slimību,» iesaka Dr. Raimonds Karls.

Glābējs vienmēr neglābj

Problemātiskas ādas gadījumā, ja cilvēks ar to saskaras pirmo reizi, dermatologs neiesaka nodarboties ar pašārstēšanos. «Mēs taču paši neremontējam pulksteņus, mēs ļoti reti un maz ko darām savam automobilim, mēs sev negriežam matus un nelabojam zobus. Bet ar ādas ārstēšanu gan dažkārt cenšamies nodarboties. Kāpēc?! Vai tiešām visi esam tik augsti izglītoti sevis ārstēšanā, ka varam paši sev noteikt diagnozes un parakstīt medikamentus? Protams, veikalos bez receptēm ir pieejami līdzekļi ar ļoti skaļiem nosaukumiem, piemēram, balzams Спасатель (Glābējs) - ādas bojājumu novēršanai. Jā, jā, nonākot ārsta kabinetā, pacienti atzīstas, ka ar tādiem ir paši ārstējušies...» stāsta pieredzējušais dermatologs.

Taujāts, vai ar sūdzībām par problemātisku ādu pie viņa kabinetā nonāk vairāk sievietes vai vīrieši, Dr. Raimonds Karls atteic, ka viennozīmīgi sievietes, jo sievietes jau vispār ir apzinīgākas un biežāk iet pie ārstiem. Vīrietis, ja viņam nav pavisam švaki, pie ārsta neiet. «Patiesībā vīrieti ārstēt ir sarežģītāk, jo viņš ārstēšanai padodas tikai tajā brīdī, kad loģiski saprot, ko, kā un kāpēc vajag darīt. Bet sieviete lielākoties rīkojas emocionāli, jo viņai rūp viņas izskats.»

Vasarā var sagaidīt visu ko

Ar kādām problēmām dermatologa kabinetā pacienti nonāk tieši šajā sezonā? «Vasarā biežāk redzam dažādas alerģiskas reakcijas. Piemēram, vēloties uzlabot savu sejas ādu, sievietes mājās veic dažādas procedūras ar nezināmas izcelsmes produktiem - vai zemenēm, vai gurķiem. Un tad gadās, ka, noņemot zemeņu masku, seja kļuvusi tikpat sarkana kā zemene... Tā ir kārtīga alerģiska reakcija - uz tām ķīmiskajām vielām, ko saturējusi nepazīstamā zemene,» stāsta Dr. Raimonds Karls. Viņš turpina, sakot, ka vasarā dermatologa kabinetā nokļūst arī cilvēki, kuriem ir jutīgāka āda pret sauli, arī rozācijas pacienti, jo siltā un saulainā laikā kapilāri paplašinās un sarkanās sejas kļūst izteiktākas.

Vasarā mazāk ir pusaudžu ar piņņu problēmām, jo vasara un saule uz šo problēmu iedarbojas zināmā mērā pozitīvi. Tāpat vasarā pacienti ir norūpējušies par dažādiem pigmentiem, sievietes satraucas par fotonovecošanos, par priekšlaicīgu ādas novecošanos. «Ja rudenī un ziemā pacienti sūdzas par dažādām ādas slimībām, tad pavasaris un vasara ir daudz interesantāks laiks - ir lielāka dažādība un var sagaidīt visu ko,» nosaka Dr. Raimonds Karls.

aurina

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers