Latvijā, pēdējo gadu laikā ņemot vērā ziņojumus par zāļu blakusparādībām, kopš 2015. gada janvāra kopumā ir izvērtēti vairāk nekā 40 signālu par jauniem riskiem. Tā rezultātā virknei Latvijā reģistrētu zāļu ir papildināti lietošanas norādījumi, lai šos riskus novērstu.
Zāļu valsts aģentūra atgādina par iespēju ikvienam pacientam ziņot par zāļu blakusparādībām, jo ziņošana par zāļu blakusparādībām padara zāles drošākas.
Zāles var izārstēt pacientu, bet dažkārt izraisīt arī kaitējumu. Lai gan lielākajai daļai pacientu zāles ir efektīvas un drošas, tomēr laiku pa laikam var parādīties blakusparādības. Svarīgi, lai riski, kas saistīti ar zālēm, tiktu izprasti un par tiem zinātu veselības aprūpes profesionāļi un pacienti.
Novembrī Zāļu valsts aģentūra īsteno kampaņu, lai veicinātu ziņošanu par iespējamām zāļu blakusparādībām. Kampaņa notiek Eiropas mēroga zāļu blakusparādību informācijas nedēļas ietvaros. «Eiropas farmācijas jomu uzraugošās iestādes, tādas kā Zāļu valsts aģentūra Latvijā, paļaujas uz ziņošanu par iespējamām zāļu blaknēm un to, ka tā padara tirgū esošās zāles pietiekami drošas. Diemžēl visas ziņošanas sistēmas Eiropā saskaras ar gadījumiem, kad netiek paziņots par blakni, un šis ir iemesls, kāpēc kampaņa ir vienlīdz svarīga, gan lai vairotu izpratni, gan lai palīdzētu stiprināt ziņošanas sistēmas,» norāda Zāļu valsts aģentūrā.
«Mūsu darba svarīgākā daļa ir nodrošināt, ka zāles ir efektīvas un drošas,» saka Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens, «informatīvā kampaņa palīdz sabiedrībai, pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem labāk izprast zāļu blakusparādību paziņošanas nozīmīgumu, un esmu pārliecināts, ka blakņu ziņojumi ļaus pilnvērtīgāk strādāt pie zāļu kvalitātes nākotnē.»
2015. gadā Zāļu valsts aģentūra saņēma 314 ziņojumu par zāļu blaknēm, bet šāgada pirmajā pusgadā - 171. Kopš 2015. gada janvāra kopumā ir izvērtēti vairāk nekā 40 signālu par jauniem riskiem un virknei Latvijā reģistrētu zāļu ir papildināti lietošanas norādījumi. Piemēram, saņemtie ziņojumi par čūlām mutes dobumā saistībā ar kādu zāļu lietošanu šogad ir veicinājuši mainīt šo zāļu lietošanas instrukciju un tajā pacientiem stingri norādīt, ka zāles tūlīt jānorij un nekādā gadījumā nedrīkst sūkāt, košļāt vai turēt mutes dobumā.
Zāļu valsts aģentūra norāda, ka ikviens var palīdzēt padarīt zāles drošākas, ziņojot par jebkurām iespējamām zāļu blakusparādībām. Saskaņā ar noteikumiem par zāļu blaknēm tas ir jādara mediķiem un farmaceitiem. Lai gan ziņojumu skaits pēdējā laikā pieaug, tomēr tas varētu būt daudz lielāks, ja ārsti, farmaceiti, zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki un pacienti aktīvāk ziņotu par zāļu blaknēm.
Zāļu uzraugi uzsver, ka nevienas zāles, kurām piemīt farmakoloģiska iedarbība, nevar būt pilnīgi nekaitīgas. Zāļu blakne ir cilvēka organisma nevēlama vai kaitīga reakcija, kas rodas, lietojot zāles. Blaknes var būt dažādas, to raksturu var noteikt gan lietoto zāļu īpašības, gan zāļu lietotāja veselības īpatnības. Vienkāršāko blakņu piemēri ir galvassāpes, drudzis, nogurums, ādas izsitumi, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis. Dažas blaknes var parādīties tūlīt pēc zāļu lietošanas, bet citas - tikai pēc laika. Parasti vairākums zāļu blakņu ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā, organismam pierodot pie zālēm. Tomēr dažiem cilvēkiem blaknes var būt nopietnākas, tāpēc nepieciešams mainīt ārstēšanas veidu vai retos gadījumos pat sākt papildu ārstēšanu. Efektivitātes trūkums (dzīvību apdraudošu slimību gadījumos, vakcīnām, kontraceptīviem līdzekļiem) arī ir zāļu blakne.
