«Glāzi piena katru dienu», optimistiski dzied Jānis Stībelis. 22. septembrī viņš svin savu dzimšanas dienu. Un māksliniekam cienīgi šogad viņš atzīmēja to ar desmito studijas albumu un vērienīgu koncertu.
Jāni, desmitais studijas albums! Apbrīnojami ražena mākslinieciskā darbība. Apsveicu tevi! Savu 24 muzikālās karjeras gadu laikā tu esi bijis lojāls mūzikai. Neesi to pametis novārtā un allaž esi turpinājis iesākto. Kā tev izdodas atrast spēku un ticību sev, turpināt dzīvi mūzikā un sekot aicinājumam?
Paldies par apsveikumu! Desmitais albums, tas patiesi ir lielisks cipars, bet pamatā visam ir mīlestība pret mūziku, kuru man ieaudzināja vecāki un mani bijušie pedagogi. Bērnībā, protams, arī man bija daudz dažādu izklaižu ideju un blakus lietas, tāpēc dažreiz vecākiem bija jāpasaka arī man kāds stingrāks vārds, tomēr mūzika pati atrada ceļu uz manu sirdi, jo ar mūziku nodarboties ilglaicīgi nevar, ja tu nemīli to, ko dari. Mani mūzika iedvesmo! Es mūzikā atrodu spēku, ticību un piepildījumu. Mūzika piešķir dzīvei jēgu.
Vai albuma materiāla sagatavošanu tu uztver kā darbu - sēdi, saceri, komponē un seko termiņiem, vai tas ir tāds bohēmisks lidojums, kā filmās, kad mākslinieks gaida mūzu un viss ir gatavs tikai tad, kad ir?
Manā ikdienā mēdz būt dažādi, agrāk centos vairāk rakstīt, lai būtu savs oriģinālais materiāls, un pēc iespējas arī izdot. Mūzikas ierakstu kompānijām ir termiņi, un tāpēc pēc grafika ir kaut kas jāuzraksta. Tomēr, skatoties atpakaļ, visas veiksmīgākās dziesmas ir nākušas kā iedvesma un rakstījušās viegli, bez laika spiediena. Neesmu no tiem, kas raksta ar uzstādījumu «šodien jāsakomponē dziesma», es drīzāk gaidu, kad man iezvanīsies tas dievišķais zvaniņš, tad brīvi atnāk kāda jauna ideja dziesmai, un tad to pierakstu.
Kurš mūzikas radīšanas posms tev pašam ir vismīļākais - izlolot ideju, salikt harmonijas un sadzirdēt, kā saveidojas visa dziesma kopā, ieraksts studijā vai dziedāt tās koncertos?
Man vienlīdz mīļi ir visi posmi, gan komponēšana, gan aranžējums, gan arī studijas ieraksts. Dažreiz man tas ir kā detektīvs - kas tur tālāk būs? Piemēram, rakstot dziesmu «Upe», es vienkārši nevarēju pats atrauties, nezināju, kur dziesma mani tālāk aizvedīs, un burtiski plūdu tai līdzi. Nezināju, kāds būs rezultāts, bet vadījos no savas iekšējās sajūtas, kas mani veda dziesmas motīvā. Man galvā sāka skanēt ievadmotīvs, es pats izbrīnījos, jo nekad nedomāju, ka tas būs netipiski, septiņu ceturtdaļu taktsmērā. Un es kā tāds bērns gaidīju nākamo sēriju, ar ko tad viss beigsies (ilgi smaida). Jā, radīšanas process mēdz ļoti aizraut!
Kā atrodi iedvesmu allaž dzīves puses saredzēt liriski un izdziedāt tās tieši tik precīzi, kā izjūt arī citi? Piemēram, «Optimists», «Smaidot», «Dejo vēl» utt.
Atrodu iedvesmu melodijā. Melodija man pasaka priekšā, kāda varētu būt dziesmas tēma, tās ideja, kopējais stāsts. Tomēr jāatzīst, ka tekstu pakārtot ritmam un vēl arvien saglabāt vēstījumu un jēgu dažreiz ir liels izaicinājums. Mēdz būt, ka ir uzrakstīta jau dziesmas teksta sestā vai astotā versija un es saprotu, ka viss līdz šim rakstītais nekur neder. Tad neko darīt, jāmeklē kāda iedvesma. Varbūt jānoliek dziesma malā, lai pēc kāda laika ar svaigu aci vēlreiz to ieraudzītu, un tad parasti risinājums nāk viegli! Viss dzīvē prasa laiku. Arī dziesmas radīšanas process ietver laiku. To nevar apsteigt vai pasteidzināt.
Jaunā albuma pirmais singls «Smaidot» stāsta par laiku, kas rit uz priekšu, un par pateicību, kas jāsaka par visu, kas notiek ar mums. Kā tu spēj saglabāt optimismu - vai tas tev ir dabīgs ikdienas stāvoklis, vai tu apzināti veicini prieku savā dzīvē?
