Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Vakara Ziņas

Desmit laimīgu bērnu audzināšanas likumi

© Pixabay

Divu cilvēku savienībā dzimstot bērnam, informācijas laikmetā apjukums ir lielāks nekā skaidrība. Uz kādiem principiem balstīt audzināšanu? Kā izprast bērna potenciālu un kā veiksmīgāk attīstīt viņa rakstura realizāciju? Individuāla dzimšanas astroloģiskās kartes analīze dod konkrētas atbildes. Piedāvāju desmit likumus, kas attiecas uz visiem, kas ir vecāki. Šie likumi ļauj izprast lietu dabu un to dabisko kārtību. Ļauj vecākiem nezaudēt sevi un bērnam atrast sevi. Ļauj harmoniski veidot vidi, kur augt un attīstīties, atraisot sevi un izprotot pasaules lietu kārtību.

Vecāki arī ir cilvēki

Vecāku dzīve sākās vēl sen pirms bērna piedzimšanas. Katram cilvēkam ir sava pieredze, vēlmes, iespējas, talanti un kaislības. Mammai un tētim ir tiesības aiziet uz teātri vai vakarā gribēt paskatīties kino. Vecākiem ir jāsaglabā savas intereses, kas nav saistītas ar bērna pasauli. Tas ļauj saglabāt savu personības izaugsmi un ikdienu bagātina ar dažādu pieredzi. Nav jāmokās vainas apziņā vai pašpārmetumos, ja vecāki vēlas laiku sev divatā vai katrs atsevišķi. Ļaujiet bērniem lepoties ar jūsu labsajūtu, nevis upuri.

Ar mīlestību nepietiek

Izvēloties dzemdēt bērnus, sievietes atveras mīlestībai, kas, šķiet, būs visaptveroša. Bet ikdiena ar bērnu vecākiem sagādā ne mazums izturības pārbaudījumu un pacietības testus. Ārpus mīlestības bērni ir jāskolo arī veselīgā dzīvesveidā, interešu loka veidošanā, vērtībās, pašdisciplīnā, izprast naudas vērtību un spēt par sevi pastāvēt.

Sarunājieties

Iekāpjot mašīnā, vecākiem tik pašsaprotams liekas maršruts, bet vai vienmēr to sakāt arī saviem bērniem? Runājiet ar bērnu. Stāstiet par plāniem, par savām sajūtām, par sapņiem, par vēlmēm uz vakariņām. Runājiet, kur vēlaties ceļot, aiziet, ko satikt vai ko redzēt. Sazināšanās ir divvirzienu ceļš, tāpēc, uzdodot jautājumu, ieklausieties arī bērna atbildē.

Uzslavas ir efektīgākas par sodiem

Bērna pūļu vai iniciatīvas pamanīšana un novērtēšana ļauj viņam izaugt kā personībai un nostiprināt vecāku autoritāti bērna acīs. Atzinība ir mīlestības forma, kas, ietērpta vārdos, bērna personību var veicināt vairāk nekā konfekte balvā. Ja ikdienas sīkumi, ko bērns izdara no brīvas gribas, tiek novērtēti ar smaidu, buču, apskāvienu vai labu vārdu, motivē bērnu censties arī turpmāk, līdz tas kļūst par ieradumu.

Ļaujiet bērnam būt labākam par jums

Futbola mačs pagalmā vai piparkūku spiešana virtuvē. Ir brīži, kad bērna iespējas būt labākam, precīzākam, veiklākam vai gudrākam var vecāku ego šķautnes aizskart sāpīgi. Iedrošināšana, uzmundrināšana, motivēšana - gudra vecāka instrumenti, lai ļautu bērnam izaugt. Vecāki nekonkurē ar saviem bērniem. Zaudēt savam bērnam nav kauns. Zaudējums arī vecākam ļauj izaugt - pazemībā un briedumā.

Nekad nesalīdziniet savus bērnus

Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad savstarpēja salīdzināšana nevis veicina attīstību un motivē, bet skaudri attīsta konkurenci un greizsirdību. Bērni neizvēlas, cik brāļu vai māsu viņiem ģimenē būs. Un katram bērnam ir tikai viena mamma un viens tētis. Visa dzīve ir sacensība - ar laiku, līdzcilvēkiem, izaugsmi. Ļaujiet bērniem ģimenē justies līdzvērtīgiem. Izceliet katra stiprās puses un izvairieties vienlīdzīgi novērtēt katra bērna tempu, idejas, attīstību, intelektu, paradumus vai nostāju.

Skola un izglītība nav viens un tas pats

Izglītības sistēmas mērķis nav daudzpusīgi attīstīt personību un ļaut tai attīstīties savu talantu izaugsmē. Skolas uzdevums ir virspusēji izglītot, apgūt sistēmas ieradumus, veicināt mentālo noturību slodzē un komunikāciju ar dažādu personību skolasbiedriem. Skola dod informāciju. Bērna izglītība ir viņa pieredze un apjausma. Harmoniska, nobrieduša un spējīga bērna izaugsmē skola kā institūcija nav obligāts nosacījums. Turpretim, ja bērns apmeklē skolu, tad nevar paļauties, ka tā sniegs visu izglītības spektru.

Ar kliegšanu neko nevar panākt

Neirotiskas emocijas, kuras vecāki nespēj savaldīt attiecībās ar bērnu, ir nevis bērnu, bet vecāku problēma. Saplēsta krūze, sasmērētas zeķes, netīra grīda vai pārsālīts ēdiens nav iemesls, lai uz bērnu kliegtu. Bērni mācās nevis no teiktā, bet no redzētā. Tāpēc situācijas risināšanas māksla ir tā, ko bērns pārņems arī savā ikdienā. Tamdēļ nesavaldība pret bērna neveiklību, neuzmanību vai dusmām pēcāk atmaksāsies, un tad vairs nevarēs atšķirt cēloni no sekām.

Iemāciet pārvarēt neveiksmes

Sabrucis kluču tornis var būt bērnam pasaules gals, un izlijis ūdens, ko nesa, lai dzirdītu ziedu, ir sirds sāpes, ko remdēt var vienīgi mīlestība. Bērnam jāiemācās pasaules kārtība. Ir situācijas, lietas un pat cilvēki, kas nav atgriezeniski. Cikls ir jāizprot, jāpieņem, jāizsāp un jāprot dzīvot tālāk. Nedrīkst noniecināt bērna jūtas, kad notikusi neveiksme. Katra krīze ir personības izaugsmes potenciāla avots. Ļaujiet savam bērnam pieredzēt un izaugt.

Vienmēr iedrošiniet savus bērnus

Atbalsts un garīga tuvība ir tas, kas vecākus saista ar saviem bērniem līdz mūža beigām. Kad ikdienas rūpes bērni spēj uzņemties paši, vecāku loma mainās, bet nozīmīgums paliek. Vecākiem jāpaliek kā atbalsta punktam. Vecāku ticība ir tā, kas ļauj bērnam pieredzēt, vilties, atgūties un attīstīties. Atgrūsts bērns dumposies, tas bloķēs viņu, un tādējādi arī vecāki savu karmu sasaistīs ar saviem uzliktajiem ierobežojumiem. Neveiksmes paredzēšana nekad nedrīkst būt vecāku uzvaras sauklis pēc notikušā.