Nu, manuprāt, lieliskākais, ko varam šai dzīvē iegūt, ir dzīves pieredzes. Labas, sliktas, dažādas. Es gribētu skatīties uz dzīvi smaidot, bet tas nenozīmē, ka mums apkārt ir tikai rožu dārzs. Katram cilvēkam dzīvē ir dažādi posmi, man parasti jautrās optimistiskās dziesmas rodas, kad nav tas pats labākais garastāvoklis. Bet, kad ar onkoloģisku slimību nomira mans tēvs, es gandrīz gadu neko nevarēju sakarīgu uzrakstīt… (dziļdomīgi klusē). Mēs bijām ļoti tuvi, un tas reāli sāp. Bet tētis man bija liels optimists. Es zinu, ka viņš gribētu, lai es smaidu un priecājos par šo dzīvi. Tieši tad man atnāca dziesma «Optimists»… un es sapratu, ka tās ir universālas zāles, uzrakstīt kādu dziesmiņu. Gandrīz, kā Raimonds Pauls teiktu, «par prieku sev un ļautiņiem par prieku».
Kas tev pašam dod spēku?
Man pašam spēku dod ģimene, daba, mūzika. Dažreiz domās parunāju ar Visuma radītāju. Bet pēdējā laikā īpaši sports. Gandrīz jāsaka paldies kovida pandēmijas laikam, kad koncerti un cita aktīvā darbība nenotika, jo tad es sapratu, ka man nāk virsū depresija un jāsāk kaut kas lietas labā darīt. Mans draugs kaimiņos ierīkoja sporta zālīti ar svariem, un es sāku regulāri trenēties. Uzlaboju fizisko formu, un līdz ar to man sāka uzlaboties garastāvoklis, tad kaut kā automātiski arī sāka rakstīties dziesmas, un te nu ir, albums «Smaidot»!
Esi tētis trīs dēliem. Kā iesācies jaunais skolas gads jūsu ģimenē? Cik viegli tev ir savienot bērnu izvadāšanu uz skolu/pulciņiem un ikdienas ģimenes gaitas ar mākslinieka dzīvi, koncertiem un skatuvi?
Jaunais mācību gads iesācies labi, viss notiek - pulciņi, mūzikas skolas, sporta nodarbības utt. Dažreiz izvadāšana var būt diezgan sarežģīta, bet pats galvenais ir plānošana. Protams, ņemam palīgā arī auklīti, omi un citas izpalīdzīgas rokas. Par koncertiem ārpus Latvijas domājot, tur jā, jau tagad domāju, kā samenedžēt ģimenes loģistiku nākamā gada janvārī, kad ar Laimu kopā tūrēsim pa Ameriku, bet nekas, galā jau tiksim, ne pirmo reizi esam tādā situācijā.
Vai bērni arī aizraujas ar mūziku, vai katram ir savi talanti un dzīves ieceres?
Bērniem nedomāju kaut ko uzspiest ar varu - ja paši gribēs, tad, protams, atbalstīsim, bet nu mūzikas skola gan mums ir obligāta! Vai nākotnē kāds no viņiem būs vai nebūs mūziķis, to mēs nezinām, bet mūzika paver plašāku redzesloku. Par pārējo, kas būs nākotnē, vēl pāragri spriest. Mēs nesteidzīgi vērojam, kā viņi aug, smaidām un vērojam (smejas).
Kā tu pieņem to, ka laiki mainās, muzikālās gaumes mainās? Cik viegli tu spēj pielāgoties jaunajām tendencēm - arī tehnoloģiskajām, mūzikas apstrādē, straumēšanā un visā jaunajā?
Laiks maina daudz ko, īpaši tehnoloģijas, kā top mūzikas ieraksti. Es to pieņemu ļoti labi, jo viss ir tendēts uz to, lai būtu vieglāk ierakstīt, producēt un lai varētu panākt labāku rezultātu. Tik daudz jaunu cilvēku, pateicoties jaunu programmatūru vienkāršotai pieejamībai, var radīt mūziku, un tas ir brīnišķīgi! Es sekoju līdzi visam jaunajam, regulāri klausos jaunus ierakstus, lasu producentu blogus, cenšos sekot tendencēm.
Par muzikālajām gaumēm runājot, tas ir mūžīgais stāsts, ka vienam patīk māte, otram meita, bet trešajam kleita. Manuprāt, jo lielāka izvēle, jo labāk. Patlaban pat ir grūti pateikt, kas ir moderns un nemoderns, tik daudz kā tagad no 80.-90. gadu mūzikas laikam nav ilgi bijis topos. «Billboard top 10» vienalga būs arī kāds kantri ieraksts, būs arī souls, roks un citi stili. Vecie žanri - hiphops arī viļņveidīgi atgriezies, un tā tas notiek pa apli jau daudzas dekādes.
Kuras ir tavas trīs mīļākās dziesmas no jaunā albuma? Kāpēc tieši šīs?
Visas ir mīļas, pateikšu tā, «aiz borta» palika vēl kādas desmit dziesmas. Bet, ja trīs dziesmas, tad «Smaidot», «Mēs būsim kopā», «Saule un Mēness». «Smaidot» - tā mana šībrīža dzīves filosofija, kārtējā dzīves pietura, kurā esmu izkāpis, un man gribas skatīties uz dzīvi smaidot, neskatoties ne uz ko. Man gribas ticēt labajam un teikt paldies par katru dienu, kura mums dota. Otrā - «Mēs būsim kopā», tā ir pilnīga kovidlaika dziesma, ar tā laika sajūtām un cerībām, ka mēs atkal būsim kopā. Vēl, «pateicoties» tam, ka nevarēja uzstāties ar lielāku grupu uz skatuves, uztaisīju kovidlaika trio, kopā ar brīnišķīgiem mūziķiem un cilvēkiem Gintu Smuko un Jāni Kalniņu. Un šis projekts man pašam tā iepatikās, ka mēs vēl joprojām šajā formātā šad tad uzspēlējam koncertus. Un trešā man mīļākā dziesma no jaunā albuma ir «Saule un Mēness» - viņa un viņš, tik dažādi, bet pretpoli laikam tiešām pievelkas. Manuprāt, šī ir visromantiskākā dziesma albumā.
Kas ir tavs elks? Joprojām Stīvijs Vonders?
Jā, nu Stīvijs ir pionieris, tik daudzu jauninājumu radītājs, dziesmu rakstīšanas etalons pasaulē un fantastisks vokālists. Laikam pareizi būtu teikt, ka Stīvija mūzika mani ļoti daudz ietekmējusi, bet tomēr pirmā mīlestība pret soulmūziku radās, klausoties «Earth Wind & Fire».
Cik daudz no saviem dzīves sapņiem tev ir jau piepildījušies? Ko vēlies vēl sasniegt vai piedzīvot?
Dzīves sapņi mainās dzīves gaitā, vieni izbeidzas, jo tiek piepildīti vai atmesti, tad nāk vietā jauni. Sapnis, ka varētu būt profesionāls mūziķis un pats rakstīt un producēt savu mūziku, ir realizējies. Es vēlos piedzīvot ar saviem kolēģiem, draugiem daudz lielisku muzikālu mirkļu, un man jau ir padomā jauns projekts, bet par to patlaban nestāstīšu. Tad, kas viss notiks, tad parunāsim (noslēpumaini nosmaida).
Ja tev būtu burvju nūjiņa, kas būtu tās trīs lietas vai superspējas, ko tu sev pieburtu?
Apžēliņ, šis ir labs jautājums (sirsnīgi smejas)! Ja nopietni, gribētu, lai kāds, kuram esmu ko nodarījis vai pateicis sliktu, varbūt pats pat neapzinoties, neturētu uz mani ļaunu prātu. Otra lieta, ko es vēlētos, lai manai mammucītei būtu laba veselība un dzīvesprieks. Trešais mans burvju nūjiņas manevrs ietu visiem par labu, un es izdarītu tā, lai Latvijā tiktu samazināti sadales tarifi (smejas), un tad visiem cilvēkiem būtu vieglāk un varētu normāli dzīvot.
Zinu tevi 24 gadus, vienmēr esi bijis labā fiziskā formā un vizuāli vispār neesi mainījies. Kāds ir tavs noslēpums? Diēta, sports, veselīgs dzīvesveids, meditācijas vai kas cits?
Godīgi sakot, nekādas receptes nav. Brīžiem sanāk kaut ko tik ne-diētisku apēst, ka visi dietologi saķertu šausmās galvu, bet cenšos to kompensēt ar fiziskām aktivitātēm. Miegs arī nav mans sabiedrotais, jo agri jāceļas, kaut gan pēc dabas esmu pūce. Mana meditācija ir ceļš un laba mūzika. Domāju labas domas, palīdz humors!
Vai būs koncerttūre?
Patlaban vēl pāragri spriest par koncertiem ziemas periodā, jāpabeidz albums, jāprezentē jaunā programma, un tad domāsim tālāk. Manuprāt, viss izdosies lieliski un mēs ar savu mūziķu komandu labprāt dotos spēlēt jaunās dziesmas pa visu Latviju, bet tas jau ir nākamais solis, kuru plānosim pēc laika gaitā.
Uzziņai:
Jānis Stībelis ir latviešu dziedātājs, dziesmu autors un producents. Saņēmis vairākas Latvijas Mūzikas ierakstu balvas. Piedalījies un uzvarējis starptautiskos mūzikas konkursos. Aktīvi koncertē Latvijā un ārvalstīs. Gada nogalē ieplānoti koncerti Kiprā un janvārī jau Sanfrancisko, Losandželosā un Sietlā kopā ar Laimu Vaikuli.
